Tāpat kā cilvēku, arī kaķu dzīves ilgumu nosaka dažādi faktori. Vidējo kaķu mūža garumu ietekmē gan šķirne, gan gēni, gan uzturs. 20 gadu slieksni kaķim izdodas sasniegt reti, taču raidījums Ķepa uz sirds paviesojies pie, iespējams, vecākās kaķenītes Latvijā.
Jubilāre Price Meiru ģimenē ienāca kā kaķēns. Viņas mamma, Norvēģijas meža kaķene, dzīvojusi alkohola veikalā uz letes, un pēc viņas kaķēniem pat bijis jāgaida rindā.
Kaķēns sākumā saukts par Prici, jo veterinārārsts esot teicis, ka tas ir runcis. Tikai tad, kad pie Prices ciemos sākuši nākt citi kaķi, saimnieki sākuši aizdomāties par to, ka kaut kas nav kārtībā.
Prices saimniece Agita Meire atceras, ka sākotnēji šķitis – svešās kaķenes ir bezkaunīgas, pašas uzbāžoties virsū runcim. Taču tad, kad kaķenīte nogādāta pie veterinārārsta, nācies labot pošu grāmatiņu. Iemesls bijis pavisam vienkāršs – Meiru ģimenē dzīvo nevis runcis, bet kaķene. Turklāt Price gaidījusi arī mazos peļu junkuriņus.
Saimnieku mīlules Prices 20 gadus ilgais mūžs atbilst cilvēka 100 gadiem. Lai gan tiek uzskatīts, ka visilgāk dzīvo sterilizēti kaķi, kuri tiek turēti telpās, Pricei viss ir pretēji. Viņa ļoti daudz laika pavada svaigā gaisā. Saimnieki uzskata, ka tas ir arī viņas ilgdzīvošanas noslēpums. Tāpat saimnieki kā būtisku faktoru min atteikšanos no potēšanas. Kaķenīte tikpat kā vairs nedzird, viņai ir arī grūtības apkopt savu kažociņu. Taču visi zobi viņai ir savā vietā, turklāt apetīte esot zvērīgi fantastiska. Netiek smādēta ne sausā barība, ne konservi, ne arī gardumi no saimnieku galda.
Harijs Meiris, Prices saimnieks, stāsta, ka viņai gribas ilgāk pagulēt, taču kaķenīte pati vairs nevar uzlekt uz augstākām vietām. Turklāt dzīvnieciņa vilna arī vairāk saveļas. Lai gan kaķenīte ir nedaudz vājāka, viņa joprojām ir spējīga par sevi pastāvēt.
Saimnieki atceras – kad piedzimusi viņu meita Margarita, Price bijusi četrus gadus veca. Kad jaunākais ģimenes loceklis atvests mājās, kaķis pēkšņi saslimis. Saimnieki nav varējuši saprast, kas noticis, tāpēc veduši kaķi pie ārsta, taču viss bijis kārtībā. Izrādās – kaķenīte, iespējams, piedzīvojusi greizsirdīgas lēkmi, jo ģimenē ienācis jauns loceklis. Saimnieki Prici sākuši mīļot, pievest tuvāk pie bērnu gultiņas, ņemt klēpī, un tas esot līdzējis.
Nu jau visus ģimenes locekļus, suni ieskaitot, Price uzskata par vienlīdz mīļiem. Savu uzticēšanos viņa pierādījusi vairākkārt. Kaķenīte bija klāt Agitas mammas pēdējās dienās, neatkāpās no viņas ne soli. Price gulējusi līdzās saimnieces mammai un murrājusi.
Taču laiks rit nepielūdzami, un arī Meiru ģimene saprot, ka kādā brīdī dzīve turpināsies bez Prices. Kaķenītes saimniece stāstsa: "Kad dzīvnieks aiziet, ir tāda pati sajūta, kad zaudē kādu tuvinieku. Kādreiz domāju – vai tā var būt?" Tāpat viņa piebilst – par to brīdi, kad nāksies dzīvot bez Prices, viņa nevēlas domāt.
Jubilāres 20 gadu jubileju saimnieki nosvinēja ar gardu svētku kūku un tostu: "Daudz laimes dzimšanas dienā, Price!"