Vecmodīgie telpaugi, kas savulaik rotāja teju katru māju  (4)

Līdakasti ar savu cēlo izskatu noteikti grūti nepamanīt telpā, turklāt augs bijis ļoti pieprasīts ne tikai izskata dēļ, šis ir viens no telpaugiem, kas neitralizē kaitīgos izgarojumus, tāpēc to ieteicams ieviest katrā mājoklī. Šo telpaugu var atpazīt pēc stingrajām un garenajām zobenveida lapām, kas mēdz būt gan tumši, gan gaišāki zaļas, gan raibas un svītrainas.

Lai arī cik neticami tas šķistu, telpaugs spēj novērst slinkumu un rosināt cilvēku radošiem un izglītojošiem pienākumiem, varbūt tāpēc tas bieži sastopams mācību iestādēs.

Līdakasti ieteicams stādīt māla podā, bet uz laistīšanu var attiecināt padomu – labāk laistīt retāk, nekā biežāk. Šis augs derēs gan tiem, kam mājās ir ļoti sauss gaiss, gan tiem, kam pārsvarā ir ēnainas vietas, jo līdakste pacieš mērenu siltumu.

Vairāk par līdakastes audzēšanu un kopšanu uzzini šeit.

Nav noslēpums, ka alveja ir viens no pazīstamākajiem augiem, kas popularitāti nav zaudējis jau no senām dienām. Pateicoties dabiskajām un ārstnieciskajām īpašībām, tā bieži atrodama augam uz daudzu māju palodzēm. Lai arī ierasts šo augu dēvēt par alveju, botāniskā dārza dārzkopji skaidro, ka pareizāk to dēvēt par aloji.

Aloje neprasa biežu laistīšanu. Tās augsnes sastāvā jābūt zemei un smiltīm vienādās proporcijās, savukārt laistīšanā jāievēro, lai augsnes virsslānis būtu pilnīgi sauss, citādi augs var sākt pūt. Pēc laistīšanas augsnes virskārtu var pārbērt ar sausas zemes kārtiņu.

Augs jāglabā gaišā vietā, savukārt telpas gaisa temperatūrai vajadzētu būt 20–25 grādu robežās.

Vairāk par alojēm lasi šeit, bet, ja vēlies redzēt, kā izskatās ziedošas alojes, aplūko fotogaleriju ar reti redzētiem uzņēmumiem.

Apkopojums par vecmodīgajiem telpaugiem nebūtu iespējams bez naudas koka jeb krasulas iekļaušanas, jo šis noteikti ir viens no tiem telpaugiem, kas savulaik rotājis teju katra mājas, un ir populāra izvēle joprojām.

Naudas koki sastopami ļoti dažādi, to lapas mēdz variēt no zvīņveidīgām līdz pat vairākus centimetrus garām, kā arī krāsa var būt ne tikai zaļa, bet arī pelēka un sarkana. Tomēr starp visiem tik dažādajiem sugu veidiem, lielākajai daļai augu stumbri aug it kā caur saaugušām lapām. Starp citu, naudas koka nosaukumu augs piesavinājies tieši lapu formas dēļ.

Biežo sastopamību veicinājis arī fakts, ka augs ir vien no vieglāk audzējamiem telpaugiem. Tas labi jūtas gan saulainā, gan noēnotā vietā, turklāt tas pacietīs pat krasas temperatūru svārstības. Laistīšanā jāatceras, ka ūdeni liet vajadzētu tikai tad, kad augsne ir izžuvusi. Augam nepieciešams speciālais substrāts sukulentiem, tas pats attiecas arī uz mēslojumu.

Vairāk par šo telpaugu un simbolisko nozīmi lasi šeit.

Arī mirte ierindojas starp tiem augiem, kas bijis teju katras mājas iemītnieks. Kā izrādās, tad mirte kopš senatnes tiek uzskatīta par veiksmīgas laulības simbolu, tāpēc zariņi sprausti kāzu pušķos un dekorācijās. Taču arī kā telpaugs mirte bijis ļoti populārs. Mūžzalais krūmiņš ar sīkajām, tumši zaļajām lapām un baltas krāsas ziediem labi jūtas labi apgaismotās vietās, taču vajadzētu augu uzmanīt no tiešiem saules stariem. Pretēji labam apgaismojumam, augam patīk vēsas telpas. Ja augam sākušas birt lapas, tad zini – iespējams, pie vainas ir pārāk silta temperatūra un gaisma, vai arī ūdens trūkums.

Atšķirībā no citiem viegli kopjamiem augiem, šim laistīšanai jāpievēršas biežāk. Nedrīkst pieļaut, ka auga saknes izžūst.

Vairāk par mirtes audzēšanu un kopšanu mājās uzzini šeit.

