Visu laiku mīlētākās ziemcietes no vecmāmiņas pūra lādes

Teju katrā dārzā goda vietā gozējās puķu dobe, kurā ziedēja gan peonijas un pīpenes, gan magones. Virs žogiem savus zilo toņu pīķus slēja zilauši jeb bruņniekpieši, rasas lāses pilināja kurpītes, bet lietū galvas uz leju smagi lieca jūrnieku rozes. Katrā mājā pie kāda stūra bija sastopams dievkociņš, plīvurpuķe vai kazbārdis, pavasarī plauka vizbulītes, sniegpulkstenītes, kreimenes, skolas izlaidumos visus apreibināja tumši sarkano agro peoniju aromāts, vasaras vidū un līdz pat rudenim ar savu smaržu daudzkrāsainie flokši vilināja baudīt vakara burvību, bet atvasaru ieskandināja dažādu asteru simfonija.

Un joprojām daudzi no šiem augiem nav zaudējuši savu pieprasījumu, taču šoreiz apkopojām ziemcietes, kas veido pamatu jeb skeletu ziemciešu stādījumos, vai arī izmantojamas kā soliteraugi dārza telpā.

Portāls TavsDārzs.lv konsultējās ar stādaudzētavām ''Bērziņi'' un ''Baižas'', lai noskaidrotu, kas varētu būt tie augi, kas ierindotos zem nosaukuma ''augi no vecmāmiņas pūra lādes''. Kā izrādās, to ir gana daudz.

Vienu no augiem, ko laika gaitā skārušas vislielākās pārvērtības, noteikti var minēt peoniju – ziedu formas, krāsas un smaržas ar savu daudzveidību burtiski apbur pat vienaldzīgos malā stāvētājus. Kā stāsta stādaudzētavas ''Baižas'' dārznieki, tad šis augs ar gadiem ieguvis arvien labākas īpašības, piemēram, krāsu dažādību kļuvusi lielāka, tāpat ziedi pēc lietus neizgāžas līdz zemei. Tie, kuri aizrāvušies ar šķirņu kolekcionēšanu, gatavi doties medībās uz jebkuru pasākumu, kur iespējams tikt pie kāda kārota eksemplāra. Selekcionāra Aldoņa Vēriņa darbs daudzu gadu garumā un mīlestība pret šo krāšņo puķi Latvijā radījusi pelnītu popularitāti.

Starp aktuālākajām šķirnēm joprojām ierindojas peonijas ar lašsārtajiem – lašoranžajiem ziediem, gan pildītiem, gan puspildītiem ziediem. Stādaudzētavas ''Bērziņi'' dārzniece min gan populāras, gan senas peoniju šķirnes.

Joprojām lielu interesi raisa dzelteno ziedu peonijas, no kurām ITO grupas šķirne 'Bartzella' nemainīgi ir viena no populārākajām. Iekārojamo peoniju sarakstā ir arī zaļgano ziedu peonijas 'Green Halo' ar gaiši zaļganām vainaglapām, baltām rozetes lapām un puspildītiem ziediem.

Tāpat iecienītas šķirnes ir ar tīri baltiem, izteikti rozā, sarkaniem pildītiem un smaržīgiem ziediem. Daudzas no tām jau ļoti vecas šķirnes, taču joprojām ir pieprasītāko šķirņu saraksta augšgalā:
'Duchesse de Nemours', 'Edens Perfume', 'Elsa Sass', 'Lady Alexandra Duff', 'Madame Claude Tain', 'Mons. Martin Cahuzac' (viena no tumšākajām sarkano ziedu šķirnēm), 'Monsieur Jules Elie', 'Mother's Choice', 'Red Charm'.

Starp svītroto un raibo ziedu peonijām šobrīd iekārojamākās ir 'Izumi No Hikari', kam ziedlapas neregulāri svītrotas, baltas ar purpurrozā, purpurlillā krāsu piejaukumu. Savukārt 'Kirinmaru' šķirnei raksturīgi balti ar aveņsarkanu svītrojumu, pildīti, smaržīgi, lieli ziedi.

