MansDraugs.lv jau ziņoja, ka pagājušā gadā ievērojami palielinājies suņu skaits, kas cietuši no smagās slimības un kurus, pēc saimnieku teiktā, vieno fakts, ka tie uzturā lietojuši "Dogo" barību. Vēstījām arī par ražotāja viedokli, kurš uzskatīja, ka ar pārtiku viss ir kārtībā. Taču joprojām suņi turpina saslimt un mirt, bet iemesls vēl nav atklāts.
Ņemot vērā neparasto slimības upuru skaita pieaugumu, Zemkopības ministrija (ZM) vēl pagājušajā gadā piešķīrusi prāvu finansējumu pētījumam, lai noskaidrotu, kas vainojams dzīvnieku mocībās. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" veic pētījumu, balstoties uz saslimušo suņu asins un citu vielu paraugiem. Taču sabiedrībā, balstoties uz pārsvarā mutiskiem secinājumiem, valda viedoklis, ka suņu slimība radusies tieši no "Dogo" barības.
Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore stāsta: "2015. gada sākumā veterinārārsti pamanīja nedabisku ar barības vada dilatāciju saslimušo suņu skaita pieaugumu. Valsts zinātniski pētnieciskajā institūtā "BIOR" tika veikts pētījums, kura rezultāti parāda, ka 94% no visiem suņiem ir ēduši viena zīmola sauso pārtiku. Ja slimības izcelsme būtu vakcīnas, attārpošanas vai citi lielai populācijai lietotie līdzekļi, kas sākotnēji bija ne tikai veterinārārstu aizdomu lokā, tad nevarētu būt, ka ne ES, ne ASV nav līdzīga uzliesmojuma. Jo tur šādus un to pašu zīmolu produktus lieto daudz vairāk nekā Latvijā."
Zīmola "Dogo" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks uzskata, ka sabiedrībā saceltā ažiotāža ir lieka, turklāt, viņaprāt, nevar runāt par slimības uzliesmojumu, ja nav reģistrēti oficiāli dati par slimības biežumu iepriekš. Podnieks arī pārmet pašmērķīgumu, lai pētnieki iegūtu papildu finansējumu saviem pētījumiem.
LVB pārstāve Konopore sarunā ar MansDraugs.lv apstiprina, ka līdz šim suņi ar barības vada dilatācijas slimību nav oficiāli reģistrēti, tāpat kā biedrība nereģistrē citus suņu saslimšanas gadījumus.
Konopore gan nešaubās, ka "Dogo" pārtika, kuras vārds ir izskanējis medijos kā riska barība, atbilst kvalitātes un nekaitīguma prasībām, kādas noteiktas normatīvajos aktos. "Taču nedrīkst aizmirst, ka vienā no pasaules mēroga skandāliem bijusi iesaistīta arī kompānija, kuras reputācija starptautiskajā tirgū bija nesatricināma. Pie tam viena no pazīmēm tajā gadījumā bija megaesophagus (barības vada paplašināšanās), tiesa - kaķiem. Tāpēc nevaru gluži piekrist "Dogo" ražotāja apgalvojumam medijiem, ka šo slimību nekur pasaulē speciālisti nesaista ar pārtiku. Vēl uz to, ka Latvijas megaesophagus gadījums neatbilst literatūrā aprakstītajam, norāda tas, ka te slimība skārusi dažāda vecuma, dzimuma un izmēra suņus, kā arī dažādu šķirņu un arī bezšķirnes suņus," skaidro LVB pārstāve.
Konopore stāsta, ka slimības noskaidrošanai nepieciešamās analīzes izmaksā dārgi, turklāt daļu no tām var veikt tikai ārzemju laboratorijās. Viņa arī nepiekrīt barības ražotāja pārmetumiem, ka pētnieki ir nekompetenti, jo pētījumā piedalās arī ārvalstu speciālisti. Pārtikas un veterinārais dienests veicis savus izmeklējumus, taču pārkāpumi barībā netika konstatēti. "Tomēr nedrīkst arī paļauties uz tiem kā uz pierādījumu, ka padziļināti pētījumi nevar atklāt būtiski atšķirīgu ainu jebkuras izcelsmes paraugā," raksturo Konopore.
"Kamēr pētnieki publiskajā telpā pauž bažas un aizdomas, tikmēr reālie fakti rāda pilnīgi citu ainu. Mūsu ražotā barība ir pārbaudīta 15 reizes, paņemti vairāk nekā 40 paraugi, un visās 15 reizēs rezultāts ir bijis viens un tas pats – "Dogo" barība ir kvalitatīva un atbilst visām Eiropas Savienības normām," tā Podnieks. Zīmols tirgū pastāv astoņus gadus.
