Ar salmu mājas būvniecību daudziem ir pieņēmumi, ka tā ir neliela būdiņa, kas labākajā gadījumā paredzēta dzīvošanai vasarā. Vispopulārākais pieņēmums attiecībā uz šāda tipa mājām – tā ir uguns nedroša. Par šiem un citiem aizspriedumiem portāls TavaMāja.lv vērsās pie jomas speciālista Aleksandra Ļubinska no ''Salmu mājas'', lai noskaidrotu ko vairāk par šo ekoloģisko mājas būvniecību.
Kā stāsta nozares speciālists, tad salmu mājas ir viena no salīdzinoši nesenām tehnoloģijām ēku būvniecībā. Lai gan dažās valstīs sastopamas šādas būves ar vairāk kā 100 gadu stāžu bez būtiskiem bojājumiem, Latvijā un Eiropā šāda būvniecība ir reta un ekstravaganta vislabākajā vārda nozīmē.
Gribētos jau domāt, ka ideja par salmu mājām radusies tepat pie mums, taču tā nebūt nav. Ideja līdz mums atnākusi no Amerikas, Arizonas štata, kur no labības lauku pļaušanas ieguva siena ķīpas un kurām kādā dienā atrada pielietojumu mājas būvniecībā. Pamazām šo ideju atzina arī citviet pasaulē, arī pedantiskie vācieši to atzina par labu esam, un tā šis būvniecības novirziens atnācis arī uz Latviju.
Aleksandrs atklāj, ka pirms dažiem gadiem Latvija bija soli priekšā šajā būvniecības jomā attiecībā pret lietuviešiem, taču nu tie ir apsteiguši mūs. Arī igauņi ir bijuši pionieri Baltijas valstu starpā šajā jomā un īstenojuši daudz veiksmīgu piemēru, bet Latvijā šī būvniecība vēl meklē to īsto zelta vidusceļu un joprojām nav ieņēmusi stabilu pozīciju.
Kas īsti slēpjas zem termina ''salmu māja''?
Salmu māja ar savu nosaukumu liek domāt, ka tā sastāv tikai no salmiem, tomēr tā nebūt nav. Salmi ir tikai daļa no konstrukcijas un pamatā kalpo kā siltumizolācijas materiāls. Salmus kā materiālu izmanto gan sienās, gan pārsegumos siltumizolēšanai, un tos sedz apdares materiāli. Lielākoties salmu siltumizolācijas apdarē tiek izmantots māla vai kaļķa apmetums, kas tiek uzklāts ārsienu abās pusēs. Apmetums veic ne vien estētisku funkciju, bet arī pilda vairākas funkcijas :
- padara sienas ugunsdrošas;
- padara virsmas cietas un izturīgas;
- veido termo akumulējošu slāni iekšpusē;
- regulē mitruma daudzumu telpās;
- veido salmu ķīpu sienu stingrību.
Salmus pēc būtības var pielīdzināt kokam. Atšķirības no koka ir tik nelielas, ka vienīgais, ko vērts pieminēt, ir pelnu saturs, kas neietekmē mājas celtniecību. Tieši tādēļ var teikt, ka salmu ķīpa sapūst līdzīgi kā koks, tomēr zinām, ka Latvijā ir ārkārtīgi ilga koka guļbūvju celtniecības tradīcija, un tās ne tuvu nesapūst, ja vien uz konstrukcijas nelīst ūdens. Salmu mājas ir to jaunākais brālēns. Ja salmu mājas konstrukcijā nesalīst ūdens, tad tā nesapūs. No lietus, vēja un sniega to pasargās apmetums.
Salmu mājas priekšrocības un trūkumi
Katram būvniecības risinājumam ir savas priekšrocības un arī savi trūkumi, tāpēc izprašņājām speciālistu arī šajos jautājumos. Kā galveno priekšrocību Aleksandrs min atjaunojamos energoresursus. Ne mazāk svarīgs faktors ir materiālu ražošanā izmantotais enerģijas daudzums. Kaut vai salīdzinot ar nelielu klasiski būvētu mājiņu, materiālu apstrāde salmu mājai ir krietni mazāka.
Pie priekšrocībām noteikti jāmin, ka salmi ir lielisks siltumizolācijas materiāls. Sienas kopējā U vērtība sastāda 0,13 W/m2K. Līdzvērtīga rezultāta sasniegšanai nepieciešami aptuveni 25-30 cm biezs akmensvates slānis.
Salmi kā siltumizolācijas materiāls ir arī ievērojami lētāks risinājums. Materiāla izmaksas ir mainīgas un to ietekmē arī katra individuālā būvniecība, tomēr pārsvarā gadījumu tās zemākas par tādiem materiāliem, kā akmensvate vai ekovate.
