Ik reizi, pavadot uz jaunajām mājām kādu no dzīvnieku patversmes "Labās mājas" iemītniekiem, patversmes darbinieki jaunajiem saimniekiem lūdz atsūtīt jaunā ģimenes locekļa laimīgo stāstu par to, kā astainis iejuties, cik čuru peļķītes saskaitītas, vai kāda grāmata nav "palasīta", cik gramu, bet varbūt veselu kilogramu prieka ir nācis klāt jauno saimnieku sirdīs. Par katru šādu vēstuli patversmē no sirds priecājas, jo darbinieki zina, ka katrs ķepainis ir pelnījis savu laimīgo stāstu, raksturo patversmes pārstāve Veronika Stāvause.
Mazliet atšķirīgs ir Vitas Barones, Mikijas un Spārkija nu jau tagad visu kopīgais laimīgais stāsts. Uz Valentīndienas sliekšņa Vitas mājās ienāca jau otrs dzīvnieks no patversmes – sunīte Mikija. Lai arī saimnieku pūrā jau bija divu gadu pieredze astaiņa Spārkija audzināšanā, otra suņa ienākšana mājā jaunajiem saimniekiem pavēra vēl neiepazītus horizontus suņu audzināšanā. Ikdienā priecīgais un draudzīgais Spārkijs, aizbraucis uz patversmi satikt savu topošo draudzeni, uzvedās labi, tomēr, Mikijai pārkāpjot pār viņa mājas slieksni, suņa uzskati par draudzību un dalīšanos sašķobījās.