Ķenguru radinieki, kas Austrāliju apdzīvoja pirms miljoniem gadu, neesot vis lēkājuši, bet gan pārvietojušies uz visām četrām kājām, noskaidrojuši pētnieki. Turklāt atrastās fosīlijas liecina par vēl neatklātām ķenguru šķirnēm, vēsta portāls Mirror.co.uk.
Ķenguru senči, kuru fosīlijas atrastas pēdējo 30 gadu laikā Kvīnslendā, Austrālijā, ir līdzīgi maza izmēra valabijam. Tiek pieņemts, ka no viņiem varētu būt radušies visi ķenguri un valabiji.
Paleontoloģe Keilīna Batlera no Kvīnslendas Universitātes stāsta, ka atrastie dzīvnieki varētu būt dzīvojuši no 15 līdz 23 miljoniem gadu tālā pagātnē. Tad apkārtnē bijis daudz koku, un starp tiem dzīvnieki pārvietojušies četrāpus, nevis lēkājot, kā tagad ierasts redzēt ķengurus. Tāpat daudzo gadu laikā ir mainījusies arī Kvīnslendas vide, no bieziem mežiem topot par diezgan sausu lauku.
Pētniecībā izmantotas atrastās fosīlijas un analizēti to galvaskausi un zobi, tāpēc pētnieki secina, ka dzīvnieks līdz šim nav atklāts, turkāt iespējams definēt divas jaunas šķirnes.
Jaunajiem atklājumiem doti apzīmējumi Cookeroo bulwidarri un Cookeroo hortusensis. To pirmā daļa, proti, vārds Cook dots par godu Kvīnslendas muzeja pētniekam Bernardam Kukam (Cooke), kurš vadījis seno ķenguru pētniecības programmu.
Pētījums pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
