Īsais ceļvedis minerālā mēslojuma pasaulē: kādu izvēlēties, kā lietot un uzglabāt  (1)

Ko darīt, kad esam noteikuši kādas vielas trūkst augsnē un augos? Var sākt neitralizēt augsnes pH, ja tas nepieciešams, bagātināt augsni ar barības vielām vai tieši otrādāk, pārstāt to darīt, ja nu tomēr ir paaugstināts barības vielu saturs. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāpārzina ne tikai tas, kas augam vajadzīgs, bet arī minerālo mēslojumu veidi, lai augus nodrošinātu ar piemērotāko un tam labāko, stāsta Dagnija.

Minerālie mēslošanas līdzekļi satur augiem nepieciešamos barības elementus, minerālu savienojumu veidā. Tie tiek izšķirti vienkāršos un kompleksos minerālmēslos. Vienkāršie minerālmēsli satur kādu vienu barības elementu (slāpekli, fosforu vai kāliju), bet kompleksie minerālmēsli satur divus vai vairākus elementus.

Vienkāršie minerālmēsli, kas satur vienu barības elementu, dodami tad, ja augiem noteiktā attīstības stadijā ir pastiprināta vajadzība pēc šā svarīgā elementa un augsnē tā trūkst.

No vienkāršajiem, visbiežāk tiek izmantoti slāpekļa minerālmēsli, jo:

Vienreiz, veģetācijas perioda sākumā, augus ieteicams ar slāpekli piebarot gandrīz vienmēr, bet vieglās augsnēs - pat divreiz, atkārtojot mēslošanu pēc ziedēšanas. Tas attiecināms uz augļu kokiem, krūmogulājiem, zemenēm un dārzeņiem ar ilgu veģetācijas periodu.

Slāpekli augi uzņem ar saknēm nitrāta un amonija jonu veidā. Šie joni augsnē rodas organisko vielu trūdēšanas procesā vai arī mēslojot augsni ar slāpekli saturošu mēslojumu.

Kālijs augu šūnās aktivizē fotosintēzi, enzīmu darbību, veicina ogļhidrātu uzkrāšanos sēklās. Augi kāliju uzņem kālija jonu veidā. Augsnē tie rodas, šķīstot kāliju saturošiem iežiem, trūdot organiskajām atliekām vai mēslojot augsni ar kāliju saturošiem minerālmēsliem.

Augi uzņem fosforu no augsnes fosfāta jonu veidā. Šie joni augsnē rodas organisko atlieku trūdēšanas procesā vai arī mēslojot augsni ar fosforu saturošu mēslojumu.
Visvairāk fosfora augiem ir nepieciešams ziedu un augļu veidošanās laikā. Ja fosfora trūkst, fotosintēze nevar pilnvērtīgi notikt.

Kompleksie mēslojumi satur tikai divus, trīs galvenos barības elementus vai ir papildināti ar mikroelementiem, dažkārt arī ar kalciju, magniju un sēru. Komplekso mēslojumu visbiežāk iestrādā kā pamatmēslojumu pavasarī vai rudenī, un atkarībā no lietošanai paredzētā laika, atšķiras barības vielu proporcijas. Šāds kompleksais mēslojums ir granulu veidā - barības vielas iejauktas lēni šķīstošās saistvielās. Mitruma ietekmē saistvielas sadalās un barības elementi nonāk augsnē. Process ilgst aptuveni no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem.

Ir arī īpaši lēnas un pakāpeniskas iedarbības kompleksie mēslojumi visam veģetācijas periodam, kurus augsnē iestrādā agri pavasarī. Šajā gadījumā granulas ir saistītas ar lēni šķīstošu vasku un atgādina tabletes.

Bioloģiskais mēslojums nav tas pats, kas organiskais mēslojums. Bioloģiskie mēslojumi ir rūpnieciski ražoti produkti, kas iegūti, apstrādājot aļģes, jūras augus, kūdru, skujas, augu ekstraktus utt. Iespējamās formas - šķidrums, pulveris, pasta, tabletes, nūjiņas utt.

Bioloģiskais mēslojums stimulē barības elementu uzņemšanu un izmantošanu, var palīdzēt augiem kritiskā brīdī, taču nenovērš izteiktu barības vielu deficītu. Tiešā veidā šie mēslojumi barības vielas piegādā nelielos daudzumos - tās augs var uzņemt pilnīgāk, ja mēslojums tiek smidzināts uz lapām.

Par mēslojumu tos var saukt tikai nosacīti, jo augu barības vielas tie gandrīz nesatur. Taču tajos ir augam labvēlīgi mikroorganismi, kas veicina apsakņošanos, barības vielu uzņemšanu un izmantošanu, nomāc kaitīgos mikroorganismus - slimību ierosinātājus - un stiprina augu pretestību dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem.

Arī Latvijā ražo šādus bioloģiskos līdzekļus, kas parasti ir pulverveidā - bagātinātas kūdras maisījumā. Tāpat ir pieejami citu ražotāju izstrādājumi, arī šķidrā veidā. Ja augsne mazauglīga, tikai ar mikrobioloģiskajiem preparātiem barības vielu deficītu novērst nav iespējams.