Kā portālam TavsDārzs.lv stāsta zemnieku saimniecības ''Bērziņi'' dārzniece Iveta Bērziņa, tad peonijas vislabāk jutīsies saulainā, no vēja pasargātā vietā. Stādīšanai paredzētā bedre jāsagatavo vismaz 60 centimetru dziļumā, apakšā liekot labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu. Vislabākā būs mālaina, ar trūdvielām bagāta augsne. Stādot jāievēro, lai peonijas neiestādītu par dziļu. Ja tās iestāda 5-6 centimetrus dziļāk nekā peonijas augušas, tad attīstās daudz lapu pumpuru, bet neattīstās ziedi.

Tā kā peonijām ir lieli un resni sakneņi, turklāt bārkšu saknes veidojas lēni, pirmajos divos gados ziedpumpuri jāizkniebj, lai viss spēks tiktu atdots sakņu veidošanai. Šajā laikā veidojas sīki, kropli, neizteiksmīgi ziedi un bieži vien cilvēkiem rodas neizpratne, tāpēc ir svarīgi zināt peoniju kopšanas prasības. Kad izveidojusies kārtīga sakņu sistēma, tad var ļaut raisīt ziedus, taču jāņem vērā, ka atsevišķām šķirnēm ziedu īpatnējās iezīmes var veidoties arī pēc četriem un pieciem gadiem. Peonijas ļoti ilgi var augt vienā vietā, pat vairākus gadu desmitus. Kad krūms saaudzis par biezu un ziedi veidojas arvien mazāk, pienācis laiks sakņu sistēmu atjaunot.

Dienziedes jeb dienlilijas savu nosaukumu ieguvušas no tā, ka katrs atsevišķais liliju ziedam līdzīgais zieds zied tikai vienu dienu, bet, augam kļūstot vecākam, ziedkāti veidojas arvien vairāk, tāpēc ziedēšana ir gana krāšņa. Līdzās pamatsugām (H. citrina, H. fulva, H. lutea, H. middendorfii), kas bija sastopamas dārzos kādreiz, šobrīd skatus piesaista arvien krāšņākas šķirnes, kā arī šķirnes ar atkārtotu ziedēšanu – tās veido ziedus gandrīz nepārtraukti līdz pat rudenim.

Dienziedes ir pieticīgas, izturīgas, aug saulē, bet pacietīs arī daļēji noēnotas vietas. Mīl augt vidēji mitrā vai mitrā augsnē, pacieš arī īslaicīgu sausumu, nepieciešama barības vielām bagāta un dziļi irdena augsne. Tā kā dienziedes savu maksimālo krāšņumu sasniedz tikai ceturtajā vai piektajā gadā, tās, tāpat kā peonijas, bez pārstādīšanas var augt ilgus gadus. Ja ziedu skaitam tendence samazināties, tā ir zīme, ka pienācis laiks augu pārstādīt!

Bērnībā ne viens vien vecmāmiņas dārzā spēlēja paslēpes augstajos, smaržīgajos flokšos. Ielūkojoties latviešu dārzos pirms desmit, divdesmit un vēl vairāk gadiem, noteikti tur būs kāds nostūrītis atvēlēts flokšiem, bez tiem daudzi jo daudzi nevarēja iedomāties savu apzaļojumu, un varbūt tieši biežās sastopamības dēļ šis augs mūsdienās šķiet jau apnicis.
Tagad šķirnes ir noturīgākas, ar lielāka augstuma augiem, arī krāsu izvēle ir bagātība, turklāt daudzām šķirnēm uzlabota izturība pret slimībām.

Flokši audzējami pietiekami mitrā, irdenā, labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Augsne jāielabo vismaz 30 centimetru dziļumā. Patiks saulaina, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta, bet nepatīk sausa un pārlieku mitra augsne. Sausā laikā nepieciešama laistīšana, pretējā gadījumā nokalst stublāja apakšējās lapas, samazinās flokšu izturība pret dažādām slimībām.
Pamatā flokši ir salcietīgi, tomēr kailsalā, kad augsnes temperatūra pazeminās līdz -8 oC, stādījumu piesedz ar sausu kūdru.