Tāpat suņu barības ražotāji ziņo, ka pēc lielās publicitātes pagājušā gada maijā pārdošanas apjomi kritušies, taču vēlāk pat pārsnieguši iepriekšējos rezultātus.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas direktora vietniece Dace Ugare stāsta, ka ministrija atbalsta pētījuma pabeigšanu. "Daļa no analīzēm vēl ir ārzemju laboratorijās," stāsta ZM pārstāve. Viņa min, ka pētījumam vajadzētu būt pabeigtam līdz martam.
Jautāta, vai BIOR pētījuma veikšanas laikā minēti konkrēti uzņēmumi, kuru pārtika varētu būt ietekmējusi suņu slimību, Ugare atbild, ka "Dogo" barība minēta tikai suņu saimnieku aizpildītajās anketās. Viņa neatbalsta, ka vispārinājumi tiek veikti tikai no šīm atbildēm: "No šādas anketēšanas zinātnieki nevar izdarīt spriedumus." Ugare stāsta, ka pētījumā tiek ņemti vērā vairāki parametri. Tāpat viņa nenoliedz, ka suņu slimību veicina citi iemesli, ne tieši barība. Ugare vērš uzmanību uz to, ka saimniekiem jāparūpējas arī par traukiem, no kuriem viņu mājdzīvnieki uzņem barību. Tie ir regulāri jātīra un jānodrošina atbilstoša piekļuve, lai suņiem nebūtu grūti barību uzņemt.
"Nav rezultātu, kas liktu aizliegt "Dogo" pārtiku," stāsta ZM pārstāve. Pārtika pārbaudīta vairākas reizes un pēc daudziem parametriem, kuru rezultātā pārkāpumi netika konstatēti. Ugare piemin, ka pārbaudītas arī tās "Dogo" pārtikas pakas, kuras bijušas pie saimniekiem, un arī tajās pārkāpumi nav fiksēti.
"Nav zināms kopējais komplekss, kas slimību ir izraisījis," secina ZM pārstāve Ugare. Konopore ir pārliecināta, ka "šo Latvijas megaesphagus uzliesmojumu ir jāpēta tālāk. Tas ir unikāls gadījums, ko sabiedrība nedrīkst izlaist ārpus redzesloka." Viņa uzskata, ka ir jāatrod slimības cēlonis un jādara viss, lai ierosinātāja darbību pārtrauktu. Pētījumu nedrīkst pārtraukt tikai tāpēc, ka kāds pieprasa naudu izlietot citām vajadzībām. Ja līdzekļu ir par maz, ir jāvēršas, piemēram, ES ar lūgumu palīdzēt, jo runa ir par cilvēkiem tuvu mīluļu dzīvību. Neziņa par slimību ir biedējoša kā saimniekiem," tā veterinārārstiem, stāsta Konopore.
ZM jau iepriekš minējusi, ka pētījumam atvēlēti 10 tūkstoši eiro, taču pagaidām nav dotas konkrētas ziņas par iespējamo slimības cēloni un pētījuma rezultātiem. Tikmēr publiski vainotais "Dogo" barības ražotājs vēsta, ka pārdošanas apjoms esot mazinājies tikai pagājušā gada vidū, kad tikko parādījušās ziņas par cietušajiem dzīvniekiem. Vēlāk gan pārdošanas rezultāti pat esot bijuši lielāki par iepriekšējo gadu datiem.
Barības vada dilatācija jeb paplašināšanās ir slimība, kas tiek konstatēta vidēji astoņiem suņiem mēnesī. 2015. gada pirmajā pusē 30% no visiem suņiem mira, taču gada otrajā pusē mirstība samazinājusies uz pusi, ko iespējams skaidrot ar saimnieku izglītošanu un slimības skaidrošanu. Slimības gadījumā mainās suņa balss, tā paliek smalkāka, izmainās dzīvnieka ēšanas paradumi, suns novājē un pat nespēj uzņemt barību. Par pazīmēm un to savlaicīgu novēršanu lasiet šeit.
Lai gan BIOR pētījumam jau no 31.decembra suņus nereģistrē, LVB pārstāve uzsver, ka LVB mājaslapā ir anketa, ko suņu saimnieki var aizpildīt slimo, mirušo un uz saslimšanu aizdomīgo suņu reģistrācijai. Neviens gadījums bez ievērības atstāts netikšot. Konopore īpaši aicinām nodot cietušo dzīvnieku līķus, jo LVB meklēs iespējas un finanses tos pētīt arī turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
