Ciemos: Interjera dizaineres Andas Ozoliņas harmoniskā māja, kur daba jūtama starp pilsētas bulvāriem

Pie Andas viesojamies agrā rīta stundā, tādēļ no sākuma izvaicāju viņu par dienas ritmu. Diena parasti iesākas agri, pavadot visus ģimenes locekļus viņu gaitās, bet pēc tam seko darbs pie datora. Izveidotajā darba stūrītī Anda no rītiem rasē, zīmē un dara visu nepieciešamo pie datora, bet otrā dienas daļa parasti aizrit ārpus mājas, satiekoties ar klientiem, dodoties uz objektiem, saloniem utt. Pēdējā laikā ir gana daudz projektu ārpus Latvijas, piemēram, Maskavā, tāpēc vismaz reizi nedēļā sanāk doties arī uz turieni un tad gan dienas ritms ir citādāks, sākot no lidojumiem, beidzot ar daudzām tikšanās reizēm ar klientiem un objektu veidošanu.

Nevar noliegt to, ka katram ir sava izpratne par mājīgumu un māju sajūtu, bet, Andasprāt, mājas ir vieta, kur gribas ātrāk atgriezties pašam un ģimenes locekļiem. ''Ja ir tā sajūta, ka gribas būt mājās, tad viss ir pareizi un ir radīta īstā vide. Tieši tas arī veido to māju sajūtu, un tad, vismaz man, gribas aicināt ciemiņus, radīt svētkus. Ja tas viss ir, tad mājas noteikti pilda savu funkciju. Tāpat māju sajūta nevar būt, ja tur nedzīvo mīlestība un cilvēki ar savstarpēju mīlestību. Tas ir pats galvenais, jo neviens galds, krēsls vai dīvāns neradīs sajūtas. Tikai pēc tam, kad ir tā īstā sajūta, esot mājās, var arī radīt vizuālu mājīgumu, kas, protams, arī nav mazsvarīgi, un to var panākt ar dažādām metodēm.''

Kā vienu no mājīguma radīšanas paņēmieniem Anda min apgaismojumu, kam jāpievērš ļoti liela uzmanība interjera veidošanā. Tam jābūt siltam, omulīgam, pieklusinātam, noteikti ne spilgtam un aukstam. Ar apgaismojumu var ļoti variēt, piemēram, ar dienas un vakara gaismu, tāpat regulējamas gaismas palīdzēs radīt nepieciešamo atmosfēru. Mājīgāku noskaņu noteikti var panākt arī ar audumiem, kas parādās mēbelēs, paklājos, aizkaros un aksesuāros, taču tas viss ir atkarīgs no konteksta. Piemēram, lielos logus, aiz kuriem paveras skaists dabas skats, noteikti nevajag aizklāt ar bieziem aizkariem, tādos gadījumos audums jāizmanto citādāk, iedvesmo Anda. Lielu lomu mājīgumā spēlē arī aksesuāri, bez tiem mājoklis vienmēr būs ar nepabeigtības sajūtu.

Dizaineres mājoklis atrodas Teikā, un, tā kā pēc būtības tas ir senais arhitektūras piemineklis un pārbūvēt to nedrīkstēja, mājai izmainīja tikai plānojumu. Kā izrādās, tad šis miteklis, kur viesojos, ir ģimenē sauktā ziemas māja, kur paši dzīvo tikai ziemas sezonā. Maijā visi dodas uz lauku mājām Tūjas pusē un tur tad arī tiek baudīta dabas klātbūtne pilnā tās plaukumā līdz pat septembrim.

Kad Andas mājīguma formula iepazīta, dodamies aplūkot pašu dzīves telpu. Kā pirmā telpa, ar kuru tieku iepazīstināta, ir virtuve, kas noteikti ir viena no mīļākajām Andas mājokļa daļām. Šeit ir gana ērta darba zona ar salas tipa virsmu, pie kuras ir arī lete ar bāra krēsliem. Anda atzīst, ka virtuve vispār ir ļoti interesanta telpa ar to, ka ciemiņi vienmēr grib būt tur, un pat tad, ja ir uzklāts lielais ēdamgalds, visi kaut kā vienalga rūmējas pie letes. Taču šeit lielu lomu spēlē namamāte. Ja saimniece pratīs pareizi novadīt kustību, tad viesus ir iespējams arī sasēdināt pie galda. Tas pats attiecas arī uz ēdamgalda izmantošanu ikdienā. Nepietiek ar to, ka galds pats par sevi ir. Ir jāstrādā pie tā, lai mājinieki un arī ciemiņi pie tā sēdētu, tāpēc Andas ģimenē ir pieņemts obligāti brīvdienu rītos brokastis visiem ēst pie galda un arī vakariņas darba dienās, taču tas nenotiek pats no sevis, bieži vien tas ir jāatgādina, it īpaši jauniešiem, tāpēc šajā ziņā Anda ierosina stingri pieturēties pie tā, ka tradīcijas radām mēs paši, jo pats no sevis nekad nekas nenotiks.