'Adessa Orange', 'A.E. Amos' - oranži;
'Blue Evening', 'Blue Paradise' – zili, ļoti smarzīgi;
'Mary' - lašsarkani;
'Nicky' - tumši violeti.

'Cleopatra' - koši rozā, sārti rozā, neparastas formas ziedlapiņas ar papildu slāni uz ziedlapiņām;
'Cool Water' - balti - ceriņziedu rozā, ābeļziedu sārti;
'Neon Flare' - baltas ziedlapiņas ar spilgti violetsarkanu centru un maliņu;
'Picasso' - marmorēts zieds, balts ar rozā, krēmrozā, smaržīgi;
'Rainbow Dancer' - rozā, lavandzili, balti, smaržīgi;
Ļoti liels šķirņu klāsts atrodams arī zem nosaukuma Phlox paniculata - skarainais floksis.

Viens no ļoti iecienītiem augiem, kas bija sastopams teju katrā vecmāmiņas dārzā un joprojām ir lielā cieņā, ir delfīnijas jeb bruņniekpieši, zilauši. Pasaulē izveidotas daudzas šķirnes visdažādākajās zilo un violeto toņu gammās, neizpaliekot baltiem un dūmakaini rozā ziediem. Tie var būt gan ar melnām, gan baltām actiņām, gan vienkāršiem, gan pildītiem ziediem.

Delfīnijām piemērota barības vielām bagāta, dziļi irdena, mitra augsne saulainā, no vējiem aizsargātā vietā. Delfīnijas, kas sasniedz pat 180 centimetru garumu, nepieciešams nostiprināt pie balsta, lai stiprā vējā neizlauztu stublājus. Tuvojoties ziemai, noziedējušos stublājus nevajag nogriezt, bet noliekt pie zemes. Stublāji ir ar dobu vidu, tajā sakrājas ūdens un salā ceru vienkārši plēš pušu. Tāpat tas kailsalā jāpiesedz, uzberot kūdru vai uzklājot egļu zarus.

Delfīniju krāšņās šķirnes pavairo agri pavasarī ar jauno dzinumu spraudeņiem. Vienkāršākās šķirnes pavairo ar sēklām, sējot februārī.

Neviens dārzs savulaik nebija iedomājams bez kādas margrietiņu sugas. Meklēt var zem dažādiem nosaukumiem, jo par klasifikāciju nevar vienoties visā pasaulē – vai rakstīt Chrysanthemum vai Leucanthemum. Pīpeņu piedāvājums šobrīd ievērojami audzis – starp daudzajām šķirnēm iespējams izvēlēties sev kaut ko piemērotu.

'Snow Lady' – zems augums (20 cm), balti ziedi;
'Silberprincess' – augstums 40 cm, balti ziedi;
'Broadway Lights' – augstums 60-70 cm, gaiši dzelteni ziedi, izbalo līdz krēmbaltiem;
'Polaris' – augstums 120 cm, balti ziedi;
'Crazy Daisy' – augstums līdz 80 cm, ziedi balti, daļēji pildīti;
'Fiona Goghill' – augstums līdz 90 cm, ziedi lieli, balti, pildīti, nepieciešams balsts.

Stādaudzētavās var meklēt arī ļoti pildīto lielo ziedu pīpenes 'Goldrausch' un 'Silberrausch', taču, jo šķirne vienkāršākiem ziediem, jo tā izturīgāka. Parastās pīpenes var augt vienā vietā ilgāku laiku – pat piecus, sešus gadus, bet pildīto un dzelteno ziedu pīpenes ieteicams katru otro gadu pārstādīt, lai atdalītu jaunos, vēl neziedējušos dzinumus.

