Potenciāls būvniecībā – kaņepju mājas Latvijā un pasaulē  (3)

Kāds varbūt par šo būvniecības tehnoloģiju jau iepriekš dzirdējis, tomēr vairumam šī savienība ar kaņepēm šķiet jauna un iepriekš nepieredzēta. Arī ''TavaMāja.lv'' ar šo būvniecības veidu iepazinās izstādē ''Māja I 2016'', kur to pārstāvēja vietējais uzņēmums ''Remember Brothers''. Ar šo būvniecības veidu iepazīstināja uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Roberts Jevsejevs, stāstot, ka patiesībā tehnoloģija ir ļoti sena. Senākās ēkas ir atrastas Himalaju kalnos un aprēķināts, ka tās ir vairākus gadu tūkstošus vecas. Arī Latvijā šis būvniecības veids nav svešs – mūsu senči izmantoja kaņepes, linus vai skaidas, jauca tos kopa ar kaļķi, presēja veidņos un veidoja mājas sienas. Šādas mājas kalpo līdz mūsdienām pat no 19. gadsimta.

Vaicājot par to, kā šī tehnoloģija atgriezās mūsdienās, speciālists stāsta: ''Līdz kaņepju izmantošanai būvniecībā nonācām, jo meklējām vispiemērotāko materiālu, lai būvētu māju sev un savai ģimenei. Sapratām, ka negribam dzīvot un elpot ķīmiskās vielas, kas tiek izmantotas mūsdienu būvmateriālos un vairums gadījumu noklusētas. Gribējām dabiskas un pārbaudītas lietas. Pētījām, ka Latvijā vēsturiski ļoti plaši tika audzētas un izmantotas kaņepes visdažādākajās nozarēs. Bet, diemžēl, līdz ar naftas produktu parādīšanos tirgos, šo daudzpusīgo augu un atjaunojamo resursu 25 000 dažādiem produktiem aizliedza. Maldinot cilvēkus, industriālā kaņepe tika salikta kopā ar marihuānu, kas ir divas pilnīgi dažādas lietas.''

Kaņepes stublājs ir porains, tas nodrošina, ka šis materiāls ir energoefektīvāks. Kaņepju stublājam ir labākas mehāniskās īpašības, salīdzinot ar citiem augiem. Kaļķis kalpo kā dabīgais antiseptiķis, kaņepei un koka karkasam to iekonservējot, un pasargājot pret kaitēkļiem un klimata ietekmi. Kaļķis gadu tūkstošiem ir pierādījis savas spējas būvniecībā, kalpojot, kā unikāls materiāls, kas spēj dzīvot līdzi dabas cikliem.

Kā izrādās, tad kaņepei ir visai plašas izmantošanas iespējas. No kaņepes iespējams saražot vairāk nekā 25 000 dažādu produktu. Piemēram, Henrijs Fords jau 1941. gadā ražoja auto, kura virsbūve bija izgatavota no kaņepes šķiedras un darbojās no kaņepes degvielas, savukārt pirmie "Levi's" džinsi tika ražoti no kaņepju šķiedras – tie bija tik izturīgi, ka nebija iespējams novalkāt.

Kaņepe ir arī ļoti pateicīgs augs audzēšanai. To nav nepieciešams miglot, jo to nemīl dažādi kaitēkļi. Kaņepe 12 nedēļās spēj izaugt līdz pat līdz četru metru augstumam. Ulmaņlaikos Latvija bija viena no vadošajām kaņepju audzēšanas valstīm pasaulē – mūsu klimats ir labvēlīgs un piemērots kaņepju audzēšanai.

Interesants fakts – kaņepei augot un kaļķim kā saistvielai sacietējot, ēkas ražošanas un būvniecības procesā tiek pārstrādāts vairāk oglekļa dioksīds nekā saražots.