Virtuves zonā novietots elegants ēdamgalds, kas pats par sevi nebūtu tik grezns, ja Anda sezonāli nepiedomātu par aksesuāriem uz tā. Piemēram, Ziemassvētkos uz galda bija balta kompozīcija, tagad vāzēs salikti tūju zari, bet, pavasarim tuvojoties, noteikti tur rotāsies dzinumi, pavasara puķes un košāki akcenti.

Vēl kāda ļoti mīļa vieta mājoklī gan pašiem, gan ciemiņiem ir atpūtas stūrītis ar pītajām mēbelēm. Šeit starp omulīgajiem spilveniem mīl ieritināties gan mājas mīlulis, sunītis vārdā Emelīna, gan paši iemītnieki svētkos un ikdienā. Piemēram, Ziemassvētkos tieši šeit bija izlikta eglīte, pie kuras tad arī tika skaitīti pantiņi un dalītas dāvanas.

Aiz virtuves un garāmejot atpūtas stūrītim, ieviesta Andas darba zona, kas ir ļoti nošķirta no pārējās dzīves telpas apzināti. Šeit ir neliels galds ar datoru un plaukti ar visu nepieciešamo literatūru – bukletiem, iedvesmas žurnāliem un citiem materiāliem, kas visai bieži tiek šķirstīti un arī rādīti klientiem. Par darba stūrīti mājās runājot, Anda katram iesaka to iekļaut, atdalot no pārējās dzīves telpas. Vai tas būtu cits stāvs, atsevišķa istaba vai kāda starpsiena, katrā ziņā darba zonai nevajadzētu būt tur, kur tiek pavadīts arī brīvais laiks, jo tas sabojā mājas auru, turklāt nav saskanīgi vienu vietu izmantot dažādām funkcijām, piemēram, saimes galdu darbam ar datoru un ģimeniskām vakariņām. Šīs lietas dizainere silti iesaka nošķirt.

Andas mājas viesistaba ir vieta ģimenei, šeit viena sienas daļa atvēlēta tuvām un nozīmīgām bildēm, bet uz plauktiem, kas šajā mājoklī nav daudz, izkārtotas īpašas mīļlietiņas. Šīs nudien var dēvēt par ļoti svarīgām lietām, jo Anda nav no tiem cilvēkiem, kas mīl no ceļojumiem atvest suvenīrus vai vispār glabāt daudz mantu. Viesistabā goda vietā noliktas arī klavieres, ko spēlē gan pati Anda, gan meita, bet uz loga savu Lieldienu iznācienu jau gaida eleganti keramikas zaķi. Par aksesuāriem ir padomāts katrā telpā, un, kā atzīst pati namamāte, tas ir tas, ar ko interjeru var bagātināt un mainīt, un tieši tāpēc tas neapnīk pat pēc desmit un piecpadsmit gadiem.

Pamatbāze, kā raksturo pati Anda, ir ļoti mierīga – pelēkos toņos, un šī krāsa ir ļoti pateicīga tam, ka uz tās fona izcelsies jebkas cits, turklāt tā ir dabiska krāsa. Dizainere iesaka arī citiem mājoklī izveidot mierīgu toņu bāzi, lai uz tās tad var būvēt sajūtas un noskaņu ar garastāvoklim atbilstošām krāsām. Kas attiecas uz pārbaudītām vērtībām, kas ir nemainīgi aktuālas, Anda min koku, akmeni, stiklu, metālu - tas viss ir modē šobrīd un arī nepazudīs no apvāršņa pēc vairākiem gadiem. Tas viss dažādos izpildījumos novērojams arī pašas dizaineres ziemas mājās, bet brīvdienu mājās pie jūras gan valda cita noskaņa – tur galveno lomu spēlē māksla aiz loga, proti – jūra (skatīt bildi zemāk ar lauku mājas foto).

