Lasītāja neizpratnē – kur pazudis Ķekavas stārķis?  (2)

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns portālam DELFI apstiprina, ka šis ir "ļoti agrs un neparasts gadījums, kas nerada pārliecību, ka putns ir dzimis savvaļā, turklāt ne dzimis, bet izšķīlies. Stārķis ir savvaļnieks. Turklāt atradums ir nevis kaut kur Latvijas dienvidu pierobežā, bet Ķekavā." Lielkalns stāsta, ka pat ievietotajās fotogrāfijās redzams, ka stārķis stāv gandrīz vai ceļa malā apdzīvotā uz māju fona un no cilvēkiem nebīstas. Tāpēc rodas jautājumi – ko stārķis tur dara un kāpēc tur atrodas? Turklāt, ja stārķim kāds uz ziemas periodu devis pajumti, kāpēc tik ātri izlaists vai izšmaucis ārā?

Arī dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede apstiprina, ka patversmē saņemti zvani par Ķekavas stārķi. "Var redzēt, ka putns ir turēts tiešā cilvēku tuvumā, turklāt viņš ļoti labi lidoja. Lidojošu putnu kaut kur ieslodzīt nebūtu ētiski," stāsta Priede.

Ja cilvēki savā paspārnē ir paņēmuši jaunu putnu (stārķu gadījumā – no ligzdas izmestu/izkritušu mazuli vai tikko no ligzdas iznākušu un rudenī neaizlidojušu jauno putnu), tad līdz pavasarim tas jau ir iemācījies uzticēties cilvēkiem un prasīt no tiem barību. Tātad viņa uztverē barība rodas bļodiņā, nevis kaut kur pļavā vai grāvī. Cita lieta, ja uz kādu laiku tiek palīdzēts kādam ievainotam pieaugušam putnam. Viņam ir skaidrs, kā medīt un izdzīvot, tādēļ iespējami ātri atgriežoties dabā viņš var iedzīvoties tīri labi.

Gadījumos, kad cilvēki pilsētā ierauga stārķi, nevajadzētu putnu barot. Priede stāsta, ka to var darīt laukos, ēdienu aiznesot vismaz 300 metru attālumā no mājām. Ja stārķis tiks barots pie mājas, putns var tajā vēl atgriezties, piemēram, kad pagalmā spēlēsies bērns. Patversmes vadītāja atgādina – stārķim ir ass knābis, tāpēc tas uzskatāms par draudu bērnam.

Kur stārķis, tostarp Ķekavas "šķūnīša migrants", var sev atrast barību? Lielkalns stāsta – daba vēl nav pamodusies, tāpēc kukaiņus, abiniekus, rāpuļus stārķim varētu būt grūtāk atrast, varbūt izdodas noķert pa kādai pelei. Tāpēc stārķis dodas barības meklējumos pie cilvēkiem, no kuriem putns acīmredzot nebaidās. Kā līdzīgu gadījumu zoodārza pārstāvis min pagājušās nedēļas ziņu, ka Ventspilī cilvēkiem pat veikalā sekojusi līdzi stirniņa. Arī šis dzīvnieks, ticams, ir pieradināts un pats meklē cilvēkus.

"Neviens savvaļas dzīvnieks, kas nav pieradis pie cilvēka, neies lūgt cilvēkam palīdzību. Savvaļas dzīvnieks cilvēku neuztver kā glābiņu," raksturo Priede, piebilstot – stārķis tuvojas cilvēkiem, jo zina, ka tur viņu gaida ēdiens. Tātad – stārķis reiz dzīvojis pie cilvēkiem. Arī šajā sakarā Priede piemin stirnu Ventspilī: "Protams, viņa ir pieradusi pie cilvēkiem. Nav neviena cita iemesla, kāpēc savvaļas dzīvnieks nāk pie cilvēka."

Vai stārķis šādos laikapstākļos nevar nosalt? "Noteikti nē. Nosalšana ir mazākais, kas viņam draud. Viņu apdraud cilvēks, suņi, mašīnas," skaidro patversmes vadītāja. Viņa min kādu gadījumu, kad stārķis pārziemojis pilsētā, kurā reģistrēts pat -30 grādu sals.

