Lūgta raksturot šo notikumu, Roze apstiprina, ka tas tiešām ir neparasts. "Visbiežāk pie patversmēm dzīvniekus izmet redzamās vietās, piesien pie vārtiem vai atstāj patversmes teritorijā. Šoreiz maiss bija atstāts mežā. Mēs viņus tiešām varējām neatrast," skaidro administratore. Viņa īpaši uzslavē brīvprātīgo vērību, kuri baltā sniegā pamanīja baltu maisu.
Maisā atradušies seši kucēni, kuri nu jau ir aptuveni trīs mēnešus veci. Turklāt mazie suņuki jau nonāk gādīgu saimnieku rokās: "Aizvadītajās brīvdienās četri devās uz mājām – divi uz laukiem, divi uz dzīvokļiem pilsētās." Roze stāsta, ka ar katru saimnieku pārrunāts, vai viņi saprot, "ka no mazajiem kunkulīšiem izaugs prāvi suņi". Tāpat saimnieki ir apņēmušies kucēnus sešu, septiņu mēnešu vecumā kastrēt un sterilizēt, un tam īpaši sekos arī patversmes darbinieki.
Vai cilvēki, kas adoptēja cukura maisā atrastos sunīšus, zināja par viņu stāstu? "Viņi zināja stāstu, bet tas nebija izšķirošais, kāpēc izvēlējās tieši šos suņus," stāsta Roze. Viņa piebilst, ka patversmei ir pieredze ar līdzīgiem gadījumiem, kad patversmē nonākušā dzīvnieciņa dzīvesstāsts ir īpaši emocionāls un kad cilvēki mīluļus grib adoptēt emociju iespaidā. Administratore atgādina, ka gadījumos, ka cilvēkiem dzīvnieciņa ir žēl, tos nav obligāti jāadoptē, bet ir iespējams iesaistīties brīvprātīgo darbā, palīdzot patversmei sunīšus staidzināt un apkopt.
Četri no sešiem kucēniem jau ir atraduši mājas, taču divi mīluļi, brūns un melnbalts, vēl gaida mīlošus saimniekus.
Jau vēstījām, ka pastaigas laikā dzīvnieku patversmes "Labās mājas" brīvprātīgie mežā atraduši cieši sasietu baltu cukura maisu, kur iekšā atradušies seši kucēni. Tiesa, laikapstākļi neesot bijuši bargi, un tas, iespējams, pasargājis mazos mīluļus no nosalšanas.