Salmu mājas būvniecība noteikti ir ekoloģiska un dabai draudzīga – nedz salmu ķīpu, nedz māla apmetuma materiālu iegūšanā nav izmantota rūpniecība. Atrodoties būvē, šie materiāli neizdalīs nevēlamas un neveselīgas vielas, mājā vienmēr būs patīkams mikroklimats.
Kas attiecas uz trūkumiem, tad salmu māja prasa zināšanas. Celtniecība ir darbietilpīgāka un prasa lielāku līdzdalību, tāpat lielu lomu spēlē sezona. Salmi tiek iegūti vasaras beigās, pēc labības novākšanas, tāpēc jebkurā brīdī uzsākt mājas būvniecību nevarēs. Tomēr vislielākais trūkums ir celtniecības process. Nav šādu speciālistu un daudz pieredzējušu meistaru, kas projektētu, konsultētu un, galu galā, arī uzbūvētu šādu māju, tāpēc viss ir atkarīgs no katra paša.
Daudzie pētījumi par salmu mājas būvniecību pierādījuši, ka kvalitatīvas būves ilgmūžība ir 100 gadi, un, ja vien jumts netek un konstrukciju neskādē ūdens, par mājas mūža ilgumu sūdzēties nevar. Praktiskais latvietis noteikti grib zināt aptuvenās izmaksas šādas mājas būvniecībai, taču nav iespējams izrēķināt aptuveno summu uz kvadrātmetru, jo viss ir atkarīgs no tā, kāda ir konkrētā būve. Tā ir dzīvojamā māja, vasarnīca, šķūnis vai būdiņa kokā, taču siltumizolācijas materiāls jebkurā gadījumā uz visu objektu sastāda 10% no cenas. Izmaksas ietekmē arī nosacījums, kas būvē šo māju – pats vai kāds speciālists.
Salmu mājas ugunsdrošība
Iedomājoties par salmu māju, ne vienam vien prātā uzreiz rodas jautājumi par ugunsdrošību. Kā skaidro speciālists, tad tas ir tikai mīts, ka salmi ir uguns nedroši. Mājai ir apdare, kas to padara pat ļoti ugunsdrošu. Interesanti, ka ir pat veikti vairāki pētījumi, kur noskaidrots, ka pie atklātas liesmas sienas vienā pusē šāda konstrukcija iztur vairāk kā 90 minūtes. Tādējādi šāda māja ir ugunsdrošāka par guļbūvi un koka karkasa būvēm. Salmu ķīpu var salīdzināt ar grāmatu – viena lapa sadeg labi un ātri, bet blīvi saspiestas ne. Arī salmu ķīpa deg lēnāk un sliktāk, nekā sauja salmu.
Šķēršļi salmu mājas būvniecībai
Varētu teikt, ka šis būvniecības virziens lēnām, ļoti pamazām attīstās un gūst atzinību un piekrišanu, kas lielā mērā atkarīgs no patērētājiem. Kamēr nebūs cilvēki, kas par to interesēsies un vēlēsies izzināt vairāk, nebūs arī piedāvājums. Speciālists stāsta, ka Latvijā nav neviens uzņēmums, kas spētu nodrošināt ar salmu mājas būvniecību no sākuma līdz beigām, tāpēc tikai uz divu roku pirkstiem var izskaitīt šādus projektus. Starp citu, vienā no tiem jau trešo sezonu dzīvo arī pats Aleksandrs (skatīt attēlu augstāk), tāpēc pēc paša pieredzes salmu mājas būvniecība ir viens no labākajiem risinājumiem. Aleksandrs gan atzīst, ka šādas idejas piekritējam ir jābūt entuziastam un ir jāgrib pašam iesaistīties šādas mājas būvniecībā, tikai ar gribasspēku un darīšanu ko tādu var realizēt, neviens cits to paša vietā pagaidām nespēs paveikt.
Vaicājot speciālistam, kas varētu būt tie iemesli, kāpēc tomēr salmu māju nav krietni vairāk, izskan dažādi iemesli. Viens no tiem ir – latviešu vēlme meklēt klasiskus un pārbaudītus risinājumus. Gluži kā pedantiskie vācieši, arī praktiskie latvieši alkst pēc stabilām un pārbaudītām vērtībām, un reti kurš vēlas eksperimentēt. Pat tad, ja ir gana daudz entuziastu, kas tomēr alkst pēc šādas mājas, nav uzņēmuma, kas to piedāvātu. Piedāvājums ir pārāk mazs, lai nozare izdzīvotu, tāpēc lielākoties esošās salmu mājas būvētas amatieru līmenī un pašu spēkiem, kas noteikti nav tas sliktākais piemērs, noslēgumā rezumē Aleksandrs.