MansDraugs albums - 178
Foto: Publicitātes foto
Bailes no visa jaunā un komunikācijas apgūšana raksturo vairākus desmitus suņu dzīvnieku patversmē "Labās mājas", kuri pagājušā gada nogalē izglābti no dzīves nepiemērotos apstākļos. Tagad suņu veselība ir uzlabojusies, kā arī uzsākts īpašs socializācijas kurss, kura ietvaros dzīvnieki tiek uzņemti arī pagaidu mājās pie brīvprātīgajiem.

Nu jau divas nedēļas īpašā socializācijas kursā iesaistīti vairāki desmiti suņu, kuri atrasti Jaunpils novada Viesatu pagastā. Suņus no kādas sirmgalves mājām konfiscējis Pārtikas un veterinārais dienests, nogādājot tos dzīvnieku patversmē "Labās mājas".

Pagājušā gada nogalē daudzie četrkājaiņi uzņemti patversmē, un dzīvnieku apkopšana patversmes darbiniekiem un brīvprātīgajiem bijis liels izaicinājums. Suņi dzīvojuši nepiemērotos apstākļos, savstarpēji arī vairojušies, tāpēc darbiniekiem nācās ne tikai uzlabot dzīvnieku veselības stāvokli, bet arī iemācīt, nokārtoties tam paredzētās vietās. Četrkājaiņi pat iesaukti par "Jaunpils šausmiņām", jo suņu izkārnījumi bijuši tik daudz, ka darbinieki tikai spējuši tos savākt.

Foto: Publicitātes foto
Nu jau trīs mēnešus suņi atrodas patversmē, turklāt pirms divām nedēļām uzsākts socializācijas kurss kinoloģes Jūlijas Siņicinas vadībā.

Mācās to, ko nekad nav darījuši

Jautāta, kā suņiem veicas apmācībās, kinoloģe stāsta, ka vēl ir par agru spriest par to, kādi ir rezultāti. Viņa skaidro, ka kopumā kurss ir paredzēts diviem mēnešiem, kuru ietvaros puse tiks veltīta teorētiskām, bet otra puse – praktiskām nodarbībām. Pašlaik ir bijusi viena teorētiskā un viena praktiskā nodarbība, un Siņicina ir pārsteigta, ka suņi ir atsaucīgi un atvērti jaunajam.

Nevar teikt, ka komandas ir svarīgākās. Svarīgi ir mācīties nebaidīties no cilvēka, veidot kontaktu un redzēt pasauli sev apkārt.
Jūlija Siņicina, kinoloģe
Pirmajā nodarbībā kinoloģe sanākušajiem pastāstījusi un parādījusi, kā suni masēt un atbrīvot no stresa. Siņicina stāsta, ka arī teorētiskās nodarbības suņiem ir vērtīgas, jo arī tad viņi mācās, piemēram, kā staigāt pie pavadas, braukt mašīnā vai kā uzvesties, uzturoties plašākā suņu un cilvēku kompānijā. "Viņi mācās to, ko nekad nav darījuši. Nevar teikt, ka komandas ir svarīgākās. Svarīgi ir mācīties nebaidīties no cilvēka, veidot kontaktu un redzēt pasauli sev apkārt," apmācības raksturo kinoloģe.
Foto: Publicitātes foto
Kā stāsta Siņicina, patversmes brīvprātīgajiem ir iespējams paņemt suņus uz savā mājām, lai dzīvnieki veiksmīgāk iekļautos dzīvē starp cilvēkiem. "Dzīvnieki labi iejūtas un iet nokārtoties ārā," stāsta kinoloģe, piebilstot – par nokārtošanos patversmē ir vislielākās bažas. Ar to bija problēmas arī sākumā, kad dzīvnieki nonākuši patversmē.

Baidās no vīriešiem

"Pirmais un svarīgākais ir komunikācija, lai suņi nebaidītos no svešiem cilvēkiem," par galveno, ko suņiem jāiemāca, stāsta Siņicina. Tāpat, protams, tiks mācītas arī dažādas paklausības komandas, piemēram, sēdēšana, gulēšana, stāvēšana, iešana blakus. Katram sunim gan tiks pievērsta individuāla uzmanība, jo ir daļa suņu, kuri vēl ir bailīgi un kuriem nepieciešami pašapziņas celšanas treniņi, kas notiks caur rotaļām.

Suņi baidās no visa jaunā un savādā, jo nekad to nav redzējuši.
Jūlija Siņicina, kinoloģe
Lielākā problēma ar šiem suņiem ir tā, ka viņi nav socializēti, skaidro kinoloģe. "Viņi nav gājuši ārā un ir dzīvojuši noslēgti, neredzējuši ne mašīnas, ne citus cilvēkus," tā Siņicina. Viņa uzsver, ka suņiem ir īpaši bail no vīriešiem, un tas ir ņemts vērā, veidojot suņu grupiņas, kādās viņi tiek apmācīti. Kinoloģe skaidro, ka ir suņi, kuriem piesaistītais cilvēks ir vīrietis, tādējādi dzīvniekiem nākas pierast pie tā, kas viņus sākotnēji ir baidījis.
Foto: Publicitātes foto

Siņicina ļoti atzinīgi izsakās par suņiem, kuri jau paguvuši gan saprasties ar citiem cilvēkiem, gan adaptēties dažādām situācijām. "Suņi baidās no visa jaunā un savādā, jo nekad to nav redzējuši," tā kinoloģe.

Pieraduši izdzīvot

Tāpat cilvēki, kuri suņiem dod pagaidu mājas, ir atsaucīgi un dalās savos piedzīvojumos un ikdienas gaitās, stāstot, kā veicas suņiem. Ir iespējams salīdzināt, kā dažādiem suņiem veicas, braucot automašīnā vai viesojoties pie jūras. Siņicina priecājas, ka suņiem izveidojies labs kontakts ar pagaidu saimniekiem, turklāt viņa smejas, ka daži no suņiem jau paguvuši paskatīties kādu pārraidi televizorā. Tiesa, ir gadījušās arī kādas domstarpības, piemēram, divi suņi vienlaicīgi tika uzņemti mājās, taču vakarā, kā stāsta kinoloģe, "nesadalīja guļvietu". "Dzīvojot milzīgā barā, viņi ir pieraduši izdzīvot," tā Siņicina.

Viņi iepriekš komunicēja savā starpā, nevis ar cilvēku.
Jūlija Siņicina, kinoloģe
Jautāta, vai dzīvnieki necīnās arī par cilvēka uzmanību, kinoloģe ir pārliecināta, ka nē. "Viņi vēl baidās. Uzmanība šobrīd nav tik svarīga, jo viņi iepriekš komunicēja savā starpā, nevis ar cilvēku," tā Siņicina. Taču viņa vēlreiz uzsver, ka suņi ļoti labi komunicē ar cilvēkiem. Turklāt arī šie suņi tiek gatavoti adopcijai. Daži no Viesatos izglābtajiem suņiem jau visai drīz pēc viņu nonākšanas patversmē atraduši mājas.
Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!