Foto: Radošās pārvērtības Torņakalna idillē ar okeāna noskaņas interjeru  (1)

Nevar noliegt to, ka pārmaiņas telpā ir arī sava veida jaunas dzīves sākums, taču ne tikai gala rezultāts, bet arī process, kad tiek domāts, plānots un realizētas idejas, ir gana interesants. Šķiet, visvairāk laika prasīja pieņemt lēmumu veikt kosmētisko remontu un iekārtot visu pa jaunam, jo nebūt nebija tā, ka jau esošā istaba būtu savu laiku nokalpojusi (skatīt attēlu zemāk), gluži vienkārši bija tāda sajūta, ka telpa vairs neatbilst šī brīža sajūtām.

Tie, kas nesaprot šo sajūtu, to var pielīdzināt reizēm, kad tiek radikāli mainīts matu griezums vai krāsojums, pārdota esošā mašīna un iegādāta jaunāka, vai pieņemts kāds cits lēmums, kad atbrīvojamies no kaut kā veca, aizstājot to ar jaunu. Man šķiet, ka tas savā ziņā ir pat veselīgi. Lietām nevajag pieķerties un tās noteikti vajag mainīt.

Tad, kad lēmums tika pieņems, nebūt nebija tā, ka sēdēju starp žurnālu kalniem vai smēlos idejas Pinterest.com, kādu savu istabu vēlos (kaut gan aksesuāru izvēlē šo to smēlos arī no minētās vietnes). Kā jau daudzi dizaineri to ir teikuši, svarīgi paļauties uz savām iekšējām izjūtām, un jau sākotnēji bija skaidrs, ka es vēlos baltu telpu ar spilgtiem akcentiem, kurus atkarībā no noskaņojuma, var mainīt.

Ja iepriekš istabā viena no sienām bija zaļa, pārējās smilšu krāsā un telpā dominēja oranžie toņi, tad tagad šķita, ka krāsainais laiks ir pārdzīvots un nu gribas kaut ko pavisam tīru un svaigu. Jāpiemin, ka uzdevums – iekārtot telpu pa jaunam, nebūt nebija tik viegls, jo vienā, 20 kvadrāmetru lielā telpā, jāietilpina gulta, skapis, rakstāmgalds un kāds plaukts. Taču, kā mēs visi labi zinām, katrai bezizejai ir divas izejas, un arī šajā istabā visas nepieciešamības varēja ietilpināt, un nebūt nav tā, ka telpa ir pārāk piesātināta.
br

Nodrošinoties ar baltu sienas un griestu krāsu, lineļļu, ar ko atsvaidzināt vēsturiskā parketa eleganci, kopā ar palīdzīgām rokām ķēros pie darba un uzfrišināju istabu. Pirmajā brīdī gan šķita, ka sterilais baltums varbūt nebija tā labākā izvēle, jo telpa izskatījās par daudz balta, taču ģimenei tuvu stāvoša persona, kas ikdienā ir cieši saistīta ar dizainu, nomierināja un teica, ka vīzija par galējo izskatu ir laba, un uz to arī jātiecas. To tad arī iesaku visiem citiem – nepaļauties uz pirmo šoku, kad pārvērtības ņēmušas virsroku un ierastais izskatās pavisam citādāk. Bet, ja tomēr pašam ir bažas, tad iesaku izmantot dizainera pakalpojumus, kas vienmēr objektīvi palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu.

Telpas iekārtošanas sākuma procesu ieskubinājām ar gultas izvēli, kas patiesībā pēc tam lielā mērā ietekmēja kopējās telpas noskaņu. Uz veikalu devos ar diezgan skaidru mērķi – vēlos lielu, baltu gultu ar pagarinātu, mīkstu galvgali, un tieši tādu arī atradu, taču īsi pirms tās, nejauši veikalā pamanīju kādu mīksto krēslu tirkīza zilā krāsā. Tanī brīdī neiedomājos, ka šī mēbele varētu būt man piemērota, bet doma par to, ka pie galda varētu būt mīksts, ērts krēsls, kur apsēsties arī laiskākos mirkļos, ne tikai strādājot pie datora, mani nepameta, un beigu beigās no veikala devos prom ne tikai ar gultu, bet arī šo krēslu, kas noteica turpmāko noti istabas iekārtošanā. Baltā krāsa lieliski sasaucas kopā ar tirkīza, taču, lai interjers nebūtu tik vienmuļš, izvēlējos trešo krāsu – smilšu toni, kas piestāv gan grīdai, gan podiņu krāsnij.

