Minerālvielu trūkums un pārbagātība – kā zināt, vai augiem kas trūkst vai ir par daudz?  (1)

Kā zināms, fotosintēze ir organisko vielu sintēzes process no neorganiskajiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju. Taču augiem organisko vielu sintēzei ir nepieciešama arī virkne neorganisko vielu, ne tikai visiem zināmais kālijs, fosfors, slāpeklis, bet arī daudz kas cits.

Minerālvielu krājumi augsnē papildinās dabisko trūdēšanas procesu rezultātā, bet lauku stādījumos dabiskā vielu aprite nenotiek, jo augu atliekas nenonāk atpakaļ uz lauka. Augsnes ielabošanai izmanto gan dažāda veida organisko, gan neorganisko mēslojumu, piemēram, stādu audzētavās, lauku stādījumos, augsnes ielabošanai visbiežāk izmanto minerālmēslus. To, kādi minerālmēsli un cik daudz nepieciešami augsnē, nosaka, balstoties uz augsnes analīžu rezultātiem, tomēr samērā augsto izmaksu dēļ tās neveic katru sezonu.

Ir jāpievērš liela uzmanība augiem, gan lauku stādījumos, gan tirdzniecības laukumos. Auga daļas, jaunie dzinumi, lapas, ziedi un pumpuri ir pirmie, kas signalizē par to, ka augam kaut kas nav kārtībā. Ja esat novērojuši kaut minimālas, bet novirzes no normas, ir jāmeklē cēlonis un jācenšas to novērst.

Fosforu, slāpekli un kāliju sauc par primāriem makroelementiem, jo tie ir nepieciešami visvairāk, taču arī to trūkums augos izpaužas visspēcīgāk.

NPK jeb slāpeklis, fosfors un kālijs ir trīs galvenie makroelementi, kas nepieciešami pilnvērtīgai augu augšanai un attīstībai. Tie der kā pamatmēslojums, ja augsnē nav pārāk zems vai augsts kāda barības elementa saturs. Gadījumos, kad augsnē trūkst konkrēta elementa, svarīgi iedot tieši šo elementu saturošu mēslojumu, bet to nevar izdarīt ar kompleksajiem minerālmēsliem, skaidro Dagnija.

NPK katrs atbild par kādu svarīgu procesu auga augšanas un attīstības laikā. Tie ir svarīgi jau sākot no auga zaļās masas veidošanas procesa, līdz pat sēklu nogatavošanas laikam.

Mikroelementus, piemēram, boru, hloru, mangānu u.c., augi uzņem ievērojami mazākā koncentrācijā, to koncentrācija augā parasti nepārsniedz 0,1%. Attiecīgi, šo elementu trūkums ir pamanāms salīdzinoši vājāk, bet nereti šo elementu trūkuma gadījumā var novērot arī hlorozi, nekrotiskus plankumus un izkropļotas auga daļu formas, kā arī samazinātu pretestību pret auga slimībām.

Noderīgi ir zināt, ka, trūkstot dažiem elementiem, slimīgas pazīmes sākumā parādās uz jaunām lapām, bet, trūkstot citiem – uz apakšējām, vecākām lapām.

Slāpeklis (N)

Trūkuma pazīmes - veģetatīvā daļa aug lēnām, veidojas tievi stumbri, sīkas bālas lapas, dzeltenīgi zaļas, bet dzeltēt sāk apakšējās, vecākās lapas. Dzeltējums izplatās no lapas vidus dzīslām uz malām. Lapu kāti ir sīki, dzinumi cieti un pārkoksnējušies.

Pārbagātības pazīmes - liela veģetatīvā masa, tumši zaļa, ātri veldrējas, lēni nogatavojas. Aizkavējas augļa aizmešanās.

Fosfors (P)

Trūkuma pazīmes - vāja sakņu sistēma. Augs ir sīks, lapas sīkas un stīvas, ar tendenci noliekties uz leju. Lapas ir ar tumši zaļi violetu nokrāsu.

Pārbagātības pazīmes - lapas veidojas šauras, vadaudi izspiedušies uz āru. Parādās cinka trūkums.

Kālijs (K)

Trūkuma pazīmes - traucēta ogļhidrātu sintēze. Uz lapu plātnes radušies brūngani plankumi, kas atgādina apdegumus. Plātņu malas sākumā dzeltē, vēlāk kļūst tumši brūnas un sakalst. Atsevišķām lapām ir bronzas krāsa.