Rudbeckia ģints nav ļoti bagāta ar sugām, īpaši daudzgadīgajām, taču kaut ko piemērotu var atrast katrs, ja gribas dārzu veidot nedaudz sentimentālā noskaņā. Rudbekijas ir samērā pieticīgas, jo var augt jebkurā dārza augsnē saulainā vietā, bet mīl mitrumu un pacietīs arī nelielu noēnojumu. Augstās sugas piemērotas parkiem, lieliem dārziem un pie ūdens baseiniem. Pavairo ar ceru dalīšanu. Nav bieži jāpārstāda – labos augšanas apstākļos var augt pat 10 gadus vai ilgāk. Mirdzošo rudbekiju gan ieteicams pārstādīt vismaz reizi piecos, sešos gados, bet augs jau pats parāda, kad pienācis laiks to pārstādīt – ziedu skaits samazinās un veidojas vairāk lapu.

Rudbeckia nitida – spožā rudbekija. Tas ir viens no nedaudzajiem tik liela auguma augiem ziemciešu kategorijā. Augstums līdz 2,2 metriem, dzelteni ziedi, bet atsevišķām šķirnēm arī pildīti.

Rudbeckia fulgida 'Goldsturm' – mirdzošās rudbekijas šķirne ar dzelteniem ziediem, melnu centru, augstums līdz 70 cm. Šķirne veca, bet joprojām ļoti pieprasīta. Nav nekā saulaināka dārzā lietainā rudens dienā!

Rudbeckia laciniata 'Golden Glow' (syn. 'Goldball') – šķeltlapu rudbekija ar pildītiem ziediem.

Lai arī indīgas, tomēr savulaik pie daudzām mājām bija redzamas zilās kurpīšu audzes. Kā norāda ārstniecības augu pazinēji, tas ir viens no pašiem indīgākajiem augiem Eiropā un pasaulē, bet ar gadu gaitā uzkrātajām zināšanām izmantojams medicīnā kā ārstniecības augs. Vēl tagad vecākās un vidējās paaudzes dāmas atceras, kā spēlējušās ar interesantajiem ziediņiem pie vecmāmiņām laukos un viss ir bijis kārtībā – nav taču viss, ko ieraugi, jābāž mutē. Taču bērni paliek bērni, viņi jāuzrauga un jāmāca, ka līdzās vienmēr būs arī kaut kas tāds, ko nedrīkst aiztikt, un par sevi jārūpējas un sevi jāsargā.

Ja kādreiz izplatītas bija tikai Aconitum napellus jeb rāceņu kurpītes (arī šķirne 'Album' ar baltiem ziediem), tad šodien mūsu dārzos redzamas arī vairākas citas sugas.

Aconitum cammarum 'Bicolor' – kaitīgā kurpīte ar gaiši ziliem ziediņiem, kam balta apmalīte;
Aconitum carmichaelli 'Arendsii' - Ķīnas kurpīte ar tumši ziliem ziediem un melnu actiņu;
Aconitum lycoctonum – dzeltenā kurpīte ar dzelteniem ziediem.

Izveidotas arī šķirnes ar rozā ziediem. Visas minētās sugas veido 70 līdz 140 cm garus stublājus, zied no jūlija līdz augustam. Audzējamas trūdvielām bagātā, mitrā, vēsā augsnē, taču ļoti labi jūtas arī tiešā saulē, tikai jāparūpējas par mitrumu. Pavairojamas ar sēklām un ceru dalīšanu.

Atceroties bērnībā redzētos dārzus, atmiņā noteikti palikušas skarainās astilbes, kas agrāk bija ļoti plānas un lielākoties ar baltām ziedu ''slotiņām'', taču tagad krāšņums no ziediem pārstāvēts plašā krāsu gammā.

Astilbes var lepoties ar savu apjomīgo lapotni un spalvveidīgajiem ziediem, kas, lai gan vienkārši, tomēr izskatās karaliski. Toņu gammā var atrast sev tīkamāko rozīgo, balto un pat tumšsarkano nokrāsu, turklāt jaunākajām šķirnēm ir izveidoti oranžīgi vai pat zeltaini ziedi. Kombinācijā ar lapotnes tumšzaļo krāsu un stingro, spēcīgo stublāju košie ziedi veiksmīgi izturēs arī skarbākus laikapstākļus.

