Kā pareizi rūpēties par pirmajām pavasara puķēm podiņos?

To visu portāls "TavsDārzs.lv" noskaidroja pie Bulduru Dārzkopības vidusskolas mācību siltumnīcu vadītājas Ilzes Briģes. Kā sarunā atzina dārzkopības speciāliste, tad jebkurš augs ir dzīvs organisms un tas dabīgi prasa to, ko vajag, tāpat kā mēs ikdienā sevi nodrošinām ar pamatvajadzībām. Visupirms svarīgi apzināties, ka augs nespēj pielāgoties mūsu radītajiem apstākļiem, mūsu uzdevums ir pielāgoties augiem un radīt tiem vēlamo vidi.

Trīs galvenie elementi, kas ir vajadzīgi šiem un arī citiem augiem – gaisma, siltums un mitrums, turklāt tiem visiem ir jābūt balansā, atkarībā no augu kultūras. Pavasara puķēm kopīgs ir tas, ka tiem patīk gaisma, zema temperatūra un pietiekams mitrums, un no tā visgrūtāk ir nodrošināt pietiekamu gaismu un temperatūru, atzīst Ilze Briģe.

Speciāliste uzsver, ka stādaudzētavās un lielajās siltumnīcās augi tiek nodrošināti ar dabisko apgaismojumu, tāpēc, aiznesot augus mājās, var neizdoties tos ilgi saglabāt tikai tāpēc vien, ka nav pietiekami daudz gaismas. Mākslīgais apgaismojums augam neder – pat pie ieslēgtas spuldzītes augam pēc būtības joprojām būs tumsa, tāpēc tam jāpielāgo visgaišākā vieta ar dabīgo apgaismojumu. Ja lapas sākušas bālēt – tās ir pirmās pazīmes, ka augam ir par maz gaismas, skaidro augu pazinēja.

Pavasara augiem nepieciešama arī zema temperatūra, tāpēc speciāliste iesaka tos novietot vēsākajā vietā mājās, visbiežāk tā ir palodze, turklāt šeit arī augs tiks nodrošināts ar gaismu. Ja zem loga ir radiators, tad gaiss varētu būt diezgan sauss, tāpēc šādās situācijās speciāliste iesaka blakus nolikt trauku ar ūdeni, jo tas atvēsinās augu. Ja ārā ir sniegs, tad bļodā var ielikt to un ļaut tam istabas temperatūrā blakus augam dabīgi izkust, tas būs vēl labāks efekts mitrāka gaisa iegūšanai. Sniegam kūstot, gaiss atvēsinās augu, un pēc tam ar ūdeni var arī droši laistīt augu. Var arī vienkārši blakus augam turēt trauku ar aukstu ūdeni, kas iztvaikojot radīs mitrumu. Regulāra laistīšana neatspēkos to, ka augam nepieciešams arī mitrs gaiss, un tā ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām – ar laistīšanu vien nepietiks.

Visi pavasara augi, kas iegādāti veikalos vai bāzēs, iestādīti plastmasas podiņos, kam apakšā ir mazi caurumiņi – tie palīdz saknēm elpot, kas ir ļoti svarīgs aspekts visiem pavasara augiem. Ja šī sakņu daļa pastāvīgi atradīsies mitrumā, saknes atmirs un augs pamazām iznīks. Speciāliste stāsta, ka iegādātos augus var droši atstāt šajos podiņos, galvenais tiem apakšā nolikt kādu paliktni vai apakštasīti, kur uzkrāties liekajam ūdenim.

Laistīt augus vajag bagātīgi, bet pēc brīža, kad ūdens izsūcies cauri augsnei, tas obligāti jānolej no apakšējā paliktņa, lai saknes var brīvi elpot - tam jāpievērš uzmanība katrā laistīšanas reizē. Augsnei visu laiku jābūt viegli mitrai, bet saknes nekādā gadījumā nedrīkst ilgstoši mērcēties ūdenī, tad no ilgi ziedošiem pavasara augiem vairs nebūs ne vēsts. Speciāliste Kristiāna Paidere no ''Ziedu ekspresis'' pēc pieredzes stāsta, ka pavasara augus nedrīkst pārlaistīt, taču arī atstāt novārtā bez ūdens nedrīkst, tāpēc augsne visu laiku jāuztur viegli mitra. Var arī mēslot ar komplekso mēslojumu, taču augs gana labi augs arī bez tā.

Dārzkopības vidusskolas pārstāve sniedz vērtīgu padomu, kas noderēs arī citu telpaugu kopšanā – jo augam ir lielākas lapas, jo tas ir prasīgāks pēc ūdens. Jo šaurākās un mazākas – ūdeni vajadzēs mazāk.

Par temperatūru runājot, jāatceras, ka pavasara augiem patiks apstākļi, kādi arī ir dabā pavasarī – padsmit grādi, mitrums un gaisma. Speciāliste, kas ikdienā ir cieši saistītas arī ar pavasara augu audzēšanu siltumnīcās, stāsta, ka +18 ^oC grādi jau būs optimāla temperatūra, taču vislabāk šie augi jutīsies mājās, kur ir malkas apkure, jo tur ir temperatūras svārstības. Ļoti silti klimatiskie apstākļi neļaus augam būt ilgdzīvotājam, jo tas nav pieradis pie tik siltas vides. Svarīgi ievērot, lai augi neatrastos tuvu kādiem sildelementiem, kā arī uz siltā grīdas seguma.

''Ziedu ekspresis'' pārstāve Kristiāna Paidere stāsta, ka jo siltākā telpā atradīsies augs, jo ātrāk tas izplauks, taču līdz ar to – arī ātrāk noziedēs. Piemēram, narcises siltā istabā jau vienas dienas laikā var strauji izplaukt un tikpat ātri noziedēt, tāpēc pateicīgāki apstākļi būs vēsāki, lai varētu ilgāk baudīt pavasara plaukumu.

Kad augs ir noziedējis un beidzis eksistēt, tad to var pārstādīt pavasarī ārā. Ļoti pateicīgas tam ir prīmulas - jānokniebj noziedējušie ziedi, jāuztur kādu laiku augs laistot un mēslojot (var izmantot mēslojumu telpaugiem), un tad stādīt ārā, dārzā, lai pēc gada priecātos par augu jau ārā.

Sīpolpuķēm pēc noziedēšanas jānogriež ziednesis, bet lapas jāatstāj. Augs jāturpina laistīt, lai lapas turpina augt, un tad, kad tās dabiski sāk pašas dzeltēt, atstāj augu izkalst, vairs nelaistot un nemēslojot. Stādiņš ar visu podiņu jānoliek sausā vietā un par to var aizmirst, līdz stādīšanai ārā. Pēc iestādīšanas, nākamajā gadā no sīpoliem uzziedēs atkal jauns augs. Zieds varbūt nebūs tik liels un bagātīgs, bet tas noteikti izaugs.

Pavasara puķes ir prasīgas pret vienādiem apstākļiem, tāpēc tās droši var stādīt vienā podiņā. Tulpes, krokusi, prīmulas, hiacintes, narcises, Alpu vijolītes – no visiem šiem augiem var veidot krāšņas kompozīcijas. Kas attiecas uz šo puķu pārstādīšanu, tie jāstāda zemē tieši tā, kā tie bija iepriekšējā podiņā, piemēram, hiacinšu sīpolus nevajag stādīt dziļāk. Iedvesmojošu pamācību, kā veidot kompozīciju, var iepazīt šeit.