Ko tad darīt ar tiem putniem, kuri rudenī neaizlido prom? Vai dzīvniekus ieteicams ķert, uzturēt un audzēt ziemā, lai pavasarī secinātu, ka putni tomēr nevarēs izdzīvot dabas apstākļos? Lielkalns stāsta, ka zoodārzā visus bēdu brāļus nav iespējams uzņemt, turklāt jāizvērtē, vai putnam ir perspektīva izdzīvot. Daudzos gadījumos jāļauj pašai dabai atrisināt šo problēmu.

Vai tiešām cilvēkiem nevajadzētu paņemt savā paspārnē kādu putnu, ja redzams, ka dzīvnieks ir viens pats? "Nespeciālistam nekad neko nevajadzētu glābt. Ja kaimiņos ir ugunsgrēks, mēs taču paši neejam dzēst, bet zvanām ugunsdzēsējiem, jo viņi ir speciālisti," salīdzina patversmes vadītāja. Priede min – par konkrēto stārķi patversmē saņemti vairāki zvani, un visiem zvanītājiem un interesentiem skaidros, ka stārķis jāliek mierā.

Taču cilvēki Ķekavā jau dienām ilgi neesot manījuši "šķūnīša migrantu". Priede uzskata – putns nav jāmeklē, jo, iespējams, viņš ir aizlidojis tur, kur izšķīlies, vai arī meklē sev ligzdošanas vietu. "Savvaļas dzīvnieku populācijā ir savi kontroles mehānismi, un mūsu uzdevums ir neizjaukt un neizbojāt dzīvnieku dabisko dzīves ritmu," atgādina Priede.

Uzdodot lasītājas jautājumu par to, kāpēc neviens neesot ņēmis stārķi pie sevis, Lielkalns atbild – stārķi noķert nemaz nav tik viegli. Putna izdzīvošanas instinkts liedz viņam viegli doties cilvēku rokās. Arī rudenī stārķis, kurš ir dzīvotspējīgs un gatavs lidot prom, labprātīgi rokās nedosies, tāpēc tajos gadījumos, kad stārķis ļaujas cilvēkiem, viņš jau ir ļoti, ļoti novājējis.

Taču dzīvnieku patversme "Mežavairogi" neesot uzņēmusi šo stārķi, un par to sašutusi ir portāla DELFI lasītāja, kas atsūtījusi vēstuli. Kāpēc par stārķi neviens neparūpējās? "Katru gadu pie mums patversmē nonāk stārķi, kas ir saskrējušies ar satiksmes autobusiem un fūrēm, un traumatisms ir ļoti augsts. Tāpat katru gadu patversmē ziemo stārķi. Ja dzīvnieki ir veseli un vēlāk varēs aizlidot, un mēs tos paņemam pie sevis. Ja dzīvniekam nav iespēja izdzīvot savvaļā, diemžēl viņš tiek eitanazēts," skaidro Priede. Patversmes darbinieki novērtē katru gadījumu, un tad, ja dzīvnieks nespēs pielāgoties dzīvei savvaļā, diemžēl nākas pieņemt lēmumu stārķi iemidzināt.

"Pagājušā gada nogalē mūsu uzskaitē bija astoņi stārķi, kas palika ziemot Latvijā. Tie stārķi Latvijā kaut kur ir, bet Ķekavas stārķis gribēja būt tuvu klāt cilvēkiem," stāsta Priede. Arī rudenī patversmes darbinieki devušies uz Ķekavu, lai novērtētu stārķa atrašanos skolas tuvumā. Tās darbinieki esot stāstījuši, ka netālu atrodas stārķa ligzda, un toreiz nolemts putnu atstāt turpat.

Kas ar Ķekavas stārķi varētu būt noticis, ja putns nav manīts jau dažas dienas? Protams, pieļaujami dažādi varianti. Ja stārķis neapjēdz, kādi ir izdzīvošanas nosacījumi savvaļā, putna liktenis var nebūt iepriecinošs.

Atgādinām, ka pagājušajā nedēļā tika publicētas fotogrāfijas, kurās redzams baltais stārķis Ķekavā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tas ir agrākais baltā stārķa novērojums Latvijā, jo iepriekšējos gados šie putni novēroti martā. Taču vēlāk tika noskaidrots, ka stārķis, ticams, ir "šķūnīša migrants" jeb putns, kas ziemas laikā mitis starp cilvēkiem.