Astilbes ir pateicīgs dārza augs, jo tas neslimo, turklāt gliemeži nav to iecienījuši, līdz ar to nav daudz šķēršļu, kas varētu kavēt augu tā dailes atrādīšanā.

Augam vienmēr nepieciešama pastāvīgi mitra augsne, tāpat neiztikt bez dziļas laistīšanas, jābūt arī mulčas kārtai uz augsnes virsmas. Augsnei nepieciešamas trūdvielas, ko nodrošinās gan tā pati mulča, gan dažāds mēslojums: no kūdras un perlīta līdz pat universālajiem maisījumiem. Svarīgi, lai mēslojums būtu bagāts ar slāpekli, fosforu un kāliju – visi trīs elementi nodrošinās krāšņus ziedus un kuplu lapotni.

Studentneļķes, ko mēdz dēvēt arī par čemurneļķēm, noteikti ir daudzu dārzu klasika, kas atmiņā palikusi gan ar savu krāšņo plaukumu, gan krāsu spilgtumu, tāpēc arī šo augu nevar nepieminēt. Bieži sastopamas studentneļķes bijušas dobēs un akmeņdārzos, tāpēc var pat teikt, ka augs ir mazprasīgs un labi pielāgojas apstākļiem.

Studentneļķes, kas ir divgadīgas vai trīsgadīgas, labi jutīsies saulainā vietā ar vidēji mitru, caurlaidīgu un auglīgu augsni. Šīs dārza puķes jo īpaši grezni izskatīsies, ja tās būs sastādītas kopā nelielās grupās ar citām ziemcietēm, lai veidojas dažādu līmeņu apstādījumi.

Ja dārzam atvēlētā zona ir liela un plaša, neaprobežojieties ar dažu vienas sugas vai šķirnes augu iestādīšanu – efekts būs nesalīdzināmi lielāks, ja vienādus augus stādīsiet lielās grupās. Tāpat kā dārza skeletu veido vispirms no lielajiem kokiem, skujeņiem un krūmiem, tā arī ziemciešu stādījumā mazākos augus pakārto lielākajiem. Pavisam zemos augus lielās platībās labāk stādīt dobju apmalēs kā priekšplāna augus augstākiem augiem. No zemiem augiem veidojot dobi, lielajās platībās tā vienkārši pazūd. Izņēmums: zemsedzes augi zem lieliem kokiem, stāsta stādaudzētavas ''Bērziņi'' dārzniece Iveta Bērziņa.

Necentieties mitrumu mīlošos augus stādīt smilšainās augsnēs un sausummīļus – mitrās vietās. Rezultāts abos gadījumos nebūs labs. Pirms stādīšanas sameklējiet informāciju par attiecīgo augu.

Augi ar lielām, apjomīgām, biezām lapām jau paši rāda, ka nepieciešama mitra augsne un noēnojums (astilbes, bergēnijas, hostas, rodžersijas). Protams, vienmēr ir arī atsevišķi izņēmumi.

Ja rudens bijis ļoti sauss, ziemcietes jālaista, lai, iestājoties ziemai, augi neaiziet bojā izkaltušo sakņu dēļ. Bojātās augu daļas aizvāc un sadedzina, bet lakstus, kas paši piesedz ziemciešu cerus, neaiztiek līdz pavasarim (hostas, astilbes, dienziedes). Ziemā tie nedaudz pasargā no sala, bet pavasarī tos viegli aizvākt.

Jaunu stādījumu pirmajā gadā ieteicams mulčēt ar kūdru vai egļu zariem, lai pasargātu augus no kailsala.

Tā kā augus tirdzniecības vietās un dārzu centros pārdod tikai konteineros, tad šādus augus var stādīt no agra pavasara līdz vēlam rudenim, jo sakņu sistēma netiek traumēta, augu pārstādot.