Māju būvniecības sērga – sienas, kas neļauj mājai 'elpot'  (23)

Plēves ēku būvniecībā izmanto, lai ēkas konstrukcijas un tajās iestrādāto siltumizolācijas materiālu pasargātu no mitruma un kondensāta. Diemžēl Latvijā celtniekiem ir ļoti maz zināšanu un pieredzes, kā šīs plēves pareizi iestrādāt, uzskata Harijs Tučs. Plēves iestrādā, nepadomājot, vai tās pildīs savu funkciju Latvijas klimatiskajos apstākļos, kā arī – būvniecības veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas mitrumu izolējošas plēves, un visbiežāk pat paši pārdevēji, nemaz nerunājot par pircējiem, nezina, kādā situācijā, kura plēve ir jāpielieto. Turklāt veikalos nav pieejami plēvēm atbilstoši papildelementi – līmlentes, līmes un citi nepieciešamie palīgrīki. Taču, lai uzbūvētu kvalitatīvu ēku, ļoti svarīgi ir izmantot pareizās plēves un tām atbilstošus papildelementus.

Privātmājas saimnieks pats var pārliecināties, vai mājā iestrādātās plēves pilda savu funkciju. Pieejiet pie elektrības rozetes - ja ir jūtams, ka no tās pūš caurvējš, nozīmē, ka mājas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju, skaidro speciālists.

Nav tā, ka, izmantojot plēves, nebūtu iespējams uzbūvēt kvalitatīvu ēku. To var paveikt, taču tad tas izmaksātu daudz dārgāk, nekā šobrīd tirgū tiek piedāvāts. Būvnieki vairākkārt pārliecinājušies - cilvēki nav gatavi maksāt dārgāku cenu, rezultātā izvēlas lētāku un diemžēl arī nekvalitatīvāku risinājumu.

Uzņēmuma "RB&B" ekobūvniecības entuziasti, veicot ar plēvēm būvētu ēku renovāciju, ir novērojuši, ka daudzās ēkās plēves jau pēc pieciem - desmit gadiem ir sairušas. Dramatiskākais, ka šī iemesla dēļ neviena vien jaunuzbūvēta privātmāja ir sapuvusi salīdzinoši īsā laikā. Kas notiek, kad ēkas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju? Speciālists skaidro, ka konstrukcijās kondensējas mitrums un piekļūst arī siltumizolācijas materiālam, savukārt samirkusi siltumizolācija piesaista vēl vairāk mitruma. Rezultātā ēkas konstrukcijas un siltumizolācijas materiāls sāk pelēt un pūt. Kad pelējums jau ir redzams mājas iekštelpās, konstrukcijām un siltumizolācijai, visticamāk, ir nodarīts nopietns kaitējums. Turklāt siltumizolācijas materiāls samirkstot zaudē savas siltumizolējošās īpašības, tāpēc šādai ēkai parasti ir daudz lielāks siltuma zudums un augstākas apkures izmaksas.

Alternatīvs risinājums ir, būvējot privātmājas, neizmantot plēves. Ekobūvniecības speciālisti izpētīja 1954. gadā pēc Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas būvētas ēkas un atklāja, ka Latvijas zinātnieki savulaik ir radījuši ideālo formulu, kā uzbūvēt māju bez plēvēm. Eksperimentālajā ciematā (šobrīd tas ir ciemats "Sunīši") šīs ēkas ir izcili saglabājušās līdz mūsdienām. Būvniecības tehnoloģija ir vienkārša – ēkai pamatā tiek izmantots dažāda blīvuma kokmateriāls. Ēkai ir koka nesošās konstrukcijas, tajās tiek iestrādāts organiskais (dabiskais) siltumizolācijas materiāls, piemēram, tie var būt linu spaļi, kaņepes, mūsdienās vispieejamākā ir ekovate. Savukārt ēkas konstrukcijas tiek "apšūtas" ar kokšķiedras plātnēm. Tehnoloģijas galvenais noslēpums - kokam, tāpat arī organiskajiem siltumizolācijas materiāliem, piemīt īpašība – tie spēj uzņem sevī kondensējušos mitrumu un pēc to atdot (iztvaikot). Līdz ar to ir novērsta iespēja, ka ēkas konstrukcijas vai siltumizolācijas materiāls varētu pelēt vai pūt.

Šādai ēkai ir divas galvenās priekšrocības – tā ir pilnībā ekoloģiska, kā arī tai ir ļoti zems siltuma zudums, un apkurei nepieciešams ļoti maz energoresursu. Savukārt tiem, kas joprojām apgalvo, ka būvniecība bez plēvēm nav iespējama, uzskatāms piemērs ir senās ēkas Brīvdabas muzejā, kā arī koka ēkas Vecrīgā. Nevienai no tām nav izmantotas plēves, taču tās kalpo jau 100 un vairāk gadu, savu viedokli pamato H. Tučs.