Viengadīgas un divgadīgas vasaras puķes: to sēšana mājas apstākļos

Pirms iegādājies sēklas un izvērtē piedāvājumu, ir jāsaprot būtiskākās atšķirības starp šiem augiem. Kā skaidro dārzniece, par viengadīgajām sauc tās vasaras puķes, kas vienā veģetācijas periodā, viena gada laikā, no pavasara līdz rudenim izdīgst no sēklām, izaug, nozied, ražo sēklas un pēc tam aiziet bojā. Savukārt divgadīgās puķes ir tās, kas pirmajā veģetācijas gadā izdīgst, izveido lapu rozeti, pārziemo un uzzied otrajā veģetācijas gadā.

Šo puķu pamatsugas savvaļā aug dažādās pasaules daļās. Daudzas no viengadīgajām puķēm pie mums atceļojušas no tropu un subtropu joslām, kur tās ir arī daudzgadīgas, taču mūsu mērenajā klimatā vasaras ir pārāk īsas, lai tās uzziedētu visā savā krāšņumā.

Viengadīgās puķes dala divās grupās:

Pie pirmā iedalījuma iekļaujas tādi augi kā amaranti, asteres, lietuspuķes, ešolcijas, samtenes un citas ne mazāk krāšņas puķes. Savulaik pie gara veģetācijas perioda augiem iekļaujas agerāti, lauvmutītes, begonijas, Ķīnas neļķes, gazānijas, heliotropi, balzamīnes jeb spriganes, lobēlijas, petūnijas, salvijas, sudrablapu krustaines, verbenas, cinnijas un citi krāšņumaugi.

Ja pirmajai grupai piederošos augus varam sēt tieši puķu dobē aprīļa beigās vai maija sākumā, tad otrās grupas augiem jāizaudzē dēsti un to sēklas jāsēj jau janvārī, martā, dēstu audzēšanai paredzētās kastītēs. Dēsti jānorūda, pamazām pieradinot pie āra apstākļiem. Beidzoties nakts salnām, parasti jūnija sākumā tos var droši stādīt jau ārā dobēs.

Divgadīgās puķes ir tās, kas pirmajā veģetācijas gadā izdīgst, izveido lapu rozeti, pārziemo un uzzied otrajā veģetācijas gadā. Latvijā vispazīstamākās ir atraitnītes, mārpuķītes, neaizmirstulītes, kas uzzied aukstajā pavasara laikā, kad vasaras puķes vēl nevar stādīt, tad seko vasarā ziedošās kāršrozes, uzpirkstītes, dārza neļķes, čemurneļķes, vidējās pulkstenītes.

Divgadīgās puķes sēj gan pavasarī, gan vasarā. Jāatceras, ka izsējot uzreiz dārzā sagatavotā dobē, vietai jābūt noēnotai, lai tiešā saulē sējumi neizkalst. Visvienkāršāk izmantot dēstu kastītes ar iegādātu, jau sagatavotu un piemērotu substrātu. Tad arī temperatūru iespējams regulēt ap +20 līdz +25 ^oC. Pēc sadīgšanas dēstus piķē podiņos, bet līdz rudenim izstāda dobē paliekošā vietā. Atraitnītes, iespējams, uzziedēs jau pirmajā gadā.

Tuvojoties ziemai, augsnes virskārtu starp stādītajiem augiem mulčē. Tad to visu pārsedz ar egļu zariem, lai maigās rozešu lapas neiekāro grauzēji – peles, žurkas, arī stirnas un zaķi mēdz apciemot dārzus un pamieloties.

Substrāts. Dažādām puķu kultūrām ir atšķirīgas prasības augsnes reakcijai, taču mājas apstākļos, lai nesarežģītu dzīvi, visvienkāršāk doties uz tuvāko dārzkopības preču veikalu vai dārzu centru, pārdevējai izteikt savas vēlmes un paļauties (ja pašiem nav nekādu zināšanu) uz speciālistu kompetenci.

Sēklas. Te nu gan var apjukt pat samērā zinošs cilvēks, jo piedāvājums ir ļoti liels. Nepērc vislētākās sēklas, pievērs uzmanību gan derīguma termiņam, gan sēklu skaitam vai svaram, salīdzini vairāku firmu piedāvājumu un piefiksē, kādas izcelsmes un kādas sēklas iegādātas, lai negatīva rezultāta gadījumā nākamajā gadā neuzkāptu uz tā paša grābekļa.

Diedzēšanas vieta. Sēklas dīgst pie dažādām temperatūrām (+16 līdz +25 ^oC), bet noderīga informācija amatieriem parasti ir norādīta uz sēklu fasējumiem, un to speciāliste noteikti iesaka ņemt vērā. Vislabākā vieta diedzēšanai būs apkurināmā siltumnīcā. Protams, arī uz palodzes var izaudzēt stādus, taču jāielāgo, ka pirmās trīs diennaktis pēc sadīgšanas dīgstiem jānodrošina nepārtraukts apgaismojums. Tādā veidā puķēm ieprogrammē ilgstošu un bagātīgu ziedēšanu, bet tomātiem, gurķiem un citiem dārzeņiem – bagātīgu ražu.

Audzēšana. Kad parādījušās pirmās īstās lapiņas, sējeņus izpiķē podiņos, stādot augu augsnē līdz dīgļlapiņām. Podiņos attīstīsies vienmērīga sakņu sistēma un, augu pārstādot dobē, netiks bojāta sakņu sistēma. Iestādīts dobē, augs tūlīt turpinās sakņoties augsnē un attīstīties tālāk. No kastītes izplēstam stādam, būs daudz grūtāk iedzīvoties dobē. Piķējumiem temperatūra var būt zemāka nekā diedzēšanas laikā (+12 līdz +18 ^oC), tos nepieciešams rasināt, mēslot (papildmēslošanai izmanto 0,1% pilnmēslojumu vienu reizi 10 – 14 dienās), kā arī telpai jābūt bieži vēdinātai.

Pats galvenais, lai puķu stāds labi iejustos dārzā, ir pašu griba un mīlestība, par ko puķes atdarīs ar skaistajiem un smaržīgajiem ziediem!

Par tām vasaras puķēm, kas savā dzimtenē ir ilggadīgas, piemēram, sunīši, kufejas, lobēlija krāšņā u.c., ja vēlamies sev iedalīt laiku, lai šos augus pārzieminātu, tad viss notiks un augs pēc miera perioda ziemā atkal dzīs jaunus dzinumus un, attiecīgi kopts, uzziedēs.

Speciāliste atgādina, ka, iegādājoties jaunu augu, atkritīs rūpes par tā uzglabāšanu, atjaunošanu, un tie arī ziedēs krāšņāk nekā vecie augi. Protams, te nav runa par lielāka izmēra augiem, ko varam pieskaitīt pie toveraugiem, piemēram, lantānas, fuksijas, argirantēma, pelargonijas, eņģeļtaures. Augu dekoratīvā vērtība laika gaitā pieaug, jo veidojas kuplāks vainags, vairāk zaru un pumpuru, it īpaši augststumbru augiem. Svarīgi augus bagātīgi barot, tad arī bagātīga ziedēšana neizpaliks.

Iegādājoties puķu stādus, pievērs uzmanību lapām – vai tās nav neadekvēti gaišas (mēslojuma trūkums), sačokurojušās (kaitēkļu klātbūtne), vai podiņa apakšā jau parādījušās saknītes, kas norāda, ka augs paspējis labi sasakņoties, vai augs audzēts kūdras substrātā vai vienkārši nezināmā sablīvētā dārza augsnē.