Raksturojot sila cīruli un citas sugas, kurām reģistrēti agrākie novērojumi, Millers stāsta, ka tās pārsvarā ir sugas, kas ziemo tepat Eiropā. Līdz ar sala un ziemas atkāpšanos putni atgriežas ligzdošanas vietā. Millers stāsta – putni atgriežas neatkarīgi no tā, vai ir februāris vai marts. Migrācija notiek nevis kalendāra, bet gan meteoroloģisko laikapstākļu dēļ.
Raksturojot šī gada pirmos mēnešus un daudzos agros putnu novērojumus, ornitologs skaidro, ka tas ir "izteikti bagāts". Būtiskie novērojumi sākušies februāra sākumā, kad atlidojušas pirmās meža zosis.
Vai fakts, ka tiek reģistrēti daudzi agrie novērojumi, tomēr neliecina par laikapstākļu problēmām? Millers skaidro: "Protams, pie vainas var būt arī globālā sasilšana, lai gan vienmēr ir bijuši periodi, kad laiks ir vēsāks vai siltāks. Atkušņi un sasalumi ir bijuši vienmēr." Ornitologs vēlreiz atgādina – putni pārvietojas nevis kalendāro datumu, bet gan laikapstākļu iespaidā, kas arī liecina par to, ka iestājas pavasaris. "Novelt to tikai uz globālo sasilšanu arī nav pareizi," tā Millers.
Ja reiz daudzas sugas sugas atlido neparasti agri, vai ir putni, kas kavējas un joprojām nav ieradušies? "Skatoties kopējā migrācijas hronoloģijā, lauku baložiem jau bija jābūt," min Millers. Februāra sākumā daži putni novēroti Liepājā, taču "nu jau būs mēnesis riņķī un viņi vairs nav novēroti". Ornitologs stāsta, ka līdzīgi ir arī ar meža baložiem, kuru pamatmasa joprojām nav ieradusies. "Atsevišķi indivīdi vai kompānijas ir atlidojuši, bet īstā masa nav," skaidro Millers. Viņš pats apsekojis vietas, kur putni pavasaros regulāri uzturas, taču putnus tur nemana.
Taču pēc plāna viss notiek ziemeļu gulbjiem, kuri jau bija atlidojuši un nu ir ceļā tālāk uz ziemeļiem. Kā Millers stāsta, šī suga "iet pēc grafika".
Par ko liecina agrie novērojumi? Ornitologs Millers stāsta – rekordi krīt katru gadu. "To nevar novelt tikai uz laika apstākļiem. Rodas arī cilvēku interese, un pieaug to cilvēku skaits, kas ziņo par putniem," skaidro Millers, piebilstot, ka uzlabojušās arī tehniskās iespējas un cilvēki var nofotografēt putnus, lai par tiem paziņotu. Ornitologs raksturo, ka par novērotajiem putniem ziņo arī tie cilvēki, kas ikdienā ar putnu vērošanu nenodarbojas un kuru zināšanas par putnu daudzveidību nav tik lielas. Visbiežāk cilvēki ziņo par zināmākajām putnu sugām. Taču Millers ir pārliecināts – nav pamata šaubīties par cilvēku iesūtītajiem novērojumiem, jo visi dati tiek rūpīgi pārbaudīti.
Jau vēstījām, ka Latvijā neparasti agri novērotas zosis. Tāpat izskanēja ziņa, ka agri novērots arī baltais stārķis, taču putns izrādījās "šķūnīša migrants", ko, ticams, pa ziemu pieskatījuši cilvēki un kurš par pavasari tomēr nevēsta.
Plašāk par šī gada migrantu novērojumiem lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