Kā skaidro speciālists, tad kaņepe, sasniedzot savu pilnbriedu, no lauka tiek novākta ar speciālas tehnikas palīdzību. Tā tiek savālota un tālāk nodota pirmapstrādātājiem, kur kaņepes ar speciālu iekārtu palīdzību tiek sadalītas divās daļās. Kaņepju šķiedra tiek atdalīta un eksportēta uz centrālo Eiropu, kur to pārsvarā izmanto tekstila ražošanā. Otra daļa - kaņepju koksne jeb kaņepju spaļi tiek izmantoti kaņepju betona būvniecībā. ''Pēc mūsu izstrādātas paneļu tehnoloģijas, tos pilda, presē un rūpnieciski žāvē, lai varētu transportēt un montēt. Vidēji vienas mājas būvniecībā ir nepieciešami divi hektāri kaņepju, kas dod atjaunojamu resursu, izaugot pilnu dzīves ciklu 12 nedēļās un pārstrādājot 2,8 tonnas oglekļa dioksīda.

Iepazīstoties ar šo alternatīvo būvniecības veidu, ne vienam vien rodas jautājums – kādas ir tieši šīs būvniecības priekšrocības, kāpēc tā pelnījusi tikt novērtēta? Kaņepju māju būvniecības pārstāvis stāsta: ''Vadoties pēc tā, ka mūsdienu cilvēks ir pastāvīgā kustībā, mājas būvniecībā vēlējāmies nodrošināt maksimāli ātru un vienkāršu procesu klientam, piedāvājot ekoloģiskas un energoefektīvas mājas, kas pēc savām īpašībām būtu pielīdzināmas pamatīgām mūra ēkām. Vēlos atzīmēt, ka kaņepju betona māju sienas ir ļoti blīvas un tām ir liela masa, līdz ar to mikroklimats šādā mājā ir patīkams, temperatūra vienmērīga. Mājas ir tvaika caurlaidīgas, kas nozīmē, ka kaņepju betona sienas spēj uzsūkt lieko mitrumu telpās un atdot to, kad mitruma līmenis ir krities. Tas nodrošina arī māju ilgmūžību, jo sienas var dzīvot līdzi dabiskiem cikliem, ko pierāda arī gadsimtiem senās ēkas. Varētu teikt, ka mēs kaņepju betona paneļu būvniecībā esam apvienojuši divas lietas: aizmirstu, bet gadsimtos pārbaudītu būvniecības veidu ar mūsdienu paņēmienu, salīdzinoši īsā laikā nodrošinot klientam pilnu ciklu mājas būvniecībā.''

Svarīgi pieminēt arī to, ka kaļķa saistviela, ko izmanto materiāla ražošanā, iekonservē koka konstrukcijas un kalpo kā grauzēju un kaitēkļu atbaidītāja.

''Esam saņēmuši Norvēģu grantu un sadarbojoties ar RTU (Rīgas Tehniskā universitāte) un LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), soli pa solim esam attīstījuši šo virzienu. Sākums bija ļoti grūts, jo panākt paneļiem sabalansētas mehāniskās īpašības un iestrādes tehnoloģiju un žāvēšanu, bija liels izaicinājums. Šobrīd esam uzbūvējuši trīs mājas un esam ceturtās mājas ražošanas procesā. Šis būvniecības princips ir dabai draudzīgs un energoefektīvs. Mēs izmantojam Latvijā audzētās kaņepes, kā arī ražošanas procesā ir izmantots vietējais darbaspēks, viss labums paliek tepat, mūsu zemē,'' uzsver Roberts Jevsejevs.

Vaicājot par būvniecības attīstību ārpus valsts robežām, tad šobrīd tiek strādāts pie eksporta Skandināvu valstu virzienā. Arī citviet ārzemēs šādas mājas nav nekas svešs – šobrīd pēc līdzīga principa mājas tiek ražotas Lielbritānijā, Francijā un Amerikā.

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par kaņepju māju būvniecību un iepazīties ar dažādu nozaru pārstāvju viedokli šajā jomā, skaties video šeit.