Zinot visas smalkās nianses, jautāju Andai, vai pašam sev ir viegli vai sarežģīti iekārtot mājokli, taču, kā izrādās, tas ir vieglāk, nekā radīt dzīves telpu kādam citam. ''Pati es zinu, ko gribu un ko negribu, tāpēc šaubu nav, bet klientiem gan ir grūtāk, jo iespēju ir tik daudz un variantu - miljons, tāpēc izvēlēties kaut ko vienu ir grūti. Esmu arī secinājusi to, ka ar katru gadu gribas visu mierīgāku, neuzkrītošāku, bet ar vēstījumu. Par pelēcīgumu jau draugi iesmej, sakot, ka viss ir ļoti labi, tikai tā pelēki. Uz to es parasti atbildu Imanta Ziedoņa vārdiem - ja nebūtu pelēkās pelītes, kā tās baltās izceltos?'' smejot atstāsta dizainere. Savās mājās neīstenotās idejas Anda labprāt realizē caur klientiem, bet par iedvesmas meklēšanu dizainere godprātīgi atzīst, ka viss jau ir dabā radīts. Nav nekur tālu jāmeklē, jo dabā jau viss ir – krāsas, faktūras, dimensijas un tekstūras, atliek tikai improvizēt un iekļaut to visu dzīves telpā.

Tā kā dizaineres darba pieredze ir visai liela un veidoti dažādi projekti, tad arī radušies secinājumi par to, kāda ir latviešu gaume un kā citādāk uz interjeru skatās ārpus valsts robežām. Šeit Anda min spilgtu piemēru par restorānu iekārtošanu, kur maskavieši ir ļoti drosmīgi, ko mēs varētu no viņiem mācīties arī mājokļu iekārtošanā. Latvieši ir konservatīvi un ļoti baidās no tā, ko padomās citi, bet Maskavā ir citi likumi – ja kaut ko veido pēc aktuālām tendencēm, tad uz visiem 100 procentiem un vēl vairāk. Dažreiz šī pārspīlēšana jau šķiet absurda, bet tieši tas padara interjerus tik interesantus un dažādus, pieredzē dalās dizainere.

Vaicāta, vai ir kas tāds, ko savā darbā nepiekristu veidot, Anda atzīst: ''Negribētu veidot projektu, kur katra istabai jābūt citā stilā. Uzskatu, ka mājai jābūt harmoniskai un videi saskaņotai, sākot no arhitektūras, beidzot ar iekārtojumu un interjeru. Ļoti patīk radīt vienotu sajūtu mājās, kas iet cauri visām telpām, tāpēc dažādus stilus apvienot zem viena jumta es noteikti negribētu,'' savu gaumi rezumē dizainere.

Interesants ir arī dizaineres viedoklis par gaumīga interjera izveidi – ne vienmēr nozīme ir maka biezumam vai mājas lielumam. Svarīgākais ir ideja, un var īstenot fantastiskas idejas arī ar minimāliem līdzekļiem. Protams, nauda ierobežo, jo piedāvājums ir ļoti plašs, bet tādās reizēs Anda klientiem vienmēr iesaka izvēlēties vismaz vienu labu lietu, kas kalpos kā akcents, un tad pārējo pielāgot ekonomiskāku. Par šādiem risinājumiem parasti ir vislielākais gandarījums gan dizainerei pašai, gan arī klientam.

"Tāpat es vienmēr cilvēkiem saku, lai mājas iekārtojumā domā vairākus gadus uz priekšu, jo, visticamāk, remonts netiks taisīts vismaz tuvākos desmit gadus, tāpēc uz kvalitāti nevajadzētu ekonomēt. Nevajadzētu aizmirst arī par praktiskiem apsvērumiem," iesaka Anda.

Kā piemēru dizainere min sienu apmetumu, ko arī savās mājās izvēlējusies tādu, uz kura nepaliek redzams katrs mazākais pleķītis. Arī grīdas segumam specifiskās zonās, piemēram, vannasistabā vai virtuvē, dizainere liek pievērst uzmanību tonim - specifiski kopjamas virsmas nebūs praktiskas.

Par aktualitātēm runājot, Anda priecājas, ka šobrīd arvien vairāk parādās viņas darba rokrakstam tipiskais – dabīgas krāsas, koks, akmens, lins, kokvilna un viss, kas nāk no dabas. Ar to var radīt neierobežoti dažādus interjerus, kas nekad nezaudēs savu aktualitāti. Šo vienkāršību un reizē dabas smalkumu, gaumīgo salikumu, minimālismu un mājīguma sajūtu var smelties ne tikai no stāstītā, bet arī pašas dizaineres mājvietas, kur jau pēc pirmajām minūtēm omulīgā gaisotne ir nepārprotami jūtama. Novēlu katram mājas, kur gribas atgriezties, un sajūtas mājās, kas iedvesmo, dod spēku un rada dzīvesprieku!