Nelielajām sīpolpuķēm krokusiem tīk saulainas vietas ar auglīgu augsni, kas ir labi drenēta un pat smilšaina. Lai nelielie ziedi uzziedētu pavasarī, sīpolus sabaksta zemē jau septembrī vai oktobrī un kārtīgi nosedz ar zemi. Kad pienācis laiks, tie izlien no zemes pavasarī un zied kā martā, tā aprīlī un pat maijā. Tāpat kā citām sīpolpuķēm, arī krokusiem vajag izraudzīties tādu vietu, kur rudenī un pavasara atkušņos neveidojas lieki ūdens uzkrājumi, jo ilgstošā mitrumā sīpoli vienkārši sapūst.
Dārzā krokusiem der izraudzīties koku un krūmu paēnas – kamēr lapu nav, tikmēr krokusiem tiks pietiekami daudz gaismas un tie augs griezdamies, norāda Galantus.lv. Krokusi pārsvarā sastopami balti, violeti un dzelteni. Pateicoties selekcionāriem, krokusu šķirņu skaits mērāms daudzos simtos un katram ir iespēja izvēlēties tādus, kas visvairāk iet pie sirds – atrodami gan pavisam zemi krokusi, gan tādi, kuru kāti stiepjas garāki par 10 centimetriem. Veidojot dārza kompozīciju, krokusus ieteicams stādīt pie tām puķēm, kas uzziedēs vēlāk. Tādā veidā vieni ziedi nomainīs citus, ja, piemēram, krokusi atradīsies pirms tulpēm vai narcisēm, kas būs līdzās peoniju krūmiem.
Kas attiecas uz krokusiem, kas iegādāti jau podiņos,– vajadzētu nodrošināt tādus apstākļus, kādi krokusiem ir dārzā – pietiekami daudz gaismu, vēsu temperatūru un mitru augsni. Podiņu var nolikt uz gaišas palodzes, zem kuras nav radiators. Svarīgi gan ir krokusus nepārlaistīt. Bet pēc tam, kad krokusi jau noziedējuši, ļauj nokrist to pēdējām lapiņām un sīpolus var saglabāt līdz rudenim. Tad tos oktobrī iebaksta dārzā, lai krokusi pavasarī atkal uzziedētu.
Savvaļā krokusi aug teju visā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā. Tiem patīk līdzenas pļavas, apkārtnes, kas ir tuvu mežiem, kā arī kalni. Visai iespaidīgi krokusi izskatās tad, kad izspraukušies no sūnām un pērnās zāles – tūkstošiem blakus esošie krokusi rada iespaidīgu ziedu paklāja skatu.