Izturīgas, kompaktas un oriģinālas – konteineru mājas un to būvniecība  (11)

Metāla konteiners zaudē savas funkcijas relatīvi īsā laika periodā - kad tos vairs neizmanto jūras kravas pārvadājumiem, tie tiek sakrauti kaudzēs un pamesti ostās. Nevienam nav izdevīgi tos pārvest atpakaļ uz izgatavošanas vietu vai pārkausēt, un ir pat aprēķināts, ka aptuveni 11 miljoni pamestu, kaudzēs sakrautu metāla konteineru mētājas pa visu pasauli, raksta Karkasamajas.lv.

Kā izrādās, tad konteineru mājas nemaz nav pēdējo gadu atklājums, šāda būvniecība uzsākta jau 1980. gadā, kad vairums atklāja šādas projektēšanas priekšrocības. Doma par to, ka no nevajadzīgiem materiāliem var radīt videi draudzīgu, ekonomisku, kompaktu un izturīgu māju, nudien nav slikta, tāpēc ideja joprojām ir aktuāla un arvien biežāk šādi projekti patīkami pārsteidz savā izpildījumā.

Šīs būvniecības jomas speciālists Mārcis Sebris stāsta, ka Latvijā nav senu tradīciju konteineru būvniecībā atšķirībā no Rietumeiropas un Centrāleiropas. Latvijā konteinerus izmanto pārsvarā kā īslaicīga rakstura moduļus dažādiem objektiem, piemēram, būvniecības objektu administratīvās ēkas un apsardzes mājiņām.

Interesanti, ka Latvijā konteineru tipa "ēkas" ienāca ar skandināvu būvtehnikas nomas uzņēmumu piedāvātajiem birojiem un celtnieku mājiņām, kas aizstāja no padomju laikiem saglabājušos piekabes tipa vagoniņus.

Kā stāsta Mārcis Sebris, tad kopā ar vēl vienu entuziastu un idejas autoru Rolandu Laķi tiek strādāts pie projekta no konteineriem izveidot komūnas dzīves, atpūtas, izklaides un darba telpas.

Lai arī vairums uzzinot par šādu alternatīvu būvniecību priekā gavilē, tomēr ir likumi, kas ievērojami ietekmē ēkas izmantošanu. Kā skaidro Mārcis Sebris, tad šāda tipa ēkas tiek klasificētas kā pagaidu būves ar īslaicīgas lietošanas tiesībām. Tas nozīmē, ka būvi var saskaņot pašvaldības būvvaldē tikai uz pieciem gadiem ar tiesībām uz pagarinājumu - vēl pieciem gadiem.

Izveidot pašam no konteinera māju nav sarežģīti, bet jābūt vairākām profesionālām iemaņām - metināšanai, griešanai, namdara un būvgaldnieka prasmēm, kā arī tālāk apdares speciālista iemaņām, skaidro zinātājs Mārcis Sebris.

Izdevīgāki šādu būvi ieviest ir tad, ja zeme tiek nomāta, jo pastāv iespēja to pārvietot bez sevišķi liekiem izdevumiem, kā arī vajadzības gadījumā pārdot kā kustamu mantu. Izmaksas šādas ēkas izveidei būs līdzvērtīgas tam, kā parastu ēku būvējot.

Izmaksas samazina zemes darbi, kas tikpat kā nav jāveic, kā tas ir parastā būvniecības procesā, jo pietiek ar dažiem blokiem, kas novietoti uz stingras pamatnes jeb skrūvpāļiem. Tātad - nav jārok tranšejas, jābetonē, jāsiltina un jāveic hidroizolācijas darbi utt. Izmaksas samazina arī īsais uzstādīšanas laiks.

Šādas mājas izveide noteikti prasa ne tikai arhitekta izdomu, bet arī celtnieku iztēli, ir jāiegulda daudz darba, lai konstrukcija būtu veiksmīgi apvienota ar dizainu. Konteineru mājas noteikti ir izaicinājums, kas liek meklēt radošo pieeju gan dizaina izstrādāšanā, gan projektēšanā.

Oriģināli, radoši un ekonomiski, taču vai šādai ēkai ir arī savi trūkumi? Tādi, izrādās, ir, un tas saistīts tieši ar konteineru sākotnējo izmantojumu. Tā kā to mērķis bijis pārvadāt produktus tālās distancēs, tad virsmas noklātas ar vielām, kas pasargā no insektiem, kaitēkļiem. Šīs vielas, protams, nav labvēlīgas ilgstošai saskarsmei ar cilvēkiem, tāpēc tiek strādāts pie tā, kā rīkoties ar šiem toksiskajiem materiāliem. Konteineru mājās var rasties problēmas ar istabas temperatūru un mitrumu metāla karkasa dēļ, taču speciālisti skaidro, ka to var novērst ar kvalitatīviem izolācijas materiāliem.