Mazie putni ligzdā visbiežāk novēroti pāros. Tādējādi viens putns stāv sardzē, kamēr otrs cenšas no ligzdas izraut kādu zaru, ko aiznest prom. Pāris reizes tas ir izdevies, taču citās vai nu paši jūras ērgļi kraukļus iztraucējuši, vai arī nav izdevies zaru izraut no ligzdas, kamēr tā vēl ir tukša.
Ornitologs Vilnis Skuja, raksturojot kraukļu darbības, skaidro, ka, iespējams, pašiem melnajiem putniem tuvumā ir ligzda, kurai kraukļi meklē materiālus. Tāpat viņš pieļauj, ka jūras ērgļi savu ligzdu pietiekami neapsargā, citādi kraukļi ligzdā nevarētu tik viegli darboties. "Kraukļi netērē laiku, lai meklētu jaunus materiālus, un ligzdas vecie zari ir pietiekoši stipri," tā Skuja.
"Kraukļiem tā ir parasta lieta. Viņam ir smadzenes un viņš ir slinks. Ja viņš var nestrādāt vai strādāt mazāk, tad viņš to darīs," kraukļu raksturu skaidro Skuja. Viņš kraukļus salīdzina ar primātiem. Līdzīgi kā primāti ir gudrākie starp zīdītājiem, tāds statuss starp putniem ir arī kraukļiem.
Jautāts, vai kraukļu vidū ir ierasts darboties pārī, teju vai sadalot lomas, kurš būs sargs un kurš aktīvi rosīsies, Skuja skaidro, ka tiklīdz kraukļi pamet savu baru un izveido pāri ar citu putnu, viņi daudz ko dara kopā. "Kraukļi spēj sadarboties, izdomāt shēmas, lai sasniegtu rezultātu," tā ornitologs. Viņš secina, ka kraukļi ligzdu varētu būt iecienījuši: "Putni ir sapratuši, ka tur ir feini zari."
Jau vēstījām, ka Durbes jūras ērgļu ligzdā pagaidām lielie putni vēl nav sākuši ligzdot. Taču viņu ligzdā paviesojušies citi putni, kā arī vāverīte un jūras ērglis no Lietuvas.
Tiešraides kamera no Durbes jūras ērgļu ligzdas skatāma šeit.
Foruma dalībnieku novērojumi un diskusijas par Durbes jūras ērgļu ligzdas notikumiem lasāmas šeit.