Siltumnīca - 17
Foto: Publicitātes foto
Kad šķiet, ka teju viss jau ir izdomāts un ar kaut ko oriģinālu vairs grūti pārsteigt, kā no zila gaisa uzzinu par Valmieras pusē atjaunoto Siltumnīcu. Par šādu vietu jau nevar nepastāstīt, tāpēc iztaujāju vaininieku un idejas autoru Paulu Jēgeru par to, kā radās ideja, kā noritēja pārvērtības un kas šeit notiek sezonas laikā.

Mantojums ar pievienoto vērtību

Radošās pajumtes saimnieks stāsta, ka siltumnīca nākusi mantojumā no iepriekšējiem saimniekiem, kad Pauls kopā ar mammu, trīs māsām un brāli pārvākušies no Rīgas uz lauku mājām. Zināms, ka padomju laikos te bijusi iespaidīga puķu audzētava, taču viss, kas palika pāri, bija siltumnīcas metāla karkass un sānu logi. Izrādās, viens siltumnīcas gals kādreiz pat dedzis, un jumts arī kādu laiku nav bijis. Iepazīšanas ar siltumnīcu nudien nebija tā patīkamākā – iekšā auga nezāles, kuras vēlāk vectēvs uzraka, un to vietā iestādīja zemenes, bet citā malā sastādīja arī vīnogas. Kad vectēvs nomira, siltumnīca lēnām atkal aizauga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!