Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas ir lūšu mājas jau kopš 1997. gada. Šobrīd lūšu voljerā mitinās vesela murrātāju ģimenīte – mamma, tētis un trīs meitas.
Lūšu ģimenes vecāki ir mātīte Leonora, kura Līgatnes dabas takās atvesta no Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles "Cīruļi", un tēviņš Incis-Villijs, kura dzimtene ir Igaunija. Dabas aizsardzības pārvaldē informē, ka visbiežāk apmeklētājiem redzama tieši Leonora, kura no visiem lūšiem ir visdrošākā, ziņkārīgākā un apmeklētājiem draudzīgākā.
Savukārt ārzemnieks Incis-Villijs ar gadiem kļuvis laisks, vislabāk viņam patīkot gulēt un ēst, tāpēc lūsis īpašu uzmanību apmeklētājiem nepievērš.
2010. gada 22. maijā abu lūšu ģimenē piedzima trīs meitas - Filozofe, Favorīte un Mazule. Katrai vārds izvēlēts simbolisks. Filozofe ir gudra un ar viedu skatienu, turklāt rodas sajūta, ka viņa "zina visu un redz visam un visiem cauri". Pārvaldē ziņo, ka Filozofe ir ļoti uzmanīga un noslēpumaina, turklāt uzskatīta par tēta mīluli, jo tieši šie abi lūšu visbiežāk uzturas kopā.
Favorīte, kā jau vēsta vārds, ir mammas mīlule, jo ir tikpat nebēdnīga un palaidnīga kā Leonora. Turklāt šis lūšu bērns ir visrunātīgākais, jo, kā vēsta pārvaldē, "citiem savu garastāvokli un vēlmes dažreiz izsaka diezgan skaļi".
Savukārt pastarīte ir Mazule, kura piedzimusi ļoti vārga un arī augumā maza, turklāt ar bērnišķīgiem vaibstiem, kuri, kā stāsta pārvaldē, saglabājušies vēl šodien. Tiek minēts, ka Mazule uzskatīta par vismīļāko lūsi ģimenē.
Ziema un baltā sniega sega ļauj lūšus labāk ieraudzīt un apskatīt, jo vasarā dzīvnieku raibie kažoki saplūst ar kokiem un lapām, turklāt saules stari bieži vien liedz lūšus saskatīt. Pārvaldē stāsta, ka lūši visbiežāk redzami guļam uz iežogojumā esošās nojumes jumta vai bluķīšiem, citreiz - arī zem kāda krituša koka vai kuplāka krūmu pundura.
Pārvaldē informē, ka lūšu ēdienkartes neiztrūkstoša daļa ir svaiga gaļa, visbiežāk - vista vai liellops. Būtiski, lai barība nebūtu sasalusi, jo šie dzīvnieki aukstu un cietu gaļu negrauž.
Līdzīgi citiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, arī lūšu murrā, šņāc, rūc, ņaud, spēlējas, asina un trin nagus, ar ķepām mazgā muti un veic citas "kaķiskas" darbības, stāsta pārvaldē.
Apmeklētājiem jābūt pacietīgiem, lai voljerā saskatītu šo karalisko kaķi. Tāpat nevajadzētu uzvesties skaļi un mēģināt dzīvnieku pasaukt, jo, gluži kā mājas kaķis, lūsis dzīvo savu, no citiem neatkarīgu dzīvi. Tomēr ikreiz var paveikties, un lūsis var pienākt ļoti tuvu aplokam, lai interesenti skaisto dzīvnieku varētu apskatīt.
Plašāka informācija par Līgatnes davas takām šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
