Mājas dobumu siltināšana – kādas ir iespējas un ko labāk izvēlēties

''RigiPerl 035'' ir vācu zinātnieku radīts siltināšanas materiāls, kas domāts dubulta mūra vai apmūrētu koka ēku dobumu siltināšanai. Materiāls radīts leģendārās Rīgas ģipškartona ražotnes laboratorijās, kas pagājušā gadsimta 30. gados pārcēlās uz Vāciju. ''RigiPerl'' izskatās kā sīkas (~2 mm) ar grafītu noklātas putuplasta bumbiņas. To apdarei ar grafīta pulveri bija divi mērķi. Pirmkārt, grafīta kārtiņa atgrūž mitrumu, otrkārt, tā nodrošina materiāla labu slīdamību. No bumbiņām, pateicoties spraugām, izveidojas elpojoša un tvaiku caurlaidoša izolācija ar mazu siltumvadāmības koeficientu. Bumbiņu savstarpējā berze grafīta kārtiņas dēļ ir niecīga, tās viegli slīd un sienas dobumā ātri nokļūst zemākajās vietās.

Jaunums Latvijas tirgū ir Vācijā tapušais ''RenoPerl'', kas, tēlaini sakot, atgādina smilšu popkornu. No perlīta veidotās mikroskopiskās gaisa lodītes ir speciāli apstrādātas, lai būtu mitrumdrošas. Materiālu viegli iestrādāt, tas ir nedegošs, slāpē skaņu, un izmaksu ziņā būs lētāks risinājums, stāsta ''RB&B'' projektu vadītājs Harijs Tučs.

Pēc īpašībām un ievietošanas tehnoloģijas līdzīgs siltumizolācijas materiāls patlaban top Latvijā. Tās ir ar grafītu klātas putuplasta granulas, kuru gaisa spraugas aizpilda sīkas siltumizolācijas materiāla ''IZOPprok'' frakcijas.

Ārsienu siltināšanai paredzētās granulas iepilda gaisa dobumos caur vairākiem ēkas fasādes augšdaļā izveidotiem caurumiem. Caurumus cenšas veidot tā, lai tie mazāk ietekmētu fasādes arējo izskatu, piemēram, ķieģeļu šuvēs. Pateicoties savam svaram, lodītes ātri sabirst zemākajās vietās. Sienām jābūt slēgtām, citādi kustīgais materiāls izbirs ārā. Hermētismu pārbauda, ielaižot dūmus starpsienas dobumā, – tie nāks ārā pa visām sienu spraugām. Kā sienu kontroles mehānismu izmanto arī speciālu videokameru, ko ievada sienas gaisa dobumā un apskata, kāds ir stāvoklis.

Materiāla iestrāde notiek ar speciāli izgatavotu tehniku. Kad sienas piepildītas, caurumus aiztaisa ar fasādes apdarei līdzīgu materiālu. Lai aprēķinātu sienas siltināšanas izmaksas, jānoskaidro patērētā izolācijas materiāla daudzums. No sienas kopplatības atņem logu un durvju platību un platības, kurās nav gaisa spraugu. Iegūto lielumu pareizina ar gaisa spraugas platumu. Piemēram, siltināmo sienu platība ir 100 m², gaisa sprauga – 0,05 m. 100 m² x 0,05 m = 5 m³. Materiāla daudzumu reizina ar cenu. Gaisa telpa starpsienās var sašaurināties un paplatināties, tas var palielināt vai samazināt siltināma materiāla patēriņu.

Termoputas (aminoterms) tika radītas 1946. gadā Vācijā mūra dzīvojamo māju tukšo dobumu aizpildīšanai. Tās veido vairāku ķīmisku šķidrumu sajaukums, ko ar saspiestu gaisu iepūš sienā esošās gaisa spraugās. Gaisa burbulīši pēc sastingšanas pārvēršas par termoputām. Tās ir stabilas, nepūst, nepelē, nebojājas, nebīstas no sala un ir bez smaržas. Vācu uzņēmums ''Aminotherm'', pārbaudot pirms 35 gadiem celtās ēkas, secinājis, ka materiāla kvalitāte vizuāli un pēc apsekošanas laboratorijā bija pilnībā atbilstoša.

Siltināšanas darbus mūra mājā veic no ārpuses. Strādnieki apkārt mājai visā sienas augstumā metra attālumā citu no cita ķieģeļu šuvju vietās (lai nebojātu ķieģeli) saurbj nelielus caurumiņus, ievada ierīces uzgali un iepūš putas. Darba beigās izurbtos caurumiņus aiztaisa ar izskatā līdzīgu masu. "TermoPOR putu slānis nepatīk grauzējiem, jo aizdambē tiem elpošanas ceļus. Par to pats pārliecinājies, SIA ''Silts nams'' valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Atkauķis, siltinot savu garāžu.

Spraugas, kas ir platākas par septiņiem centimetriem, var aizpildīt ar ekovati. Moderno ekovati izgatavo no celulozes šķiedras (81% šķirota makulatūra) ar dabīgo sāļu piedevām (12% antipirīns un 7% antiseptiķis). Tai ir labas tehniskās īpašības: siltumvadība, mitrumizturība, skaņas izolācija un pietiekama ugunsdrošība. Kā organisks materiāls tas spēj viegli uzņemt un arī atbrīvoties no mitruma līdz siltinājuma dabiskajam mitruma līmenim (10–12%). Sienu piepildīšana notiek, izurbjot mājas ārējā sienā caurumus, iebāžot spraugā pūtēja uzgali un ievadot ekovates masu. Pēc tam caurumus aiztaisa ar fasādei līdzīgu materiālu, stāsta SIA ''Vides tehnika'' tirdzniecības vadītājs Intars Rozmans.

Ārējo dobto sienu siltumizolācijai izmanto ''Supafil Cavity Wall 034'' minerālvati. To izgatavo no pārstrādāta stikla (70%) un smilts. Vate ir viegli mehāniski iestrādājama, hidrofoba, bez sintētiskajiem sveķiem un saistvielām, krāsvielām un balinātājiem. Iestrādes laikā neput. Minerālvatei ir lieliskas siltumizolācijas īpašība, labas A klases skaņas izolācijas īpašības un uguns reakcijas klase, kas palielina konstrukcijas pasīvo ugunsdrošību. Materiāla struktūra nodrošina augstu tvaiku caurlaidību, tajā pašā laikā materiāls neuzsūc mitrumu.

Šo minerālvati iestrādā caur fasādē izveidotiem urbumiem, izmantojot specializētu iestrādes tehniku un apmācītus speciālistus. Pēc iestrādes urbumus aizdara ar fasādes apdares struktūrai un krāsai atbilstošu mastiku. "Supafil Cavity Wall 034'' ir unikāla, ilgtspējīga un optimāla izolācija dobtajām sienām," ir pārliecināts Santis Girnius, ''Knauf Insulation'' tirgus attīstības koordinators Latvijā.

Raksts no žurnāla "Būvinženieris" (2015. gada decembris, Nr. 47.).