Kā iemācīt kaķi pārvietoties pie pavadas

Kāpēc gan kaķi būtu jāmāca pārvietoties pie pavadas? Tā var kalpot gan kā jauna iemaņa kaķim, gan arī kā kopīgi pavadītais laiks kopā ar saimnieku, kura rezultātā kaķis droši pārvietosies pie pavadas un vairs nebaidīsies, to ieraugot.

Protams, došanās pastaigās kopā ar kaķi būs daudz drošākas, nekā kaķa palaišana brīvībā vienatnē, apkārt esot vēl daudziem citiem svešiem kaķiem. Tāpat varēs daudz labāk saprast, kad tavs kaķis grib doties mājās un pastaiga bijusi gana gara. Tādā veidā būsi pastaigājies gan pats, gan arī izvairīsies no turpmākiem kaimiņu zvaniem pie durvīm, kuri būs pamanījuši, ka tavs kaķis jau kādu laiciņu stāv pie tām, gribēdams tikt mājās.

Vislabāk, saprotams, kaķi pieradināt pie pavadas var viņa dzīves sākumā, tādējādi mīlulis būs pie tās pieradis un no pavadas nevairīsies. Taču – ko darīt, ja kaķis ir jau pieaudzis?

Pirmais solis ceļā uz pieradināšanu ir siksniņas, daļas, kurā tiks sasprādzēts kaķis, novietošana uz mīluļa, kad dzīvnieciņš mierīgi sēž vai pat guļ. Nav nepieciešams to tūlīt sasprādzēt un sagatavot teju vai pastaigas gatavībā, jo kaķim siksniņa tomēr būs svešķermenis, no kā mīlulis gribēs atbrīvoties. Taču palēnām kaķis sāks iepazīt siksniņu, tās materiālu un sajūtas, kādas rodas, kad tā atrodas uz dzīvnieka.

Uzliekot siksniņu uz kaķa un redzot, ka mīlulis īpaši nereaģē, var iedot kādu kārumu, tādējādi kaķis sapratīs, ka kaut ko ir izdarījis labi.

Lai parādītu kaķim skaņas, kuras izdod siksniņas sasprādzēšana, Bekere iesaka to nedarīt tad, kad siksniņa ir uz kaķa. To var darīt, piemēram, kaķa tuvumā. Tā kaķis nojautīs, ka ir tādas skaņas, un lēnām ar tām apradīs. Tā kā šiem dzīvnieciņiem ir īpaša dzirde, jebkurš sīkākais troksnis var nebūt patīkams, tāpēc pie siksniņas sasprādzēšanas būs jāpierod. Tāpat siksniņas sasprādzēšanas troksnis var vēlāk kaķī radīt apziņu, ka tūlīt gaidāma pastaiga, kuru mīlulis var īpaši gaidīt.

Kad kaķis ir pieradis pie siksniņas, laiks pievienot pavadu. Jāuzsver, ka šo soli nevajadzētu sasteigt un pārvērtēt, jo kaķim joprojām šis process būs jauns, lai arī dzīvnieks var būt pieradis pie siksniņas. Lai pierašana pie pavadas būtu veiksmīgāka, Bekere iesaka kādu laiku pavadu nevilkt uz savu pusi, bet atstāt to vaļīgu un pasekot līdzi kaķim pa mājokli. Protams, tas saimniekam var būt nogurdinoši, bet tikai tādā veidā kaķis var pie pavadas klātbūtnes pierast un neuztvert to kā ienaidnieku. Kopā varat pavadīt laiku spēlēs, ķerstot kādu rotaļlietu. Kamēr pavada ir piestiprināta, laiku ieteicams pavadīt spēlēs un aktivitātēs, lai novērstu kaķa domas par pavadu un siksniņu.

Kad kaķis jau drošāk pārvietojas pa mājokli pie pavadas, tu vari savam mīlulim iedot kādu gardumu vai teikt uzmundrinošus vārdus.

Ja jūti, ka kaķis ir gatavs, lai dotos ielās, atceries – pilsētas burzma var nokaitēt jebkuru vēlēšanos pēc pastaigas vai svaiga gaisa. Ja tavs kaķis nav pieradis pie āra apstākļiem, process var aizņemt vēl ilgāku laiku. Tāpat jāņem vērā, vai tavs mīlulis ir pieradis nēsāšanai rokās, jo pastaigas laikā tev var nākties kaķi nest pašam, piemēram, ja apkārt gadās kāds suns, no kura kaķis, saprotams, būs nobijies.

Ar cik ilgu laiku jārēķinās, lai kaķim iemācītu pārvietoties pie pavadas? Bekere stāsta – tās var būt gan dažas dienas, gan mēneši. Viss ir atkarīgs no kaķa paša, dzīvnieka rakstura, dzīves paradumiem, kā arī no apkārtnes, jo, kā minēts, pilsētas burzmā mājas kaķis var nobīties un nepārvietoties pie pavadas vispār.

Tiesa, ne visus mājas mīluļus var pieradināt pārvietoties pie pavadas. Ja tava kaķa daba ir piesardzīga un bailīga, turklāt mīlulis baidās pat no mājas viesiem, iespējams, pieradināt pie siksniņas viņu nemaz neizdosies. Taču ir arī veiksmīgi gadījumi, kad mājas kaķis labprāt dodas āra pastaigās.