Tālāk jau viss ritēja savu gaitu. Baltā un okeāna zilā krāsu savienība mani nepievīla nevienā veikalā, jo šādā krāsu salikumā varēju atrast visu, ko vien sirds kāroja un atlika vien izvēlēties, ko vēlos savā istabā. Kamēr tiek meklēti aksesuāri un pārējās smalkās detaļas, mēbeļu ražotnē jau tika gatavots skapis ar balti krāsotām MDF durvīm. Kā alternatīvu rakstāmgaldam izvēlējos transformējamu sekreteru no saplākšņa ar baltu plastikātu, kas pa dienu pie sienas aizņem vien nedaudz vairāk par 20 centimetriem, bet vajadzīgos brīžos tas kalpo par ērtu un elegantu galdu, pie kā ērti strādāt ar datoru. Šīs mēbeles priekšrocība ir tā, ka aizvērtā veidā varu noslēpt gan datoru, gan citus priekšmetus, bet atverot, tas ļauj ērti strādāt, rakstīt vai vienkārši izbaudīt rīta kafiju.

Tā kā manā mājoklī vienmēr var iepazīties ar jaunāko presi, tad jāpadomā arī par to, kur un kā to eleganti izkārtot, lai telpas nepārvēršas par žurnālu kaudzēm piekrāmētām. Šim nolūkam lieliski noder koka groziņš, kur salikt jaunākos žurnālus, grāmatu un kādu salocītu pledu.

Protams, ka mājoklī, kur dzīvo sieviete, neiztikt bez skaistumlietiņu stūrīša, un šajā gadījumā lielisks atradums bija ozolkoka skapītis, kur vienviet aiz spoguļa var eleganti izkārtot un glabāt rotaslietas.

Istabas grīdas segumu klāj vēsturisks parkets, kas labi sasaucas kopā ar senatnīgo podiņu krāsni, taču pie gultas gribējās arī kādu paklāju, lai pirmie rīta soļi būtu uz siltāka un mīkstāka pamata, un šajā sakarā izvēlējos lupatu deķīšus baltos un smilšu toņos.

Savukārt nelieli plauktiņi pie sienas kalpo ne gluži grāmatu glabāšanai (tām ir vieta citā istabā), bet gan interjera aksesuāriem, piemēram, apgleznotai kanvai, bildēm koka rāmīšos un mākslīgo ziedu izkārtošanai.

Griestu lampu izvēlējos tādu, kas ne tikai izstaro pietiekami daudz gaismas, bet arī gana dekoratīvu. Tā kā dzīvoklim ir augstie griesti, tad varēju atļauties iekarināt lielāku lampu – no papīra strēmelītēm veidotu kupolu, kas uz griestiem un sienām veido elegantus pieneņpūkām līdzīgas ēnas.

Aksesuāru izvēlē centos nepārspīlēt un ieviest minimumu, kas varbūt kādam šķitīs maksimums. Dekoratīvajā stikla pudelē, kur šobrīd rotājas ar baltu krāsu nokrāsoti zari un iekarinātas bumbas, kas atgādina par sniegoto laiku aiz loga, bet pavasarī gozēsies plaukstoši koku zari vai kādi mākslīgo ziedu ķekari, ir viens no mīļākajiem aksesuāriem. Uz nelielā naktsgaldiņa atvēlēta vieta lampai, savukārt virs transformējamā rakstāmgalda turpinās okeāna noskaņa ar jūras izskalotu kociņu veidotu rāmi. Idejas, ko vēl interesantu izveidot no kociņiem, gliemežvākiem un oļiem, var smelties arī šeit.

Logu aizsegšanā izmantoju gan žalūzijas, gan aizkarus. Pie paša loga izvēlējos rullo žalūzijas sienas krāsā, bet mājīgākai noskaņai baltus, ar lapiņu formas skariņām darinātus dienas aizkarus, ko pēc noskaņojuma var saspraust uz augšu ar aizkaru magnētiem vai vienkārši atstāt karājamies gandrīz līdz zemei.

Tā kā mājokļa galvenais siltumavots ir podiņu krāsns, tad arī par to interjerā nevarēja aizmirst, tāpēc interjerā saglabāta smilšu krāsa, kas veiksmīgi sasaucas kopā gan ar grīdu, gan krāsns podiņiem. Uz krāsns malām noliku metāliskus groziņus, kur plānots salikt čiekurus, vēlāk varbūt mazākas malkas pagalītes vai kādu citus dekoratīvus elementus.

Aksesuāru ziņā centos izvēlēties tādas krāsas priekšmetus, kas piestāvētu arī vēlāk istabas interjeram, ja zilo okeāna krāsu nomainītu pret kaut ko citu. Tāpat kā ar baltiem traukiem virtuvē, arī baltu krāsu interjerā, šķiet, nekad nenošaut greizi, jo tā neapnīk, piestāv visiem interjeriem un ir pielāgojama jebkurai citai krāsai. Savu izvēli tieši par šādu krāsu salikumu un telpas iekārtojumu nenožēloju ne mirkli un katru dienu patiesi priecīgi novērtēju paveikto.