Projekts turpinās: kas notiek ar novērotajiem melnajiem stārķiem

Viena no pēdējām reizēm, kad melnais stārķis Sarma "atzīmējās", ir 29. februārī Etiopijā, Āfrikā, liecina dati Goris.lv mājaslapā. Ornitologs Māris Strazds uzskata, ka ar viņu joprojām viss ir kārtībā. "Viņa dzīvojas pa teritoriju, kur ir slikta zona, un pēdējā laikā viņas parādīšanās reizi divās nedēļās ir ļoti laba," tā ornitologs.

Savukārt pārējie divi melnie stārķi, Upene un Zuze, pazudušas jau kopš pagājušā gada novembra. Taču Strazds izvairās apgalvot, ka putni ir pagalam. "Upene pazuda Sudānā, Etiopijas robežas tuvumā. Tajā pašā apkārtnē pirms diviem gadiem Mellene no 102 dienām zonā bija tika vienu reizi, bet pērn Kate pazuda uz 72 dienām. Kad sāksies pavasara atpakaļmigrācija, tā varētu "atrasties"," skaidro ornitologs. Viņš piebilst, ka jauno putnu atpakaļmigrācija sākas tikai aprīļa vidū vai pat maija sākumā.

Līdz Latvijai putni gan varētu neatlidot. Strazds skaidro, ka gredzenotie viengadīgie putni no Latvijas otrajā sava mūža vasarā novēroti Turcijā, Moldovā, arī Vācijā un Bulgārijā, taču, piemēram, Mellene pat neatgriezās Eiropā, bet palika Turcijā Āzijas pusē. Minot, kuri no šī gada stārķiem varētu no Āfrikas atgriezties, ornitologs Strazds pieļauj, ka tā varētu būt Sarma un Upene, taču tas varētu notikt pēc gada vai pat diviem gadiem.

Savukārt kā otru nozīmīgu riska faktoru Strazds min klimata pārmaiņas un barības trūkumu. Ja izžūst ūdenstilpes, putni tajās nevar iegūt barību. Kā piemēru ornitologs min melno stārķi Feju, kura spējusi pārlidot Vidusjūru un Sahāru, 17 dienās bez apstāšanās pieveicot vairāk nekā trīs tūkstošus kilometru. Taču tad, kad sasniegta pirmā ūdenskrātuve, kurā varētu būt, bet nebija zivis, putns tālāk nav spējis doties un turpat ezera krastā arī palicis. "Šis gadījums ir bez minējuma, viņu neviens neapēda. Putnu apskatīja speciālists un konstatēja, ka putns ticis līdz ūdens malai un tur palicis. Pārlidojums prasījis pārāk daudz spēka," paskaidro Strazds. Šo gadījumu var uzskatīt par pierādījumu tam, ka klimata pārmaiņu izraisītā Sahāras tuksneša izplešanās ir tuvu tādam izmēram, kuru nebūs pa spēkam šķērsot ļoti daudziem putniem, ne tikai melnajiem stārķiem. Arī iepriekš vairāki bojā gājušie putni, kurus izdevās apskatīt, ir bijuši ļoti novājināti, piemēram Laura, kas gāja bojā Turcijā, Laima, kuru raidītāja dēļ vēl dzīvu savāca tepat Latvijā (putns tagad dzīvo Rīgas Zooloģiskajā dārzā), un Vizma, kas gāja bojā no bada, nolidojusi tikai pārsimt metrus no savas ligzdas.

"Dati no raidītājiem liecina, ka lidošana notiek augstumā starp 400 un 800 metriem virs zemes vai jūras. No zemes viņu pat nevar ieraudzīt, tāpēc varbūtība, ka no zemes kāds nošaus lidojošu putnu, ir praktiski nulle. Tādā augstumā nav arī plēsēju, kas varētu uzbrukt. Riskants brīdis ir naktsguļa un barošanās laiks. Lidošana nav problēma, problēmas ir uz zemes," raksturo ornitologs.

"Pieaugoša problēma ir cilvēku veidotā infrastruktūra jeb elektrolīnijas," min Strazds, piebilstot – šī problēma aktuālāka ir Eiropā, nevis Āfrikā. Viens no latviešu izsekotajiem putniem ir nosities vados Baltkrievijā, taču ornitologs paskaidro, ka pie vainas nav strāva. "Tā ir mehāniska ieskriešana vados, jo viņš, piemēram, ielidojot salauž spārnu un tad putnu apēd lapsa vai suns," tā Strazds. Putns lido ar ātrumu 30-40 kilometri stundā, tāpēc pēkšņa ielidošana vados var putnu traumēt.

Jautāts, kā vērtējams melno stārķu projekts, ornitologs skaidro, ka ir iegūts liels datu apjoms, kas vēl tikai gaida pētīšanu. Tāpat jau trīs gadus tiek iegūta informācija, kāda līdz šiem izsekotajiem 24 jaunajiem putniem nav bijusi vispār, stāsta Strazds. "No atgūtajiem raidītājiem un datiem zināms daudz – lidošanas ātrums, augstums, stratēģija, atpūtas periodu ilgums. Jau ir skaidrs, kas ir normāli un kā kam ir jānotiek, līdz ar to var identificēt kādu problēmu."

"Projekts turpinās, kamēr ir dzīvs kaut viens putns. Šogad projektu noteikti turpināsim," pārliecināts ir ornitologs Strazds. "Katrs nākamais gads dod ļoti daudz klāt kopējā kontekstā, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai novērtētu katru atsevišķo gadījumu."

Sekot līdzi projekta jaunumiem un melno stārķu atrašanās vietām var šeit.