Nav tūjas, nav dārza – kā kopt un audzēt iecienīto skujkoku?

Pat vismazākajos dārzos atradusies vieta kādai tūjai, un tā nav tikai modes tendence, tūjas pie mums iecienītas jau ļoti ilgu laiku. Kā stāsta kokaudzētavas speciālists, tad tūju stādīšanā esam ietekmējušies no skaistajiem Rietumeiropas dārziem. Pēc neatkarības iegūšanas, Latvijā izveidojās plašs privāto kokaudzētavu tīkls, kurās varēja un joprojām var iegādāties dažādus stādus.

Izvēlei par labu tūjām ir arī praktiski apsvērumi - privātmāju īpašnieki parasti vēlas aizsegties no ziņkārīgu kaimiņu un garāmgājēju skatieniem, un to var veiksmīgi paveikt, iestādot dzīvžogu, turklāt tūju dzīvžogs šo funkciju veic visa gada garumā. Tāpat tūjas arī lieliski pasargā māju no ceļa putekļiem, dūmgāzēm un vēja, un visas šīs labās īpašības var izmantot savā labā, turklāt tūju kopšana nav īpaši darbietilpīga.

Skujkoku dzīvžogu parasti izvēlas tie, kas nākotnē negrib pielikt lielas pūles dzīvžoga kopšanā. Pie lapu koku dzīvžoga ir vairāk jāpiestrādā, biežāk jācērp un rudenī jāvāc lapas. Arī ziemā lapkoku dzīvžogs neveic aizsegšanas funkciju.

Tūjas senos laikos ir bijuši diezgan ekskluzīvi augi, kurus spēja izaudzēt un arī nopirkt turīgi cilvēki. Tāpēc arī tūjas ir stādītas vecajās muižās un pie baznīcām. Arī pašreiz skaists piemājas dārzs liecina par cilvēka iekšējo sakārtotību un arī stāvokli sabiedrībā, uzskata Māris Deičmanis.

Iepazīstoties ar koku enerģētiskajiem aprakstiem, par tūju ietekmi nav tie labākie vārdi un ir pat dzirdēts, ka šie koki savulaik tika stādīti tikai kapsētās, bet par šiem aspektiem kokaudzētavas speciālistam ir savi uzskati.

Var atrast dažādus viedokļus par tūju enerģētisko ietekmi uz cilvēku – vieni saka, ka tūjas paildzina cilvēka mūžu, citi pilnīgi pretējo. Kuram viedoklim piekrist, var izvēlēties katrs pats, taču Latvijā tūjas, iespējams, ir tik populāras vairāk tāpēc, ka tās ir piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem.

Rietumu tūju šķirņu klāsts ir ļoti plašs, pilnīgi iespējams, to ir apmēram simts. Ir lēnaudzīgas, smalkām skujām, un arī ļoti ātraudzīgas, ar rupjām skujām, tāpat arī skuju krāsojums ir dažāds, stāsta tūju pazinējs. Arī pēc augu formas, šķirnes ir ļoti dažādas, no apaļām līdz smailām.

Stādot dzeltenās tūjas, jāņem vērā, ka tās ir lēnaudzīgākas par zaļajām tūjām un attiecīgi būs arī dārgākas. Piemēram, Rietumu tūja ''Golden Smaragd'' ir vismaz divreiz lēnaudzīgāka par zaļo ''Smaragd''.

Liela nozīme ir arī pareizas tūju šķines izvēlē konkrētajai stādīšanas vietai. Vietās, kur ir plaši lauki vai caurvēji, vēlams stādīt izturīgās rietumu tūjas "Boothi", "Holmstrup", "Columna", "Brabant" un dažādas citas rietumu krūmveida cērpjamas tūjas. "Mūsu pieredze rāda, ka austrumu tūjas necieš Latvijas ziemas. Rietumu tūju "Smaragd" vēlams stādīt ļoti labi sagatavotā augsnē un vietās, kur nav lieli caurvēji," stāsta Deičmanis.

Ja skujkoku dzīvžogu plānojat stādīt pie intensīvas satiksmes lielceļa, jārēķinās, ka ziemā uz ceļa kaisīto sāļu emulsija ar mašīnu riteņiem tiek pacelta, un ar vēju aiznesta vismaz 100 metrus no ceļa. Ja šī emulsija nosēžas uz skujām, esiet droši, ka pavasarī kokiem būs apdegušas, sarkanas skujas.

Pieņemot lēmumu par dzīvžoga stādīšanu, būtu vēlams saprast, kādu funkciju tam būs jāveic, un tad interesēties kokaudzētavās par piedāvājumiem. Kokaudzētavās arī spēs pastāstīt par konkrēto augu priekšrocībām un trūkumiem, katrai tūju šķirnei ir savas īpašības. Stādot tūju dzīvžogu, jārēķinās ar lieliem izdevumiem. Ja nespēsiet dzīvžogu pirmajā vasarā pienācīgi laistīt, jārēķinās ar augu brūnēšanu vai bojāeju.

