Dārzs pavasara gaidās – ko steigt padarīt un ko atlikt uz vēlāku laiku

Lai arī brīžiem šķiet, ka pavasaris pienācis negaidīti ātri, tomēr nevajadzētu steigties dārzā kaut ko atsegt vai griezt. Šķietami siltajā periodā atsevišķas baktērijas un vīrusi ir dzīvotspējīgi un, nogriežot augam zaru, griezuma vietā var iekļūt augam nelabvēlīgie "draugi", jo augs šai brīdī vēl nespēj cīnīties ar kaitīgajiem organismiem. Tas attiecas galvenokārt uz lapu kokiem un krūmiem, skaidro dārzkopības speciāliste.

Savukārt marta otrajā pusē pirmie pavasara darbi dārzā jau var sākties. Košumkrūmiem un ogulājiem vajadzēs izgriezt sausos un bojātos zarus, tāpat uzmanīgi jāapskata skuju koki – iespējams, rudens vēlajā periodā neesam pamanījuši kādu zaru ar brūnām skujām. Ja tādi ir ieraugāmi, tad parasti uz tiem ir attīstījusies kāda augam nelabvēlīga sēne. Šie zari noteikti jāizgriež kopā ar aptuveni 5–10 centimetru zaļo posmu un tūlīt jāsadedzina, lai, sākoties siltākam laikam, sporas neizlidotu un neinficētu citus augus.

Piemēram, sudrabeglēm mēdz uz atsevišķiem zariem parādīties tā sauktā violeto zaru slimība. Pamanītais bojātais zars nekavējoties jāizgriež un jāsadedzina. Nav nekā stabilāka augu sanitārajā jomā kā uguns.

No sanitārā viedokļa sevišķi jāuzmana skaistās zirgkastaņas. Latvijā jau vairākus gadus esošās lapu mīnētājkodes jeb raibkodes (Cameraria ohridella) bojā kastaņu lapas vasaras otrajā pusē. Lai kaitēklim samazinātu izziemošanas iespējas, rudenī lapas ir jāsavāc un jāsadedzina. Ja tās gadījumā tomēr palikušas pa ziemu, tad jāsteidz sagrābt agrā pavasarī, kamēr kaitēkļa kūniņas nav izšķīlušās. Varbūt rudenī neesat paspējuši nogriezt skaraino hortenziju skaras – to var darīt jau samērā agri, ja rokas nesalst. Hortenzijām mūsu klimatiskajos apstākļos ir paveicies, jo tām pamatā nav nedz kaitēkļu, nedz slimību. Skuju koku apgriešana veicama agrā pavasarī (martā ), lai sveķi, kas izdalās no zariem, nepievilinātu kaitēkļus, it īpaši tad attiecas uz priedēm, eglēm un duglāzijām.

Par piesegto augu atsegšanu jādomā atkarībā no laika apstākļiem – tie jāatsedz pamazām un jāizvēlas ēnainas dienas. Atsegšanu parasti jāveic aprīļa beigās – līdz maija pirmajai pusei. Jārūpējas, lai augi nebūtu piesegti par daudz, jo tad tie var izsust un sapelēt.

Uz palodzēm var audzēt savas garšvielas un, protams, sīpollokus. Ar vasaras puķu sēšanu nevajadzētu steigties, ja nav siltumnīcas, kur tās iznest vēlāk, jo jaunie dīgsti, nesaņēmuši pietiekamu gaismu, izstīdz un novārgst. Tādēļ optimāli vasaras puķes var sākt sēt kastītēs aprīļa sākumā līdz aprīļa vidum, kad pēc pāris nedēļām, iestājoties siltākam laikam, kastītes lēnām jāiznes laukā un jāpieradina pie saules gaismas un vēsāka gaisa temperatūras – tad stādiņi būs veselīgi un augs spēcīgi.

Apdomājiet, vai laika patēriņš un stāda kvalitātes rādītāji būs atbilstoši vēlmēm. Ja nespējat nodrošināt visu nepieciešamo augam, prātīgāk tos jau izaudzētus nopirkt puķu un stādu audzētavās – tur ir iespējas nodrošināt gan nepieciešamo temperatūru, gan gaismu, gan gaisa mitrumu. Šo visu rādītāju pilnvērtīga klātbūtne veicina augu augšanu, padara tos spēcīgus – atliek vien par augiem rūpēties visas vasaras garumā savā dārzā vai balkonā, rezumē Laima Zvejniece.