Līdz šim Durbes jūras ērglis Roberts un viņa jaunā draudzene, kuru Dabasdati.lv foruma dalībnieki nosaukuši gan par Līgavu, gan Brūti, gan citos vārdos, izrādījuši savstarpējas pieķeršanās pazīmes. Ērgļi gan pieglaužas viens otram, gan kopā sasaucas. Taču nu redzams, ka ērgļi ligzdā, kas aprīkota ar kameru un notikumus tajā pārraida tiešraidē, sākuši rušināties un uzart zemi.
Par ko liecina aktīvā ērgļu darbība ligzdā? Ornitologs Jānis Ķuze stāsta: "Tā ir nopietnākā interese par ligzdu, ko viņi līdz šim ir izrādījuši. Gribētos sagaidīt arī to, ka viņi nes zarus un ligzdas izklājumu, proti, sausu zāli."
Tiesa, ne visi putni ir aktīvi ligzdas apsaimniekotāji, tāpēc daudzi putni uz ligzdu ne zarus, ne zāli nenes. Taču Durbes jūras ērgļu ligzdai ir sava priekšrocība – tā jau ir gatava. "Olu var iedēt jau tagad," apstiprina Ķuze, piebilstot, ka nav vairs nepieciešams to īpaši sagatavot.
Kāpēc putni tomēr darbojas jau gatavajā ligzdā? "Viņi cenšas tikai uzirdināt kūdru, kura gada laikā ir sasēdusies, lai tā būtu labāka un ventilētos, būtu vieglāka. Pirms olas dēšanas to mēdz uzrakt tā, kā mēs to tagad redzam," skaidro ornitologs Ķuze.
Ja reiz ligzdā norit aktīva darbība, būtu jāgaida arī kāds mazulis. Taču to, kā stāsta ornitologs, nevar tik viegli prognozēt. "Situāciju sarežģī tas, ka šis ir jauns pāris," tā Ķuze. Viņš skaidro, ka reizēm jauni pāri pirmo gadu pavada kopā, taču neligzdo.
Tā kā ir jau februāra beigas, Ķuze skaidro, ka ap šo laiku jūras ērgļi Latvijā dēj olas. Vēl tās sagaidāmas arī marta pirmajās divās dekādēs.
Jau vēstījām, ka jūras ērgļi savā starpā brūtējas, un tas varētu vēstīt par iespējamu putnu ligzdošanu. Tāpat ligzdā uz mirkli bija ielidojis ērglis no Lietuvas, kā arī paciemojusies vāverīte.
Durbes jūras ērgļu tiešsaistes kamera, kurā var vērot gan abu jūras ērgļu, gan, iespējams, kāda viesa parādīšanos, var šeit.
Savukārt piedalīties diskusijā un lasīt citu dalībnieku novērojumus par darbību ligzdā iespējams Dabasdati.lv forumā šeit.