No mežoņiem līdz šuneļiem – patversmes neticamais pieredzes stāsts

16. decembrī patversmes darbinieki bijuši šokā – patversmē jāuzņem 48 suņi, kaut bija plānots dot pajumti tikai aptuveni 20–25 četrkājainajiem draugiem. "Labo māju" jau tobrīd esošie 100 rējēji bija pārsteigti, ieraugot tādu kvantumu mazu, baltraibu šuneļu, arī paši atbraucēji bija izbīlī no tā, kas viņus sagaida. Todien Pārtikas un veterinārais dienests pielika punktu gadiem ilgušām šausmām kādas sirmgalves mājās Jaunpils novada Viesatas pagastā, kur suņi, nelaisti ārā, dzīvoja savos mēslos, vairojās, kodās, grauza kucēnus .

Sākotnēji patversmes darbiniekus visvairāk nomācījusi doma, ka dienā, kad suņi tiks konfiscēti un valsts juridiski nodos viņus patversmei, lielāko daļu dzīvnieku nāksies iemidzināt. Gadiem dzīvojot telpās un redzot tikai vienu sirmgalvi, suņi var būt neadekvāti. Par laimi – suņi ir adekvāti! Patversmes darbinieki daudzos suņus no Viesatas iesaukuši par viesatniekiem jeb, kā nereti viņus ķircinoties dēvē, par "Jaunpils šausmiņām". Tāds nosaukums radies, kā patversmes darbinieki stāsta, neiedomājamo kaku kalnu dēļ, ko rējēji spēja "saražot", bet kopēji pēc tam savākt. Suņi ir socializējami, turklāt jau nonāk jaunu, gādīgu saimnieku rokās. Mājup devusies, piemēram, astoņus gadus vecā Kerija, taču ceļa jūtīs ir gadu vecā Minnija.

Suņu pirmo patversmē pavadīto mēnesi tās darbinieki raksturo kā smagu. Šuneļi par pēkšņo vides maiņu bijuši šausmās, tāpēc nebijis viegli viņus atblusot un attārpot. Katrs no 40 pieaugušajiem rējējiem centās izvairīties no cilvēka. Tiklīdz bija noķerts, no bailēm apčurāja un apkakāja kopējus, centās arī kost. Suņi tika apstrādāti arī pret parazītiem, taču tie jau bija dzīvnieciņus apsēduši... Kopēji piedzīvotos skatus salīdzina ar šausmu filmu visbiedējošākajiem skatiem.

Daudzie suņi nošķirti pāros vai pa vienam, jo tikai tā dzīvnieki sāka pārvarētu bailes, atvērties un atklāt katrs savas rakstura iezīmes. Darbinieki stāsta – dažu dienu laikā pāris agresīvākie kodējvīreļi drīz vien atklājās kā vislielākie bučmūlīši.

Raksturojot ārpasaules un dabas iepazīšanu, darbinieki stāsta, ka daļa no suņiem bijīgi nāsīs vilka svaigo gaisu, daļa neizpratnē lūkojās uz sniegu un bikli bakstīja to vispirms ar ķepu, tad purneli, bet vēl daļa kā apburti lūkojās debesīs un sākumā baidījās no katras vēja pūsmas. Kad atkusnis peļķes "sanesa", daži pa tām priecīgi spriņģoja kā ganībās izlaisti jēriņi.

Pirmo reizi apliktās kaklasiksnas sākumā visiem suņiem traucējušas, tās dzīvnieki centās nokasīt, norīvēt, viens otram nograuzt. Pirmie soļi pie pavadām lielai daļai bija šausmu notikums, ko darbinieki raksturo ar vārdiem – neiešu, ne soli nesperšu, par grīdas flīzi kļūšu, tikai ne tās jocīgās auklas vilkts kur iešu. Šuneļi nedēļām ilgi tika uz rokām nesti ārā, taču, par laimi, visi viņi sver līdz 10 kilogramiem.

Divu mēnešu laikā, kopš suņi ir patversmē, vismaz 450 kilogrami sausās barības ir apēsti, pustonna kaku izšķūrēta, divi spaiņi padsmit centimetrus garu cērmju mudžekļu ir iznīdēti, vairākas garu nagu liekšķeres izslaucītas, visa patversme ar blusām aplaista, ir izārstēts kašķis, demadekoze, ausu iekaisumi, sadakterētas savstarpējos kautiņos vēl mājās gūtās brūces, uzskaita darbinieki. Šuneļi ir attārpoti, atblusoti, vakcinēti, čipēti, sterilizēti, sakopti arī zobi. Tā kā teju visas kucītes bijušas grūsnas, darbinieki centušies nepieļaut dzemdības, lai mazuļus nenāktos eitanizēt. Patversmes darbinieki atsaucas uz gadījumu ar Jorkšīras terjeriem Mārupē, kuri bija savairojušies ar tuviem radiniekiem un kucēnu piedzimuši kropli, neattīstīti. Vienai sunītei alerģijas dēļ joprojām jālieto tikai alerģiskā barība un vēl jāturpina ārstēt ļoti smags ausu iekaisums.

