Ko nevajadzētu aizmirst, audzinot kaķi  (1)

Līdz ar mājdzīvnieka parādīšanos, arī saimniekam rodas jaunas rūpes un citāda atbildības sajūta. Jāņem vērā, ka kaķim regulāri jāmaina ūdens un jāpapildina ēdiena trauciņš, jāiztīra kastīte, taču tas nav viss. Saimniekam jābūt pietiekami informētam, piemēram, par to, kādas mēdz būs kaķu slimības un to pazīmes, kura ir tuvākā veterinārā klīnika, kur nepieciešamības gadījumā vest savu mīluli.

Piedāvājam dažas darbības, kuras saimniekam noteikti nevajadzētu novērtēt par zemu. Tā kā kaķu daba ir gana neprognozējama un temperamentīga, dzīvnieki saimnieka ikdienu padara interesantu un neparastu. Taču jāuzmanās, lai tā nekaitē paša mīluļa veselībai.

Ja mājās ir vēl kāds dzīvnieks, piemēram, suns, kaķis blusas var iegūt no viņa kažoka. Tāpat tās var ievazāt saimnieks, pārnācis mājās, piemēram, no pastaigas mežā, vai kāds viesis, ienācis mājoklī.

Turklāt pasargāt mājdzīvnieku no blusām un ērcēm nav īpaši sarežģīti. Ir pieejamas dažādas preces, piemēram, īpaša pretblusu siksniņa, ko aplikt kaķītim ap kaklu. Pretējā gadījumā, ja kaķis, piemēram, mazgājoties apēd kādu kukaini, tas var dzīvnieciņā iemājot un radīt vēl lielākas problēmas.

Nevajadzētu uztvert par pašsaprotamu to, ka kaķis jau tāpat zina, kur dzīvo, un sapratīs, kur jāiet, ja gribēs tikt mājās. Apkārtējā pasaule mājas mīluli var pārsteigt nesagatavotu, piemēram, izraisīt apjukumu, bailes, kā arī ziņkāri.

Tiesa, arī ziņkāre var būt ārkārtīgi liela, un kaķis var pēkšņi paskriet, piemēram, zem kādas mašīnas vai krūmā. Tāpat kaķi var pārsteigt suns un dzīvnieka rejas, īpaši tad, ja kaķis mājās neko tādu nav piedzīvojis.

Ja vien kaķis nav audzis āra apstākļos un jau ilgu laiku paradis staigāt vienatnē ārā, saimniekam nav obligāti dzīvnieks jāpieskata. Taču nepieredzējušu kaķu gadījumā nav vēlams staigāšanu ārā sasteigt.

Saimnieks var iemācīt savu mīluli pārvietoties pie pavadas, un par to var lasīt šeit. Tiesa, ne ar visiem kaķiem tas izdodas.

Gan atvērts logs, gan tā aizslietnis palielina kaķa izredzes izkrist no mājokļa. Aizlietnis var tikt izgrūsts, pat ja tas šķiet pietiekami labs aizsarglīdzeklis pret kaķa izkrišanu pa logu.

Īpaši jāuzmanās, vai logs netiek atstāts vaļā tad, kad neviena no saimniekiem vai ģimenes locekļiem nav mājās un visi ir aizgājuši savās dienas darīšanās. Reizēm, pārnākot mājās, paiet diezgan ilgs laiks, līdz saimnieki apjauš - kaķis ir nevis nolīdis kādā klusā stūrī pagulēt, bet gan, iespējams, izkritis pa logu.

Jāpiebilst, ka ne tikai pavisam atvērti logi var būt bīstami, Arī gadījumos, kad atvērta logu augšējā daļa, kaķi var pamanīties pa to izlēkt ārā vai pat iesprūst.

Kaķa veselības problēmas var nebūt cilvēkam saskatāmas, piemēram, redzes problēmas, ko var tikai nojaust, vai nieru problēmas, par kurām liecina pārmērīga ūdens dzeršana.

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem nepieciešama profilaktiska vizīte pie ārsta, kas palīdzēs saimniekam saprast, vai mīluļa veselība ir laba un vai nav nepieciešams kaut ko uzlabot kaķa ikdienā.

Tāpat vizīte pie veterinārārsta var vēlreiz atgādināt saimniekam par to, kādas pazīmes jāņem vērā, lai saprastu, ka kaķim ir veselības problēmas. Veterinārārstam var arī uzdot interesējošos jautājumus par sava mīluļa veselību, tāpēc vizīte pie ārsta noteikti nav jāuzskata par nevajadzīgu dzīvnieka pārbaudi.

Taču bīstamāk par kaķa ievietošanu pārnēsājamā kastē, jo šī procesa rezultātā saimniekam var būt saskrāpētas rokas, ir kaķa pārvietošana klēpī automašīnā. Ja vien tas nav kaķis, kas pieradis pie ceļošanas un par kura uzvedību saimnieks ir pārliecināts, nav ieteicams kaķi turēt klēpī.

Dzīvnieks no pārdzīvojuma un satraukuma var mēģināt izbēgt, pārvietojoties pa šauro automašīnas telpu, kā arī netīši savainot kādu ģimenes locekli. Tādā veidā ceļš noteikti nebūs patīkams, turklāt var nākties pat doties atpakaļ, ja kaķis ir lielā stresa ietekmē un kļuvis teju nevaldāms.

Vislabāk tiek ieteikts kaķi mašīnā pārvadāt pārnēsājamā kastē, kurai blakus var sēdēt kāds ģimenes loceklis, mēģinot sarunāties ar kaķi un radot dzīvnieciņam sava veida drošības sajūtu.

Noteikti nevajadzētu savu kaķi paņemt rokās un aizmest uz citu vietu, ja dzīvnieks visu laiku ziņkārīgi turpina atgriezties, piemēram, pie tikko mājās pārnestā iepirkumu maisiņa. Dzīvnieka aizmešana var gan fiziski kaitēt un traumēt kaķi, gan arī emocionāli radīt kaķī bailes un nedrošību.

Protams, kaķim kaut ko iemācīt nav nemaz tik viegli, īpaši gadījumos, kad to vēlams darīt labdabīgi, ne vardarbīgi, taču fiziska vardarbība kaķī var radīt pretēju efektu. Dzīvnieciņš var kļūt vēl agresīvāks.

Tā kā kaķis ikdienā lieto pārtiku, ēdiena daļas var palikt starp dzīvnieka zobiem, tādējādi veicinot zobakmens rašanos. Gan siekalu, gan ēdiena palieku sajaukums ar laiku var veicināt pat pāragru dzīvnieka zobu izkrišanu.

Ja kaķa zobiņu tīrīšanai saimnieks veltīs kaut vienu vai vairākas reizes nedēļā, tas jau palīdzēs novērst dzīvnieka veselības problēmas.

Taču arī saimnieks var palīdzēt spalvu samazināšanā, savu mīluli regulāri ķemmējot. Tādā veidā kaķis tik daudz spalvu nenorīs, turklāt ķemmēšanos var padarīt arī par kopīgu aktivitāti. Kaķiem ķemmēšanās var arī patikt, līdz ar to mīlulis mierīgi gulēs un baudīs procesu.

Jāatceras, ka arī kaķim, ticams, kamoliņu atvemšana nesagādā labas sajūtas, līdzīgi kā saimniekiem to savākšana. Tāpēc saimniekam jācenšas arī pašiem līdzdarboties kaķa spalvu savākšanā.