Kūtsmēsli ir ļoti bagātīgs mēslojums, kas satur slāpekli, fosforu, kāliju, kalciju, magniju un ļoti plašu mikroelementu klāstu. Taču tik bagātīgs mikroelementu komplekss minerālmēslos ir ļoti reti - tikai pašos dārgākajos.

Virca ir bagātīgs ātri izmantojama slāpekļa un kālija avots. Atšķaidītu lietojot agri pavasarī, tā ļoti labvēlīgi ietekmē augus, īpaši ogulājus. Palīdz arī pret miltrasu, aplaistot krūmus, kad tiem vēl nav lapu.

Lai gan šis ir labs mēslošanas līdzeklis, tomēr tas ir salīdzinoši grūtāk pieejams un ar tā izmantošanu jābūt ļoti uzmanīgiem, ņemot vērā bagātīgo dažādu mikroelementu sastāvu.

Nepārspīlējiet ar minerālmēslu lietošanu, to pārbagātība augiem var būt bīstamāka, nekā to trūkums. Uz augu daļām var veidoties apdegumi un augs aizies bojā, atgādina speciāliste.

Augšanas periodā, kad augiem rodas papildu vajadzība pēc barības vielām, visātrākā iedarbība būs, smidzinot uz lapām. Tādējādi augi uzņems slāpekli 1–6 stundu laikā, kāliju 1–4 dienu laikā, fosforu 2–6 dienu laikā.

Smidzināšanai izmanto kompleksos ūdenī šķīdināmos pulverveida vai šķidros mēslojumus, kurus vēl atšķaida. Sabalansētāks sastāvs parasti ir pulverveida mēslojumos, bet šķidrie mēslojumi ir vieglāk dozējami.

Ja ilgstoši pieturas sausums un nav iespējams nodrošināt laistīšanu, augi cieš ne tikai ūdens, bet arī barības vielu trūkuma dēļ, jo no sausas augsnes saknes nespēj uzņemt barības vielas. Miglošana uz lapām tad ir kā ātrā palīdzība un vienīgā iespēja pabarot augus.

Ja mitruma pietiek, šķīstošo un šķidro mēslojumu augi uzņem arī ar saknēm, un šo veidu mēslojumus var pievienot laistāmajam ūdenim.

Miglojot uz lapām, augiem var iedot atsevišķus mikroelementus un mikroelementu kompleksus. Piebarošanas preparātos mikroelementi parasti ir augiem viegli uzņemamu helātu veidā, piemēram, cinka helāts, vara helāts u.c. Bora trūkuma gadījumā var izmantot borskābi.

Vērtīgus padomus var iegūt no tiem, kam ir pieredze attiecīgajā jomā, un šajā sakarā ar tiem neskopojas zemnieku saimniecības ''Bērziņi'' vadītājs Imants Bērziņš. Kā norāda saimnieks, katram jāņem vērā – ilgās iedarbības mēslojuma izdalīšanās no granulām ir proporcionāla substrāta jeb augsnes mitrumam un temperatūrai. Podoti augi jālej regulāri, tad ļoti siltā laikā sāļi no granulām izdalās ātrāk, kā tas norādīts, un augiem pieejamā sāļu koncentrācija var pārsniegt vēlamo. Papildmēslošanu intensīvās augšanas laikā (maijs – augusts) saimnieks iesaka veikt vismaz divas reizes mēnesī, ja iespējams – arī biežāk.

Jācenšas ievērot, lai veģetācijas perioda sākumā lielāks būtu slāpekļa saturs, bet
ziedēšanas laikā lielāks fosfora saturs. Rudenī var samazināt slāpekļa saturu, bet palielināt kālija saturu papildmēslojumā. Vēlu rudenī, pirms pašas ziemošanas, podiem var pārkaisīt granulēto mēslojumu ar palielinātu kālija saturu.

Saimnieks uzsver, ka jaunajiem augiem podos viss nepieciešamais vēl ir substrātā, un papildmēslošana ne tikai nav vajadzīga, bet var būt pat kaitīga.

Ļoti svarīgi ir nodrošināt pareizus minerālmēslu glabāšanas apstākļus, jo nepareizas glabāšanas laikā var mainīties minerālmēslu fizikāli mehāniskās un ķīmiskās īpašības, negatīvi ietekmējot kvalitāti.

Galvenās minerālmēslu fizikāli–mehānisko un ķīmisko īpašību izmaiņas, kas notiek glabāšanas laikā un būtiski ietekmē minerālmēslu pielietošanas kvalitāti:

Minerālmēsliem absorbējot gaisa mitrumu vai nonākot saskarē ar atmosfēras ūdeņiem, izmainās sākotnējais mitrums. Lai minerālmēslus pasargātu no mitruma:

Glabāt bērniem nesasniedzamā vietā.

Ievērot minerālmēslu derīguma termiņu, kas norādīts uz etiķetes vai marķējuma.