Foto: Rigazoo.lv

"Ielūkojoties Ķenguru mājas logos, pamanīsiet darbīgo Ziemeļbrazīlijas kalitriksu ģimeni, kurā 28. februārī piedzimuši dvīnīši!" vēsta Rīgas zoodārza paziņojums Facebook lapā. Zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns portālam MansDraugs.lv atklāj, ka kopumā kalitriksu pāris lepojas ar 13 pēcnācējiem.

Ģimenē kārtību uzrauga mamma Nelli, kura starp barošanas reizēm mazuļu aprūpi uztic tēvam Nilsenam un iepriekšējos gados dzimušajiem pēcnācējiem. Lielkalns stāsta – visa noteicēji ir abi vecāki. "Viņi ir tie, kas ģimenē gādā papildinājumu. Pārējie bara locekļi pēcnācējus nerada. Ja grib kaut ko tādu darīt, tad iet prom no bara un meklē citur pretējā dzimuma pārstāvi, veidojot jaunu ģimeni," skaidro zoodārza pārstāvis.

Raksturojot pēcnācēju dzimšanu, Lielkalns stāsta, ka parasti dzimst divi mazuļi, taču gadās arī tā, ka piedzims tikai viens kalitrikss. "Viņi augumā ir ļoti lieli un var svērt pat ceturtdaļu no mātes svara," tā Lielkalns, piebilstot – abi mazuļi kopā veido pusi no mātes svara.

Šo dzīvnieku ir tik daudz, ka visi bērni ir bez vārdiem. "Neviens pēc skata nevar pateikt, kurš ir kurš bērns un kā viņu sauc," tā Lielkalns.
Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvi
"Pēc piedzimšanas mazuļi ir pie mātes, tomēr jau visai drīz mazuļu aprūpe tiek nodota papuča ziņā," skaidro Lielkalns. Kalitriksu tēviņš mazuļus nēsā un apkopj, taču tad, kad jaundzimušie vēlas ēst, viņi tiek nogādāti pie mātes. Zoodārza pārstāvis stāsta, ka ar laiku mazuļu aprūpē var piedalīties arī viņu vecākie brāļi un māsas.

Jautāts, vai jaundzimušajiem kalitriksiem tiks doti vārdi, Lielkalns stāsta – šo dzīvnieku ir tik daudz, ka visi bērni ir bez vārdiem. "Neviens pēc skata nevar pateikt, kurš ir kurš bērns un kā viņu sauc," tā Lielkalns. Viņš piebilst, ka jaundzimušo dzimums arī pagaidām nav zināms. Tā kā vecāki savus mazuļus apkopj paši un no zoodārza darbinieku puses nepieciešams vien regulārs ēdiens, darbinieki nesteidz ķert dzīvniekus, lai noteiktu mazuļu dzimumu. Lielkalns skaidro, ka tas tiks izdarīts, kad mazuļi būs jānoķer potēšanai vai pārvietošanai.

Skaidrojot par dzīvnieka vārda izvēli, zoodārza pārstāvis stāsta, ka pārsvarā tos izvēlas un piešķir paši zoodārza darbinieki, ņemot vērā arī jaundzimušā vecāku vārdus. Taču reizēm zoodārzs arī aicina palīgā, piemēram, sociālo tīklu lietotājus un apmeklētājus, kuri var ieteikt vārda variantus. No iesniegtajiem vārdiem zoodārzs izvēlas piemērotākos.

"Tā kā kalitriksiem ir bara struktūra, tad viņi var dzīvot kopā arī ar pieaugušajiem bērniem un savstarpēju karu netaisa. Bet, protams, līdzko kādā zoodārzā ir nepieciešams kāds dzīvnieks, tā tiek risināts jautājums par viņu pārcelšanos uz jaunām mājām," Lielkalns atbild par to, vai kāds no jaundzimušajiem tiks sūtīts uz citu zoodārzu. Viņš paskaidro, ka process ir ilgstošs, jo pēc veiksmīgas vienošanās tiek sakārtoti nepieciešamie veterinārie, kā arī izbraukšanas un iebraukšanas dokumenti. Tikai tad dzīvnieks var doties ceļā.

Tā kā kalitriksiem ir bara struktūra, tad viņi var dzīvot kopā arī ar pieaugušajiem bērniem un savstarpēju karu netaisa.
Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis
Jau tagad kalitriksus var vērot Ķenguru mājā, taču tad, kad iestāsies siltāks laiks, saime pārvietosies uz vasaras voljeru pie terārija.

Zoodārzā pašlaik mīt divi pieaugušie Ziemeļbrazīlijas kalitriksi – māte Nelli un tēvs Nilsons. Nelli dzimusi 2010. gada 17. aprīlī Tallinas zoodārzā Igaunijā, bet Rīgā ieradusies 2011. gadā. Savukārt Nilsons dzimis 2006. gada 22. jūnijā Mervelo parkā Luksemburgā, taču Rīgā ieradies 2009. gadā. Kopā viņu saimē ietilpst 13 pēcnācēji.

Ziemeļbrazīlijas kalitriksi ir viena no primātu sugām. Plaškāk par šiem dzīvniekiem lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!