Manas ģimenes kaķene ir sešus gadus veca, un pa šo laiku ir izmantojusi ik reizi, kad uz grīdas stāv kāda kaste vai grozs, lai tajā mēģinātu ielēkt un apgulties. Viņai patīk gan kurpju kastes, gan čaukstošie maisiņi, gan sēņu grozi un nedaudz atvērtas skapja durvis, kas ved uz noslēpumainu, drēbju pilnu plauktu.
Jāsaka, ka mūsu kaķene piedzīvojusi arī nepatīkamus brīžus pārnēsājamā kastē. Ilgu laiku pagaidu vietā, kur viņa tika nogādāta, kamēr mēs bijām ceļojumā, kaķene turpināja gulēt kastē un pat ar ķepu spēja pagrūst pārnēsājamās kastes durvis tā, ka tās gandrīz aizveras, iekšā guļošo dzīvnieku it kā pasargājot no ārpasaules. Tādā veidā viņa, šķiet, gribēja pateikt, ka nav ar mieru palikt svešajā vietā un grib, lai viņu ved prom. Ar laiku, protams, kaķene pierada un iepazina vidi, kur atrodas. Viņai īpaši iepatikās kāds pītais grozs, kurā reizēm ieleca un gulēja.
Lai gan tagad kaķenei kastes nav vairs tik viegli pieejamas, reizēm, kad pārnēsājamā kaste tiek izlikta viņai sasniedzamā vietā, kaķene tajā mēdz ielīst un pagulēt. Tiesa, ar viņas pārnēsāšanu joprojām būtu grūtības. Tiklīdz kaķene sajūt, ka kāds vēlas viņu atkal pārvest uz citurieni, viņa ieskrien stūrī aiz gultas, patveras tur un nelien laukā.
Kāpēc daudzi kaķi mērķtiecīgi cenšas ietilpt dažāda izmēra kastēs? Vai tam ir pamatots iemesls? Pētnieki Nīderlandē noskaidrojuši, ka kaķi, kuriem pieejama kaste, daudz labāk pārdzīvo stresu, jo ielīšana kastē sniedz droša patvēruma sajūtu. Tas noskaidrots īpaša pētījuma laikā.
Kaķi no patversmēm izvēlēti tāpēc, ka, uzturoties tajās, dzīvnieki ir pakļauti stresam, turklāt tas tomēr ietekmē viņu turpmāko dzīvi. Tāpat dzīvnieki ir pakļauti arī lielākam veselības problēmu riskam, jo viņu kortizola jeb stresa hormona līmenis laika gaitā ir palielinājies, radot imūndeficītu.
Kad kaķi tiek adoptēti, ir būtiski, lai mazajiem mīluļiem jaunajās mājās ir, kur noslēpties un patverties no sākotnēji biedējošās apkārtnes. Tāpēc pētījumā mēģināts noskaidrot, kā divu nedēļu laikā izmainās kaķu stresa līmenis, dzīvojot telpā ar kasti un bez tās.
Pētījuma rezultāti liecina, ka ir vērojama būtiska atšķirība starp abām grupām. Labākus rezultātus sasniedza grupa, kuras kaķiem bija pieejama kaste, savukārt grupa bez kastes labus rezultātus sasniedza krietni vēlāk.
Tiesa, abu grupu kaķi divu nedēļu ilgušā pētījuma beigās rezultātu ziņā atradās vienlīdzīgā līmenī, taču grupa, kurai bija pieejama kaste, labāko rezultātu sasniedza jau pētījuma trešajā dienā. Kaķu grupa, kurai nebija pieejama kaste, tos pašus rezultātus sasniedza pētījuma beigās.
"Ja kaķim ir, kur ielēkt, viņš ielēks pat vāzē," kaķa vēlmi pēc šauras vietas skaidro zoopsiholoģe. Arī kastes, kuras šķiet kaķim par mazu, būs atbilstošas, lai mēģinātu tajās ietilpt.
Cerbule iesaka – saimnieki var paņemt kādu kartona kasti, aiztaisīt tās vāku, taču vienā no sānu malām izgriezt caurumu, pa kuru kaķis varēs kastē iekāpt. Tādējādi tiks izvietota interesanta mājvieta mazajam mīlulim. Protams, var izveidot kasti, kas līdzīga tunelim, caurumu izgriežot arī pretējā malā.
"Kaķim ir ģenētiska tieksme izpētīt savu vidi," stāsta zoopsiholoģe Cerbule. "Kaķa dabā tas dod emocionālo stabilitāti, jo vidē, kur viņš dzīvo, ir nepieciešamība kaut kur patverties." Tāpēc kaķim var būt saistošas dažāda izmēra kastes, kā arī, piemēram, šaurā vieta starp sienu un dīvānu.
Jautāta, vai kaķa kāpšana kastē norāda uz dzīvnieka stresu, Cerbule min, ka ne vienmēr. Kaķis kastes var izmantot kā spēļmantiņu vai interesantu vietu, kur apgulties un pat gulēt.
Plašāk par iepriekšminēto pētījumu lasiet šeit.