Vai dzīvniekam ziemā tiešām nepieciešams apģērbs?

Veterinārārsti un suņu eksperti uzskata, ka suņu apģērbs nav modes lieta. Vairākām suņu šķirnēm apģērbs patiešām ir vajadzīgs.

Veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" galvenais veterinārārsts Aigars Briņķis stāsta, ka laika gaitā Latvijā ir ievestas vairākas mākslīgās šķirnes, kurām apmatojuma nav vispār vai tas ir ļoti mazs. Tādiem suņiem ziemas laikā būtu vēlams iegādāties apģērbu.

Turklāt maldīgs varētu būt priekšstats, ka apģērbs nepieciešams tikai tiem sunīšiem, kuri ir mazi vai kuriem nav apmatojuma, taču veterinārārsts stāsta, ka apģērbs ir nepieciešams arī lielākiem suņiem, piemēram, dobermaņiem, dzinējsuņiem vai buldogiem. Šo suņu kažoks ir biezs un samirkstot ilgi nežūst, tāpēc sunim ilgstoši var būt auksti.

Suņi, līdzīgi kā cilvēki, var saslimt un sākt klepot, šķaudīt, kā arī šņaukāties. "Pirmā pazīme ir drebēšana. Ja dzīvnieks pēc pastaigas trīc, dreb un mēģina sevi sasildīt, tā ir pirmā organisma aizsargreakcija, kas izrāda to, ka viņam ir auksti," skaidro veterinārārsts. Kā otro pazīmi viņš min suņa auss ļipiņas. Ja tās ir ļoti aukstas, ļipiņas vajag mēģināt sasildīt.

Līdzās apģērbam svarīgi ir arī suņu zābaciņi. Tie dzīvnieciņu pasargās gan pret aukstumu, gan arī no sāls iekļūšanas ķepās.

Zooveikala konsultante Simona Kubasova, raksturojot dzīvnieku garderobi, stāsta, ka "labs apģērbs ir ērts apģērbs". Būtiska ir pareiza izvēle, jo dzīvniekam apģērbā jājūtas ērti un jāspēj viegli pārvietoties. Tāpat jāņem vērā apģērba svars, lai drēbīte mazākajiem un vieglākajiem dzīvnieciņiem nav par smagu. Kā piemēru konsultante min, ka 200 gramus smags apģērbs 2 kilogramus smagam sunītim jau varētu nebūt ērts.

Suņu apģērbi kalpo arī dzīvnieka drošībai. Daudzas drēbītes ir ar gaismu atstarojošiem elementiem un spilgtām krāsām, lai suns uz ielas būtu vieglāk pamanāms.

Amerikāņu kailo terjeru īpašniece Tamāra saviem mīluļiem drēbītes iegādājas jau ilgi. Abi viņas sunīši pie iepirkšanās un apģērbu mērīšanas jau ir pieraduši, turklāt uzvedas ļoti mierīgi un paklausīgi.

Raksturojot suņu attieksmi pret apģērbu, Tamāra stāsta: "Suņi pierada pakāpeniski. Kad tu viņus ģērb pirmo reizi, suns lēkā, trako. Bet mēs viņus tā ģērbām ik pa laikam un vedām ārā." Kad suņi saprot, ka tiek vesti pastaigā, uzreiz paliek mierīgi.

Tiem, kas smejas vai kā citādi izrāda nesapratni par suņu ģērbšanu, terjeru saimniece nepievērš uzmanību. Viņai galvenais ir mīluļu pašsajūta. "Kad es pirmo reizi pastaigājos ar saviem suņiem, visi skatījās un ko tik neteica. Bet es teicu, ka ir taču ziema, jūs esat saģērbušies, kažoku esat uzvilkuši. Viņi taču ir plikiņi, viņiem arī ir auksti! Visi, protams, brīnījās, bet tagad jau pieraduši."