Ko vilki grib pateikt, kad gaudo? Tiesa, atbildi uz šo jautājumu zinātnieki vēl meklē. Taču tikko veiktais pētījums vēsta, ka katram suņu dzimtas pārstāvim un katrai tās sugai ir raksturīgas gaudošanas skaņas, ziņo Science Daily.
Veiktais pētījums ir lielākā kvantitatīvā vilku gaudošanas analīze, kas rāda – vilku gaudošana atšķiras atkarībā no dzīvnieku sugas, un pētnieki tos raksturo kā sava veida dialektus.
Analīzē ar savām vokālajām dotībām piedalījušies vairāki suņu dzimtas pārstāvji, piemēram, vilki, šakāļi un suņi. Pētījuma gaitā pirmo reizi izmantots mehānisks algoritms, kas analizē gaudošanas augstākos un zemākos toņus un skaņas svārstības. Kopumā ierakstīti seši tūkstoši gaudienu, taču klasificēti divi tūkstoši dažādu gaudienu veidu, kas sadalīti 21 grupā. Dzīvnieki, kuru gaudieni ierakstīti, bijuši gan savvaļas, gan arī, piemēram, mājas dzīvnieki.
Tiek vēstīts, ka iepriekš zinātnieki pamatojušies uz subjektīviem novērojumiem, analizējot tikai skaņas viļņus, taču jaunais algoritms ļauj gaudenus salīdzināt objektīvi, atklājot tiem raksturīgās īpašības.
Secināts, ka gaudošana katrā sugā atšķiras. Piemēram, viena vilku suga gaudo ļoti zemā tonalitātē, praktiski neizmantojot augstos toņus, kamēr pretēji gaudieni novēroti sarkanajiem vilkiem.
Pētnieki ziņo, ka katrai sugai un to pārstāvju šķirnei ir savas izteiktas gaudošanas skaņas, kas palīdz tos atšķirt. Šī pētījuma rezultāti varētu palīdzēt noteikt un kontrolēt savvaļas vilku populāciju.
Lai arī vairākām sugām gaudieni atšķīrās un bija iespējams noteikt to īpašās pazīmes, tika novērot arī savstarpēja sugu saplūšana. Sarkanie vilki ir pārojušies ar koijotiem, tādējādi abu sugu pārstāvjiem lēnām saplūstot vienā un izzūdot arī katrai sugai atšķirīgajām skaņām. Turklāt sarkanie vilki, kā ziņo pētnieki, ir apdraudēta suga. Tā kā jau iepriekš ir novērota sarkano vilku un koijotu kopīga vairošanās, to izdotās skaņas ir līdzīgas, kas padara dzīvnieku saziņu līdzīgu un vēlmi atrasties kopā – lielāku.
Tiesa, ar vienu pētījumu vien nepietiek, lai noskaidrotu, ko vilki un citi suņu dzimtas pārstāvji gaudojot cenšas pateikt. Vilku gadījumā pētniekiem ir skaidrs – to dabisko izturēšanos var novērot tikai savvaļā, ne zoodārzā, jo tikai brīvā dabā un zinot, kur vilks atrodas, kad gaudo, iespējams izteikt pieņēmumus, ko katrs gaudiens nozīmē.
Pētnieki jau strādā pie pētījuma, kas varētu palīdzēt definēt dažādus vilku gaudienus, piemēram, saziņa liela attāluma dēļ vai brīdinājums.
Pētījuma autori ir zinātnieki no Lielbritānijas, ASV, Spānijas un Indijas. Pētījums publicēts zinātniskā žurnālā "Behavioural Processes". Plašāk par pētījumu un tā rezultātiem lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
