Puteņa laikā sniegs sakrājas blīvākos koku un krūmu vainagos, savukārt sniegot slapjam sniegam, tas saķeras skujās. Jāatceras, ka bieza un smaga sniega kārta deformē augus, tā var bojāt, aizlauzt un pat nolauzt zarus, sabojājot augu dekorativitāti uz ilgu laiku. Neļauj veidoties biezai sniega kārtai uz kokiem un krūmiem – regulāri tos nopurini, turklāt ne tikai atsevišķi augošus kokus un krūmus, bet arī dzīvžogus. Kas attiecas uz augļu kokiem, tad tiem sala laikā ieteicams pie saknēm pieraut sniegu, lai pasargātu no bojājumiem. Augļu kokus var aptīt ar egļu skujām, lai grauzēji tos neapskādētu.
Kā zināms, tad ziemas sezonā augi jāpiesedz no stindzinošā aukstuma, un nav labāka pieseguma par irdenu sniega kārtu, kas noklājusi dārzu aptuveni 20 centimetru biezumā. Sniegs nodrošinās augiem piemērotus ziemošanas apstākļus – zem segas saglabāsies nemainīga temperatūra. Ja vietām dārzā sniega kārta nav izveidojusies, tad uzber to vietās, kur varbūt ziemo kādas pavasarī ziedošas puķes, graudzāles, rozes un citi sala neizturīgi augi. Ņem vēra, ka šim sniegam jābūt tīram, bez sāls un grants, kas izmantots kaisīšanai. Sniega vietā piesegšanai vari izmantot arī skujas, kūdru, salmus un mizu mulču. Mūžzaļiem augiem jābūt apsegtiem ar vieglu, aizsargājošu egļu vai priežu zaru slāni, citādi to lapu gali un dzinumi var gūt saules apdegumus un izžūt.