Teju katrā dārzā goda vietā gozējās puķu dobe, kurā ziedēja gan peonijas un pīpenes, gan magones. Virs žogiem savus zilo toņu pīķus slēja zilauši jeb bruņniekpieši, rasas lāses pilināja kurpītes, bet lietū galvas uz leju smagi lieca jūrnieku rozes. Katrā mājā pie kāda stūra bija sastopams dievkociņš, plīvurpuķe vai kazbārdis, pavasarī plauka vizbulītes, sniegpulkstenītes, kreimenes, skolas izlaidumos visus apreibināja tumši sarkano agro peoniju aromāts, vasaras vidū un līdz pat rudenim ar savu smaržu daudzkrāsainie flokši vilināja baudīt vakara burvību, bet atvasaru ieskandināja dažādu asteru simfonija.
Un joprojām daudzi no šiem augiem nav zaudējuši savu pieprasījumu, taču šoreiz apkopojām ziemcietes, kas veido pamatu jeb skeletu ziemciešu stādījumos, vai arī izmantojamas kā soliteraugi dārza telpā.