Ķekavā novērotais baltais stārķis tomēr nav migrants, turklāt tas nav arī agrākais pavasara novērojums. Ornitologs Kārlis Millers pieļauj - stārķim patvērumu ziemas laikā devuši cilvēki, kuri tagad putnu palaiduši brīvībā.
"Šad tad tā mēdz būt - ka putnus, kas neaizlido uz siltām zemēm, cilvēki paņem pie sevis, un ziemu ļauj pārlaist kādā šķūnī vai kūtī. Tur putnu piebaro, bet pavasarī laiž vaļā," stāsta Latvijasputni.lv veidotājs un ornitologs Kārlis Millers. Raksturojot ziņu par to, ka Ķekavā novērots baltais stārķis, ornitologs skaidro - pēc spalvas vien ir iespējams noteikt, ka putns, visticamāk, turēts nebrīvē.
Ziņā par balto stārķi Ķekavā uzsvērts, ka tas ir agrākais pavasara novērojums, turklāt vizuālus pierādījumus iesūtījuši divi cilvēki. Tiesa, šis gadījums ornitologos raisa domas par likumsakarīgu stāsta turpinājumu, kas aizsācies jau pagājušā gada rudenī. Millers skaidro - pirms gada uz Rīgas zoodārzu zvanījusi kāda skolotāja no Ķekavas, stāstot, ka skolas stadionā sēž stārķis. Zoodārzā putns nav uzņemts, taču cilvēki, kā šķiet, par putnu izlēmuši parūpēties paši. "Notikumu attīstība liek domāt, ka tā arī ir noticis. Kāds ir paņēmis stārķi un pa ziemu piebarojis, un nu viņš palaists brīvībā vai pats pasprucis," pieļauj Millers. Stārķis rudenī varētu būt traumēts, tāpēc nav aizlidojis. Palicis Latvijā, kur piesaista apkārtējo uzmanību. Tad cilvēki sāk domāt, ko ar putnu vajadzētu darīt.
Arī piektdien, 19. februārī, esot saņemts zvans par šo pašu stārķi, kurš sēžot uz šķūnīša jumta. "Tas vien liecina, ka viņš ir cilvēku, nevis savvaļas putns," tā Millers. Tāpēc šis baltais stārķis iesaukts par "šķūnīša migrantu".
Ornitologs skaidro - vieta, kur stārķis novērots, pati par sevi ir netipiska, un tas vien raisot aizdomas. Stārķis varētu būt pieradis pie cilvēkiem, tāpēc uzturas to tuvumā.
Portālā Latvijasputni.lv iespējams redzēt iepriekšējo gadu migrācijas datus un sekot līdzi aktuālajiem novērojumiem. "Šie ir pārbaudīti un ticami dati. Ja novērojumi ir netipiski, tie tiek pārbaudīti, un novērotājam tiek prasīta papildu informācija, lai neveidotos pārpratumi," skaidro Millers.
Ornitologs pieļauj, ka baltie stārķi tomēr parādīsies marta laikā. Pagājušā gada agrais novērojums, kad baltais stārķis manīts Dvietes palienē, arī bijis neparasts, taču par putna piederību savvaļai neesot bijušas šaubas. Turklāt putns novērots lidojumā brīvā dabā.
"Protams, pamatmasas ieradīsies tikai aprīlī. Daļa stārķu pārziemo Rietumeiropā, līdz ar to tie ir pirmie, kas parādās. Tie, kas nāk no īstajām ziemošanas vietām, Āfrikas, nāk pēc sava kalendāra," raksturo ornitologs.
Kur tad putnus un agrākos migrantus meklēt? Ne pilsētā, bet laukos, stāsta ornitologs. "Protams, viss gan ir atkarīgs no sugu specifikas. Daļa putnu tomēr nebaidās no cilvēka un dzīvo tiešā tuvumā, arī tas pats stārķis. Tiesa, ne jau tādā kontekstā, ka staigā pilsētas vidū. Iedomājieties - ja stārķis staigātu pa Esplanādi, būtu taču dīvaini," min Millers.
Ziņas par agro balto stārķi Millers skaidro kā nepārdomātu rīcību: "Labāk kādu brīdi ziņu paturēt, līdz apstākļi ir noskaidroti, un tikai tad publicēt." Tiesa, viņš stāsta, ka viltus ziņas par agri atlidojušiem putniem nav nekas jauns, lai arī konkrētā situācija neesot ļoti raksturīga.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Ķekavā novērots baltais stārķis, kas sākotnēji tika uzskatīts par agrāko pavasara novērojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
