Ciemos: Klusā centra miera osta, kas kādreiz bija komunālais dzīvoklis

Viesojamies pie Ingas Kalniņas, kura klusā centra dzīvoklī dzīvo kopā ar vīru, divgadīgo meitu Grētu un franču buldoga šķirnes suņuku Noelu. Kā atzīst Inga, tad šajā Elizabetes ielas rajonā viņa dzīvo 15 gadus, bet konkrētajā mājā, kurā viesojamies arī mēs, deviņus dzīves gadus, kopš atgriešanās no Parīzes, kur ieguvusi augstāko izglītību.

Interesanti, ka šis klusā centra dzīvoklis piedzīvojis gana raibas pārmaiņas. Inga zina teikt, ka kādreiz šajā mājā bijuši ļoti daudzi komunālie dzīvokļi, un tieši šis kādreiz pat bijis aizkrāmēts ar būvgružiem, tikai pēc laika saimnieki apjautuši, ka te ir gana daudz vietas dzīvošanai.

Dzīvoklī ir vairāk nekā 100 kvadrātmetru, bet tukšie kvadrātmetri, piemēram, trepju daļā un mazajā telpā ar zemajiem griestiem, kas kalpo kā noliktava, atņem daļu no platības, un kopumā šeit ir divas guļamistabas, viesistaba un virtuve. Mājoklim, kā jau vairumam veco māju, ir ļoti biezas sienas, tāpēc karstās vasaras dienās šeit ir patīkami vēss, bet ziemā vēsumu jūt vien tad, ja termometra stabiņš noslīdējis zem -25 grādu atzīmes.

Pieminētajai noliktavai jeb nelielajai telpai virs trepēm ir savs stāsts. Inga zina stāstīt, ka šādas mazas telpas atrodas katrā Elizabetes ielas māju dzīvoklī. No ielas puses skatoties, var redzēt, ka virs vārtu rūmēm ir nelieli logi, tad nu tās arī ir šīs nelielās telpas, kuras pat nav tik lielas, lai garāka auguma cilvēks varētu, stāvot kājās, tajās pārvietoties, tomēr komunālo dzīvokļu laikā viena šī mazā telpa esot bijis atsevišķs dzīvoklis. Ingas mājoklī šī zona gan tiek izmantota ļoti praktiskiem nolūkiem – dažādu saimniecībā nepieciešamo mantu glabāšanai.

Tā kā Ingas dzīve ir visai cieši saistīta ar kulināriju, tad nelielo ceļojumu pa klusā centra dzīvokli sākam ar virtuvi, kur Francijas vēsmas ir jūtamas arī tāpēc, ka saimniece izcepusi kārdinošu kūku, kas nedaudz atgādina Parīzes vieglumu. Starp citu, recepti kūkai meklē šeit.

Ingas virtuve veidota gaiša, jo, tā kā dzīvoklis atrodas puspagrabā un lielu logu te nav, tad gaišuma sajūta jārada citādos veidos. Virtuvē katrai lietai atrasts labākais novietojums, un viss šķiet labi pārdomāts – uz brīvi stāvošajiem plauktiem izkārtotas stikla bundžas, kur glabājas dažādi sausie produkti un kas kalpo arī kā aksesuāri telpā, savukārt nepamanīta noteikti nevienam nepaliek iespaidīgā pavārgrāmatu kolekcija, ko gan pati saimniece atzīst par nelielu, salīdzinot ar citu kulinārijas entuziastu mājas bibliotēkām.

Pavārgrāmatām piemērotākā vieta noteikti ir virtuve, taču saimniece atzīst, ka nereti ēdiena gatavošanas procesā tās var notašķīties ar taukiem, it īpaši tad, ja nav jaudīga tvaika nosūcēja, tāpēc īpaši jāpārdomā to glabāšanas vieta.

Virtuves telpā ierīkota arī miniatūra spēļu virtuvīte mazajai saimniecei Grētai, kur tiek imitētas mammas darbības vai veidots savs personīgais restorāns.

Saimniece arī atzīst, ka virtuves stilam un iekārtojumam nav pilnīgi nekādas nozīmes ēdiena gatavošanā. Nav vajadzīgi virtuves tehnikas krājumi un profesionālas ierīces, var iztikt ar dažām pamatlietām. Kas attiecas uz virtuves piederumiem, bez kuriem Inga nespēj iedomāties savu virtuvi, tie ir asi naži, putojamā slotiņa un silikona lāpstiņa.

Dzīvokļa lejas stāvā līdzās virtuvei atrodas arī viesistaba, kas ir telpa, kur ģimene kopā uzturas visbiežāk. Šeit goda vietā novietots ēdamgalds, kur tad visi arī ietur maltītes, un līdzās tam atrodas grezns kamīns, kas, lai gan no sākuma šķiet mākslīgs, tomēr patiesībā ir īsts un kurināms. Šobrīd kamīna kurtuvē izkārtotas sveces, taču saimniece stāsta, ka šeit ir dūmvads un kādreiz tas kalpojis kā galvenais siltuma ieguves avots, bet šobrīd uzmūrētais kamīns vairāk kalpo sveču dedzināšanai, jo dzīvoklī īsti nav vietas malkas glabāšanai. Taču arī aizdedzinātās sveces krietni piesilda telpu.

Viesistabā pie sienām rotājas Ingas vīra zīmētie mākslas darbi, savukārt plauktos ar apbrīnu var vien vērot iespaidīgo kompaktdisku kolekciju, kas esot vīra aizraušanās.

Dodoties uz dzīvokļa augšējo stāvu, iepazīstamies ar Grētas mazo valstību jeb bērnistabu, kas izskatās gluži kā no Pinterest bildēm. Lai arī pati istabas saimniece mūsu viesošanās dienā nav mājās, mamma Inga labprāt izrāda meitenīgo istabu. Grēta šeit dzīvojot kopš dzimšanas un no istabas iekārtošanas te mainīta tikai gulta. Tieši tāpēc, lai ik pēc dažiem gadiem nebūtu jāmaina interjers, tas nav veidots piesātinātām krāsām. Sienas ir baltas un rotaļlietas ir tās, kas rada krāsainību un dzīvesprieku telpā.

Oriģināls risinājums, kas izmantots bērnistabā – līmējamā tāfele jeb speciāls līmpapīrs, kas kā tāfeles virsma pielīmējama jebkur, pēc sevis neatstājot pēdas. Mazā istabas saimniece pati radījusi savu kārtību grāmatu plauktā, labprāt izmanto groziņu un kastītes mantu glabāšanai, kas arī palīdz uzturēt kārtību, un meitai ļoti svarīgi, lai istabā būtu ģimenes bildes rāmīšos, tās ik pārdienas tiek pārcilātas un apskatītas.

Guļamistaba, pēc saimnieku domām, ir telpa, kuru nevajadzētu piesātināt ar daudz mēbelēm, tāpēc šeit arī nav daudz mantu, tomēr te glabājas kāda ģimenes vērtība – antīkās mēbeles no vecvecmāmiņas mājokļa.

Vaicājot Ingai par mājīguma sajūtas radītājiem, tad viņa atklāj, mājās vienmēr ir svaigi grieztie ziedi. Inga smej, ka pašai gan neesot ''zaļo pirkstiņu'' un varot nobeigt jebkuru zaļo telpaugu, taču pie tā var vainot faktu par nelielo dabīgo apgaismojumu, tieši tāpēc Inga ikdienā rūpējas un piedomā par to, lai telpās vienmēr būtu grieztie ziedi.