Apsaldēti kaķi un 'salūta suņi' - janvāris Latvijas dzīvnieku patversmēs  (3)

Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede stāsta, ka ik gadu janvārī pieaug suņu skaits. Tas saistāms arī ar "salūta suņiem", proti, tiem četrkājainajiem draugiem, kuri no saimniekiem aizbēg Jaungada salūta nobiedēti. Vadītāja skaidro, ka tā tas ir katru gadu, turklāt šos dzīvniekus turpina atrast vēl arī februāra laikā. Viņa min, ka aptuveni 30 procenti no visiem patversmē nonākušajiem suņiem agri vai vēlu atgriežas pie saimnieka. Tas ir tikai katrs trešais, ceturtais suns, kurš nokļuvis patversmē.

"Manuprāt, nevienam sunim nav nekur jāklaiņo," saka Priede, taču tā nenotiek. Arī ziemas laikā gadās pa kādam sunim, kas viens pats staigā pa ceļu. Jautāta, vai par tādiem dzīvniekiem iedzīvotāji zvana biežāk, patversmes vadītāja atbild - zvanītājiem šķiet vieglāk suni pabarot, nevis paņemt, piemēram, pie sevis mājās. Priede min, ka suns bez vienas ēšanas dienas var iztikt, taču galvenais ir viņu nogādāt siltumā un pie kādiem saimniekiem. Ilga dzīvnieka klaiņošana un pavadīšana vientulībā dabā padara viņu par savvaļas dzīvnieku, kuru vēlāk ir vēl grūtāk notvert.

Raksturojot nosalušo suņu gadījumus, Priede stāsta, ka ar tādiem nav nācies saskarties. Lai suns nosaltu, tam jābūt istabas sunim, kuram ir īsa spalva, jo tie dzīvnieki, kuri raduši dzīvot, piemēram, piemājas pagalmā, labāk pacieš aukstumu.

Kā īpaši šim janvārim raksturīgu parādību patversmes vadītāja min veco suņu pieaugumu. Parasti "salūta suņi" ir mīluļi spēka gados ar labu dzirdi, un tā dēļ viņi ir spējīgi izrauties no saimnieka un aizbēgt, svētku trokšņa nobiedēti. Taču šomēnes patversmē nonākuši jau vismaz 10 suņi ar veselības problēmām, piemēram, ielaistiem audzējiem, aklumu, kurlumu.

Ja cilvēks redz klaiņojošu suni, nekavējoties vajadzētu zvanīt atbildīgajām iestādēm, atgādina Priede.

Savukārt kaķi dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" janvārī nav nonākuši. "Klusums," saka Priede. Viņa piebilst, ka kaķi kļūst aktuāli 14. februāra dēļ, kad cilvēki dzīvnieciņu izvēlas kā dāvanu savai otrajai pusītei. "To mēs neatbalstām," uzsver vadītāja.

Turpretī dzīvnieku patversmē "Labās mājas" suņu skaita pieaugumu neapstiprina, sakot, ka daudz suņu bijis decembrī, kad nācies uzņemt 45 četrkājainos draugus. Taču pavisam citāda situācija ir ar kaķiem.

"Ir daudzi tādi, kas sala dienās meklējuši siltumu kāpņutelpās," par janvārī patversmē nonākušajiem kaķiem stāsta administratore Lolita Roze. Viņa piebilst, ka šādi siltummeklētāji bijuši vismaz 18. "Cilvēki riebuma dēļ sūdzējās par kaķiem," saka Roze. Dzīvokļu iemītnieki sūdzējušies policijai, ka viņu kāpņutelpā mituši kaķi, un policija dzīvnieciņus vedusi uz patversmi.

Tāpat Roze min divus īpaši smagus gadījumus ar kaķiem. Patversmē nonācis mīlulis, kuram bijušas apsaldētas gan austiņas, gan aste, un darbinieki bažījās, ka no cietušajām kaķīša ķermeņa daļām nāksies atbrīvoties. Taču nu kaķis, kuram gan austiņas vairs neizskatās kā veselīgam kaķim, kļuvis možāks, un patversmes darbiniece izsaka cerības, ka nākotnē murrātājam kļūs vēl labāk.

Atceroties pirms pāris nedēļām valdošo -27 grādu salu, nākas domās noskurināties, taču Roze raksturo vēl kādu gadījumu. Tieši lielākā sala dienās kāds slepus naktī pie patversmes durvīm nolicis kasti, kurā atradies kaķītis. Kad no rīta darbinieki to pamanīja, pat kastē esošā sedziņa bijusi sasalusi... Taču mazais mīlulis izdzīvoja, un Roze domā, ka arī ar šo četrkājaino draugu viss būs kārtībā.

Jautāta, vai cilvēki ziņo par dzīvniekiem, kuri pavada laiku, klaiņojot vieni paši aukstumā, Roze stāsta, ka šogad tādi gadījumi nav piedzīvoti. Taču gan ziemā, gan vasarā cilvēki mēdz ziņot par to, kas notiek viņu kaimiņu mājās, piemēram, par neatbilstošiem dzīvnieku apstākļiem.