Lai arī šis ir tropu augs, tas savulaik bija sastopams teju katrās mājās un arī sabiedriskās vietās. Monsterai patīk gaiša vieta, labi augs jutīsies dienvidrietumos, dienvidaustrumos vai rietumu pusē un +18 līdz +20 grādu robežās. Kas attiecas uz auga kopšanu, tad jāievēro, lai augsne visu laiku būtu viegli mitra. Ja tas tiks ievērots, augs attaisnos ar savu dekorativitāti, tomēr, ja zināms, ka kādu laiku augu nevarēs aplaistīt, labāk to nedaudz iekaltēt, nevis pārlaistīt. Tā kā monstera ir tropu augs, to vajag laistīt ar siltu ūdeni, noteikti ne stindzinoši aukstu.

Vairāk par monsteras kopšanu un reto ziedēšanu lasi šeit.

Mājas svētība jeb aspidistra savulaik bija bieži sastopams telpaugs, jo to ir teju neiespējami nokaltēt. Izturīgais augs spēj paciest teju jebkurus klimatiskos apstākļus un pat aizmāršīgākos saimniekus augs attaisnos ar bagātīgo lapojumu.

Mājokļos, kur nav gaišu vietu telpaugu izkārtošanai, šis būs veiksmīgs risinājums, jo augs labi jutīsies arī kādā tumšākā stūrī. Tā kā augs spēj paciest tik lielu temperatūras amplitūdu (+10 līdz +24 grādi), tad grūti atrast mājokli, kur tas nejustos labi.

Auga kopšanā jāievēro, lai augsne nebūtu ilgstoši mitra, ziemas sezonā vēl jo vairāk jāļauj augam atpūsties un laistīt vajadzētu vēl retāk. Augs iet bojā tikai tad, ja resnie sakneņi, no kuriem paceļas garas lapas, mirkst ūdenī, tā sapūstot.

Par gumijkokiem ne reizi vien dzirdēts – tam jāatvēl vieta katrās mājās, un ne bez iemesla. Auga izteikti spīdīgās, tumši zaļās lapas attīra gaisu.

Šim telpaugam ir vesela saime jeb šķirņu kolekcija – Bengālijas, Bendžamina, krāšņlapu, deltveida, lirveida un ložņu gumijkoks ir tikai daži no plašā gumijkoku klāsta, tomēr visiem zināmākais un mājokļos visbiežāk sastopamais ir parastais gumijkoks, no kura arī sākotnēji tika iegūts dabiskais kaučuks.

Gumijkoks ir izturīgs, un tas spēj augt pat ļoti ēnainā vietā, taču tad var nevairoties zari. Ja tavs gumijkoks saskāries ar lapu nobiršanu, tas liecina par to, ka augam ir stresa situācija, jo tieši tādā veidā tas atspoguļo augšanas grūtības. Tam par iemeslu var būt gan neatbilstošs novietojums, gan nepiemērots mitruma daudzums. Ņem vērā, ka gumijkoka augsnei nevajag būt slapjai, bet gan mitrai, lai saknes nesāktu pūt, tāpat, vislabākais novietojums augam būs mājokļa rietumu pusē.

Interesantus faktus par gumijkoku var uzzināt arī šeit.

Iespaidīgo telpaugu kolekcija nav iedomājama arī bez Ziemassvētku kaktusa, kas ar savu pieticīgumu, vieglo kopšanu priecē saimniekus, raisot vienu ziedu pēc otra.

Plaši pazīstamais kaktuss tomēr nepiedzīvo ziedošo plaukumu katra mājās un tam par iemeslu var būt dažu nianšu nezināšana. Piemēram, lai veidotos ziedpumpuri, augam jāatrodas gaišā vietā, bet ne gluži tiešos saules staros. Substrātam ir jābūt vieglam un caurlaidīgam, lai smalkajām saknītēm viegli elpot.

Šiem augiem patiks, ja tos laistīs vairāk nekā ierastos kaktusus. Īpaši vasarā tam nepieciešams vienmērīgs mitrums, taču vienmēr tie jālaista, kad ir izžuvusi augsnes virskārta. Pāris mēnešu pirms ziedēšanas (septembrī, oktobrī) Ziemassvētku kaktusam jāļauj atpūsties – šajā laikā nemēslo un laista minimāli. Kad augs ieriesis ziedpumpurus, pakāpeniski atsāk laistīšanu un mēslo ar vieglu barības šķīdumu.

Arī efeja ierindojama starp viegli kopjamiem un bieži sastopamiem telpaugiem, turklāt tā savas dekorativitātes dēļ joprojām ir iecienīts augs. Interesantās formas lapas piesaista uzmanību, turklāt tā kā augi pieejami dažādu krāsu lapām, tad efeju var pat pieskaņot interjeram.

Efeja ir ložņājošs augs un tas vislabāk jutīsies vēsā un tumšā vietā, piemēram, uz ziemeļu puses palodzes. Kopšanas ziņā jāievēro, lai to nepārlaistītu, taču vērtīgi būtu ik pa laikam apsmidzināt auga lapas vai apslacīt augu dušā ar ūdeni istabas temperatūrā.