"Mūsu klienti, kas nopirkuši tūjas dzīvžogu stādīšanai, pirmajā un otrajā gadā diezgan bieži zvana un interesējas, ko darīt, ja šie augi dzeltē un nav augšanas pazīmju. Lai neveidotos šāda situācija, ir svarīgi stādus rūpīgi iestādīt un kopt," skaidro kokaudzētavas pārstāvis.

Vislielāko iespaidu uz augu ieaugšanu atstāj tieši augsnes sagatavošana un tās ielabošana. Novērojumi tūju audzēšanā rāda, ka stādot tūjas dzīvžogā, būtu ieteicams ielabot zemi ar kūdru un veciem sadalījušiem kūtsmēsliem, kas nodrošinās mīkstu vietu sakņu sistēmas veidošanai, kā arī barības vielas, skaidro dārzkopis.

Vai stādīšanai rakt tranšeju vai apļveida bedres, nosaka stādāma auga pašreizējais izmērs, attālums starp kokiem un pašu spējas. Ja vienu līdz 2,5 metrus garus kokus stāda ar 80 centimetru atstarpi un tuvāk, lai iestrādātu kūdru un kūtsmēslus, lietderīgāk ir rakt tranšeju 50x60 centimetru izmēros. Dziļāk par 60 centimetriem nav vērts rakt, jo tūjām sakņu sistēma ir zemes virsējā kārtā. Dziļumā iet tikai sakne, kas sausā laikā piegādā ūdeni. Tranšejā jāsaber kūdra (pH 5.5 līdz 6.5) un kūtsmēsli 1:1, un ar lāpstu jāsamaisa, ja tā augsne, kas izraksta no tranšejas virskārtas ir auglīga, var nedaudz pievienot šai masai. Šī masa kārtīgi jāsalej. Būtu labi, ja šos priekšdarbus varētu izdarīt kādu nedēļu pirms stādīšanas, lai šai masai tranšejā var pārbaudīt pH līmeni - tam jābūt no 5,5-6,5.

Pamatkaļķošana praktiski vajadzīga visām tām augsnēm, kam pHKCl ir zemāks par 5 – 5,2. Šādās augsnēs bez kaļķošanas neatmaksājas minerālmēslu lietošana un augi nīkuļo. Tranšejai jābūt piepildītai, lai paliek aptuveni 25 centimetri līdz zemes virsmai, tad var stādīt atvestos stādus ar sakņu kamolu (tam jābūt kopā ar zemi) un piebērt vajadzīgo daudzumu zemes, lai izlīdzinātu tranšeju ar zemes virsmu. Uzbērtā zeme ap sakņu kamolu kārtīgi jāsastampā, lai nav gaisa starpas. Iestādītie augi rūpīgi jāsalej. Zeme pēc dažām dienām nosēdīsies, vajadzīgais daudzums jāpieber un jāizlīdzina, sašķiebušies augi jāiztaisno.

Lai paglābtu kokus no zaru izliekšanās sniegotās ziemās, tad maijā, kad parādās pirmais pieaugums, vēlams pašus galiņus apcirpt. Tad tūjām veidojas stingrāki zari, kuri tik daudz neizliecas zem sniega svara. Tas arī veicinās blīvas auga formas izveidošanos, nebūs kokiem plika apakšējā daļa.

Ja ap stādiem plānots bērt mulču, ir lietderīgi vispirms uzklāt augsnes sedzējmateriālu, ko izmanto kokaudzētavas, klājot zem podiņiem. Tas Jūs atbrīvos no nepatīkamās ravēšanas, piedevām laistot ūdens šim materiālam izsūcas cauri.

Ļoti svarīga ir mitruma režīma ievērošana pirmajos divos mēnešos. Ja augi kāda iemesla dēļ sākumā tiks iekaltēti, ir pilnīgi neizbēgami, ka tie pēc kāda laika sāks dzeltēt un pastiprināti metīs iekšējās skujas.

Laistīšanai var izmantot vienkāršu pilienu laistīšanas caurulīti, kura tiek pārdota dažādos dārzkopības veikalos. Vienu caurules galu pieslēdz pie krāna, otrā ieliek korķi. Laistīšanu jāveic no rīta vai vakarā. Laistot saulē, augi var gūt lapu apdegumus.

Sākumā ap augiem būtu vēlams izveidot apdobi, lai ūdens laistot neizplūst no sakņu kamola. Ja laiks ir sauss, augi regulāri jālaista visas sezonas garumā līdz pat rudenim. Lai pārbaudītu, vai jālej, zemi no augu apakšas paņem un saspiež saujā, atlaižot sauju, tai nevajadzētu sabirt putekļos, bet palikt kopā. Pēc iestādīšanas, kokaudzētavas speciālists iesaka laistīt trīs reizes nedēļā.

Pazīme, kas norāda uz ūdens trūkumu pagājušajā gadā, ir liela daudzuma sēklu parādīšanās. Sēklu aizmetņi veidojas tieši sausajā gadā - katras mazas lapiņas galā veidojas divi brūni aizmetnīši.