čehu vilku suns
Foto: Shutterstock
Vācu aitu suns, Jorkšīras terjers, čivava un citas šķirnes, domājams, ir tās, kuru pārstāvjus cilvēki spētu atpazīt uzreiz. Taču, kā ir ar mazāk zināmām un daudzviet neizplatītām suņu šķirnēm? Lai arī tās varētu šķist vizuāli līdzīgas jau zināmām šķirnēm, patiesībā ir pavisam citas. Apskatām dažās no tām!

Gan Otrā pasaules kara ietekmē, gan pieradināšanas rezultātā daudzas suņu šķirnes ir gandrīz vai atvadījušās no saviem sākotnējiem uzdevumiem, piemēram, medīšanas. Kas tās ir par šķirnēm un kurās vietās tās iespējams novērot visbiežāk?

Portāls Iheartdogs.com piedāvā desmit suņu šķirnes, par kurām, iespējams, būsi dzirdējis vismazāk. Tāpat ielūkojāmies arī Esteres Ferhūfas-Ferhallenas grāmatā "Suņi. Enciklopēdija", lai noskaidrotu, kādi ir šo šķirņu raksturojumi.

Brazīlijas fila

Foto: Shutterstock

Jaungvinejas dziedošais suns

Foto: Shutterstock

Šķirnes sākumi rodami savvaļā, taču ar laiku cilvēki Jaungvinejas dziedošos suņus pieradinājuši. Suņi laika gaitā kļuvuši par mājdzīvniekiem.

Kā jau vēsta šķirnes nosaukums, suņu izcelsmes valsts ir Jaungvineja, turklāt nosaukumā iekļauta arī mīluļiem raksturīga pazīme – balss, kas atgādina dziedāšanu.

Sākotnēji suņi kalpoja kā mednieki un mazu bērnu sargi. Šobrīd suga pārsvarā dzīvo savvaļā, turklāt speciālisti rūpējas, lai sugas pārstāvji vairotos. Tādējādi tiek saglabāta gan suņu nepieradinātā, savvaļai pietuvinātā daba, gan dzīvnieku pēctecība.

Stabihauns

Foto: Shutterstock

Mudi

Foto: Shutterstock

Romanjas ūdenssuns

Foto: Shutterstock

Šī ir reta itāliešu šķirne, kā jau vēsta tās nosaukums. Savulaik izmantoti galvenokārt darbam ūdenī, taču ar laiku sākuši kalpot arī kā trifeļu jeb pasaulē dārgāko sēņu meklētāji.

Mednieku instinkti un dziņa ir raksturīgi Romanjas ūdenssunim, taču šīs šķirnes pārstāvji būs arī gana labi ģimenes mīluļi.

Turklāt ūdenssuņi ir arī labi apmācāmi un uzticami.

Azavaks

Foto: Shutterstock

Taizemes ridžbeks

Foto: Shutterstock

Taizemes ridžbeka kažoks pāri suņa mugurai aug pretējā virzienā nekā pārējā ķermeņa daļā, turklāt šāda pazīme ir vēl tikai dažām suņu šķirnēm.

Šīs šķirnes pārstāvji ir neatkarīgi, patstāvīgi suņi, tāpēc saimniekiem, kuriem ridžbeks ir pirmais suns, varētu būt grūti suni apmācīt vai iegrožot.

Tiesa, kā jau teikts šķirnes nosaukumā, suns visplašāk pārstāvēts Taizemē, tāpēc retas ir tās reizes, kad Taizemes ridžbeku redz ārpus šīs valsts.

Čehu vilku suns

Foto: Shutterstock

Norvēģu alkusuns

Foto: Shutterstock

Šķirne radīta Norvēģijā, lai tās pārstāvji medītu putnus un meklē to olas.

Saukti arī par lundehundiem, šīs šķirnes pārstāvjiem ir viena īpašība, kas tos pavisam noteikti atšķir no citiem – viņiem ir seši, nevis četri ķepu pirksti.

Tāpat alkusuņiem, līdzīgi kā cilvēkiem, ir atslēgkauli, kas ļauj sunim izplest priekškājas uz sāniem. Īpaša pazīme ir arī suņa spēja īpaši tālu atliekt galvu, un tas noder, rāpjoties pa klintīm.

Holandes pīļusuns

Foto: Shutterstock

Šķirne sākotnēji radīta medībām ūdenī. Tāpat tā bijusi tuvu iznīcībai Otrā pasaules kara dēļ, taču pēc tā entuziasti atjaunojuši Holandes pīļusuņu šķirni, saglabājot to līdz mūsdienām.

Lai arī šī šķirne varētu šķist salīdzinoši mazzināma, to tomēr pārstāv dažādi suņu klubi daudzviet pasaulē.

Radīti darbam un aktīvam dzīvesveidam, suņi ar laiku ir pielāgojušies cilvēkiem, tāpēc uzskatāmi par piemērotiem mājdzīvniekiem arī tajās ģimenēs, kas nenodarbojas ar kādu aktīvu darbu.

Tāpat pīļusuņi ir draudzīgi un kustīgi mīluļi, kas patiks visiem ģimenes locekļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!