Pārbagātības pazīmes - var veidoties sakņu apdegumi. Ziedi ir tumši, gausi plaukst. Bieži bojājas.

Magnijs (Mg)

Trūkuma pazīmes - ja augam trūkst fosfors, trūkst arī magnijs. Lapu vidū parādās brūni plankumi, lapas atmirst, augs kļūst dzeltens, ziedi nobirst, augļi sīki, ienākas priekšlaicīgi. Magnija trūkumu ietekmē spēcīga gaisma un bagātīgs slāpekļa mēslojums.

Magnija trūkumu pastiprina augsts kālija vai amonija slāpekļa līmenis, gaisa trūkums substrātā (pārlaistīšana), augsta sāļu koncentrācija, liela augļu raža uz auga.

Pārbagātības pazīmes izsauc sakņu bojājumus. Jaunās lapiņas samazinās apjomos un krokojas.

Cinks (Zn)

Trūkuma pazīmes - augšējās lapas ir ļoti sīkas un šauras. Uz lapām parādās brūni plankumi, tās tinas spirālē. Augos uzkrājas nitrāti. Cinks izsauc fosfora pārbagātību.

Pārbagātības pazīmes izsauc dzelzs trūkumu. Ar cinku ir bagātas smagas augsnes.

Kalcijs (Ca)

Trūkuma pazīmes - augā ir traucēta lapu un sakņu augšana, notiek sakņu, vēlāk arī virszemes daļu atmiršana. Uz augļiem attīstās neparazitārā galotņu puve. Grieztie ziedi ilgi nestāv vāzē, ziedi plaukst lēni vai arī vispār neuzplaukst, sažūst pumpurā.

Agrā pavasarī atmirst augu galotnes un jaunās lapas. Vispirms lapiņas saritinās ar malām uz augšu un kļūst pelēki zaļas. Bojājumi vispirms sākas sakņu sistēmā, saknes kļūst stiklainas, sakņu galiņi viegli nolūzt.

Pārbagātības pazīmes izsauc augu priekšlaicīgu novecošanos, ir mikroelementu trūkums – cinks, mangāns, dzelzs.

Dzelzs (Fe)

Trūkuma pazīmes - uz jaunākajām lapām pat vissīkākās dzīslas saglabā zaļo dzīslu zīmējumu uz dzeltenas lapu plātnes. Stipra trūkuma gadījumā arī dzīsla zaudē zaļo krāsu. Dzelzs trūkums vērojams mitrās, sablīvētās augsnēs.

Pārbagātības pazīmes izraisa mikroelementu, fosfora, mangāna, vara trūkumu.

Sērs (S)

Augi sēru uzņem ar kalciju, magniju, kālija sulfātiem.

Trūkuma pazīmes - lapas bālganas, apstājas augšana, stipra trūkuma gadījumā, lapas kļūst pilnīgi baltas.

Pārbagātības pazīmes - ja augiem regulāri lieto mēslojumus, kas satur sēru, tie ātri noveco, pārkoksnējas, augšējās lapas saritinās.

Bors (B)

Trūkuma pazīmes - atmirst stumbra galvenais augšanas punkts un galotņu pumpuri. Ziedi nobriest, augļi neaizmetas.

Pārbagātības pazīmes - lapu ārējā mala kļūst robaina un citrondzeltena, jo bors uzkrājas lapu ārmalā. Bora pārbagātība novērojama siltumnīcās augošiem augiem un telpaugiem.

Varš (Cu) palielina auga izturību pret sēņu un baktēriju slimībām.

Trūkuma pazīmes - augā pazeminās ūdens noturība, lapas paliek zilganzaļas, dzeltē, ritinās uz augšu ap galveno dzīslu cauruļveidā. Rozēm neveidojas ziedlapiņas, tās noliecas un novīst.

Pārbagātības pazīmes - jo smagāka augsne, jo vairāk varš. Varš veicina dzelzs trūkumu.

Mangāns (Mn)

Trūkuma pazīmes - lapas kļūst bāli zaļas, uz tām veidojas rūtains zīmējums ar zaļām dzīslām un dzeltenām joslām starp dzīslām. Ja trūkums stipri izteikts, augi saslimst ar pelēkplankumainību. Plankumi saplūst, lapas saritinās uz augšu un nobirst.

Pārbagātības pazīmes - parādās MnO nosēdumi, mangāna pārbagātība parasti novērojama skābās augsnēs.