Māju būvniecība kādreiz un tagad – zaudējumi un ieguvumi, par ko dārgi maksājam  (5)

Par to, ka mūsdienās būvētās dzīvojamās mājas nav paredzētas ilgtermiņa dzīvošanai, jo tās salīdzinoši ātri nokalpo, runā bieži un daudz, tāpēc par to, vai tas ir tikai pieņēmums vai patiesība, speciālistam ir ko teikt. ''Visa pamatā ir cilvēku nepārvaramā vēlme ik uz soļa būt saskaņā ar komfortu un šīs iegribas arī radījušas pārmaiņas māju būvniecībā ar modernām ievirzēm. To var attiecināt ne tikai uz dzīvojamo māju, bet arī sabiedrisku ēku būvniecību – tiek domāts par to, kā ietaupīt, kā ātri uzbūvēt un nodrošināties ar komfortu, taču patiesībā ilgtermiņā tie ir zaudējumi un diskomforts.''

Rīģipša apdares, plastmasas logi un nepietiekama ventilācija ir tas, kas veicina pelējuma, puves veidošanos. Kā piemēru tam, ka mūsdienās dzīvojam neveselīgā vidē, speciālists min arī skolas, bērnu dārzus, birojus un citas sabiedriskas telpas, kur tieši nevēdināšanas dēļ cilvēki bieži slimo. ''To apstiprinās jebkurš ārsts, ka cilvēkiem alerģiskas reakcijas un slimošana rodas nepiemērotu dzīvošanas apstākļu dēļ, piemēram, no sausa gaisa, bezgaisa un neatbilstošas temperatūras.''

Jebkura lauku māja, kas nav moderniem materiāliem aprīkota, nodrošināja mājiniekus ar dabīgu ventilāciju, un tā bija normāla parādība. Vecie koka logi, sienu apdares, sildelementi – tas viss ietekmē ventilāciju mājoklī, bet mūsdienās apstākļi tiek radīti tā, ka pēc būtības dzīvojam akvārijā. Šāda vide nebūt nav veselīga cilvēkam, turklāt nebūt nav tā, ka šāda būvniecība ir atbilstoša Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Kā skaidro speciālists, tad modernās tehnoloģijas un materiāli tiek veidoti pēc Eiropas standartiem, kas pēc būtības nav piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem. ''Ja pavaicātu ražotājam pašam, vai konkrētais materiāls ir piemērots videi, kurā dzīvojam, noteikti nesaņemsim apstiprinājumu, taču tajā pašā laikā globāli netiek domāts par to, kā pielāgot būvniecības materiālus vajadzībām.'' Tāpat speciālists min kādreiz tik ļoti vērtīgo un teju katrā mājā izmantoto barometru, kas mūsdienās ir jau aizmirsts.

Domājams, ka katrs no mums tomēr vēlas dzīvot labvēlīgos apstākļos, kas nekaitē veselībai, tāpēc vaicājam speciālistam, kas ir procesi būvniecībā, kam jo īpaši jāpievērš uzmanība. Kā vienu no svarīgākajiem posmiem speciālists min vietu, kur māja tiks būvēta. Savulaik tam cilvēki pievērsa daudz lielāku uzmanību, šobrīd vairāk domā par komfortu, tāpēc nevajadzētu atstāt novārtā nedz āderes, nedz citus svarīgus apstākļus.

Kā neveiksmīgu piemēru būvniecības speciālists piemin dzīvojamās mājas Mārupē, kas atrodas uz purva un zem augstsprieguma vadiem. Iespējams, pirmos gados problēmas nebūs, bet vai kāds ir aizdomājies par to, kā šajā pašā mājā dzīvosim pēc desmit un vairāk gadiem? Vietas nozīme ir ļoti svarīgs faktors, iedzīvotājus rosina aizdomāties Harijs Tučs. Tāpat mājas būvniecībā nedrīkst aizmirst par debespušu ievērošanu – pēc iespējas gudrāk jāizmanto saules enerģija.

Kā nākamo soli veiksmīgas mājas būvniecībā speciālists min kvadratūras pielāgošanu cilvēka vajadzībām. Mūsdienās teju katra otrā māja uzbūvētā pārāk liela, taču patiesībā tas itin nemaz nav vajadzīgs, turklāt tas ievērojami sadārdzina mājas uzturēšanu. Speciālists min kādu gudru patiesību – māja līdz 150 kvadrātmetru platībai kalpo cilvēkiem, bet virs šīs platības cilvēks jau kalpo mājai. Rēķinot platības piemērošanu cilvēkiem, var peņemt, ka optimāli būs atvēlēt 25-30 kvadrātmetrus vienam cilvēkam.

Kad māja pēc būtības ir pareizi būvēta, tad ne mazāk svarīgi pievērst uzmanību tādiem aspektiem, kā siltumizolācija, ventilācija. Šeit jādomā gan par to, cik cilvēks ir gatavs regulāri maksāt par siltumu mājoklī, kas ir tā summa, ar ko var atļauties komforta nodrošināšanai. Nedrīkst aizmirst par ventilāciju, jo, kā skaidro speciālists, neviens māju nebūvē gadam vai diviem, tāpat nekad nevaram zināt, kā mēs katrs dzīvosim pēc desmit gadiem, tāpēc pārlieku sadārdzināt ikdienas izmaksas par dzīves telpu nebūtu prātīgi, savu viedokli pamato ekobūvniecības speciālists. Mūsdienās ļoti aktuāli mājokļos izveidot logus pa visu sienu, taču tikai tie, kas ilgstoši dzīvojuši šādos apstākļos, zinās, ko tas nozīmē praksē – bez attiecīgas ventilācijas, apkures, ziemā šādā telpā vienmēr būs auksts, bet vasarā – karsts kā stikla būrī. Ja pašiem nav skaidrs, ko un kā labāk, efektīvāk ilgtermiņā izvēlēties savas dzīves telpas būvniecībā, speciālists iesaka visus plusus un mīnusus apsvērt ar speciālista palīdzību.

Iepazīstoties ar būvniecības speciālista viedokli, rodas iespaids, ka šī nozare atstāta novārtā un pārāk maz tai pievēršam uzmanību ikdienā, tāpēc, vaicāts par to, kā to varētu mainīt pozitīvā virzienā, speciālists min gan pašu cilvēku domāšanu par ieguldījumiem ilgtermiņā un savas veselības labā, gan arī primāri tomēr likumdošanu. ''Kā veiksmīgu piemēru varu minēt Somiju un citas skandināvu valstis, kur ir pārdomāti izstrādāti projekti, kur valsts sektors rūpīgi seko līdzi būvniecības procesiem, kontrolē to, līdz ar to, rodas savstarpēja atbildība. Turpretim pie mums iespējas ir tik daudz un dažādas, ka šajā piesātinātībā esam nedaudz pazuduši un zaudējuši vērtības, kas patiesībā pie mums savulaik bijušas lielā cieņā,'' skaidro speciālists.

Tomēr ne tikai no ārzemju piemēriem varam mācīties, speciālists ierosina aizbraukt un pavērot senču mājas Brīvdabas muzejā – tur mājām jumti joprojām ir labā stāvoklī, nav pelējuma un puvju pazīmes, par sausu gaisu un sliktu ventilāciju vēl jo mazāk var sūdzēties. Bez tā ekobūvniecības pārstāvis rosina cilvēkus arvien vairāk pievērsties vietējo resursu izmantošanai, tas jau būs solis uz priekšu tam, ka dzīvosim veselīgā un piemērotā vidē.