Viena sunīte pasaulē laidusi četrus, par laimi, pilnīgi veselus mazuļus, taču vēl divas ir gaidībās, jo viņu vecuma un veselības stāvokļa dēļ dakteri neiesaka sterilizāciju.

Patversmes darbinieki vēlas teikt lielu paldies par atbalstu un palīdzēšanu šuneļu uzturēšanā visiem tiem, kuri decembra nogalē atsaucās patversmes palīdzības lūgumam. Segas, palagi, autiņi, avīzes – viss saziedotais ir izlietots un nekādi uzkrājumi neveidojas. Kaklasiksnas sagrauztas un atkal jaunas apliktas. Barība, konservi – tie, saprotams, "pazūd" visātrāk.

Valsts par suņu pārturēšanu, kamēr ilga to konfiskācijas process, patversmei sedza izdevumus, tiesa, tikai atsevišķās pozīcijās, tāpēc darbinieki atzīst – bez cilvēku atbalsta naudā un graudā teju aplolot katru no bijušajiem "kakulāčiem", kā patversmes darbinieki suņus mīļi dēvē, nespētu.

Paldies par atbalstu patversmes darbinieki saka Agitas Putānes, Saulītes, Kristapas, Bernardes, Zeltu, Strazdiņu, Rozēnu, Vilbergu, Stašānu, Klodānu, Laubergu, Timofējevu, Kovaļčuku, Proskūrovu un daudzām citām ģimenēm. Paldies arī daudzajiem darba kolektīviem un katram individuālajam atbalstītājam. Paldies arī patversmes pastāvīgajiem brīvprātīgiem par izpratni un iesaistīšanos, jo vairākas nedēļas patversmes ierastais dienas ritms bija izjaukts. Līdz ar viesatnieku ierašanos "Labajās mājās" tika uzstādīts vēl nebijis vienlaicīgi uzturēto suņu rekords – 148 suņi! Paldies arī ziedotājiem, kas palīdzēja Tukuma patversmei – sirmgalves mājās atstātās trīs sunītes ir sterilizētas.

Darbinieki stāsta, ka parasti par sevi nerunā, bet strādā, uzmundrinājumu gūstot no apmeklētāju pateicībām par darbu un laimīgajiem stāstiem no bijušajiem patversmes iemītniekiem. Taču šis gadījums ar daudzajiem suņiem licis novērtēt savas spējas un kopīgo spēku.

Patversmē neslēpj – šoku par situāciju patversmēs darbinieki nav varējuši pārvarēt vairākas dienas, īsti pat nesaprotot, no kura gala sākt, ko un kā darīt. Tad sanākuši kopā un lēmuši – iet vieglāko ceļu, proti, tikai paturēt dzīvniekus līdz konfiskācijai un tad viņus kā neadekvātus dakteri likvidēs vai tomēr "nolikt savas vieglās dienas" un pacīnīties par viņiem. Lēmums bija zibenīgs un vienbalsīgs. Pārpilnā patversmē atrast vietu teju 50 suņiem, nenobīties no viņu agresīvās uzvedības un mošķu pilnajiem izkārnījumu kalniem, nepagurt, neskatīties pulkstenī, ģimenēm Ziemassvētkos pateikt, ka jāstrādā... Bet neatlaidīgie darbinieki to izdarīja un izturēja, turklāt viņiem palīdzēja uzticamie brīvprātīgie, kuri pēc saviem darbiem steidzās palīgā suņiem un ziedoja mīluļuem savas ieplānotās izklaides nedēļas nogalēs.

Kadru mainība patversmēs ir gana liela, jo darbs ir fiziski, morāli smags un niecīgi atalgots, stāsta patversmē. Ir brīži, kad gadījuma cilvēki patversmē piestrādā, taču šobrīd atkal "Labajās mājās" ir komanda, kas dzīvnieku labā var gāzt kalnus.

Plašāk par šo suņu stāstu un izglābšanu lasiet šeit.