Runā arhitekts: domstarpības un aktuālākie jautājumi privātmājas būvniecībā  (9)

Tā kā arhitektam ir visai liela pieredze darba jomā, vaicājam, kas mainījies laika gaitā, ko cilvēki gaida no arhitekta un kas mainījies šajā sakarā pēdējos gados. Riekstiņš stāsta, ka arhitekta darba specifika mainās līdzi laikam. ''Ir jāseko līdzi gan stilistiskajām tendencēm, gan tehnoloģiju attīstībai, lielām mērā arī procesiem valstī, pasaulē.''

Arhitekts min, ka līdzās funkcionalitātei un estētiskajām kvalitātēm, šobrīd pasūtītājiem ir svarīgs energoefektivitātes aspekts. Pirms 10 gadiem šie jautājumi nebija īpaši aktuāli, vai bija stipri otršķirīgi. Šobrīd arhitektam ir jābūt šajā jomā pietiekami kompetentam, spējīgam vismaz galvenajās līnijās pasūtītājam sniegt padomus par jautājumiem, kas saistīti ar ēkas siltumfiziku, enerģijas ietaupījumiem, aptuvenajām izmaksām. ''Nav runa par māku projektēt, piemēram, pasīvās ēkas vai kādas īpašas bioklimatiskās ēkas, bet vienkārši pārzināt šīs lietas arī parastu, tradicionālu ēku gadījumā,'' par šī brīža pieprasījumu stāsta arhitekts.

Otra arhitekta novērota tendence, kas kļuvusi ļoti komplicēta un pārlieku sarežģīta - projektu saskaņošana. Tas attiecas jo sevišķi uz lielo pilsētu būvvaldēm Rīgā, Jūrmalā un Pierīgas zonā. Tas saistīts ar 2014. gada nogalē pieņemtā jaunā Būvniecības likuma regulējumu, kas faktiski pilnīgi apgrieza otrādi līdzšinējo "lietu kārtību" - projektēšanas etapus, secību un prasības.

Arhitekts stāsta: ''Lai mani nepārprastu – es viennozīmīgi uzskatu, ka bija un ir nepieciešams darīt visu, kas uzlabotu ēku drošību. Tomēr bieži vien šķiet, ka nenotiek koncentrēšanās uz patiešām būtisko lietu pārbaudi, bet jāvelta liela enerģija daudz dažādām formālitātēm, dokumentu saņemšanai, komatu un punktu labojumiem, kuru pamatojums bieži vien ir diskutabls. Katra šāda prasība projektētājam prasa stundas, dienas, nedēļas – laiku, kuru savādāk varētu veltīt ēkas arhitektoniskajām kvalitātēm. Šīs lietas diemžēl katru reizi nākas skaidrot arī klientiem - tas ietekmē arī projekta izstrādes ilgumu, termiņus, un ar to ir jārēķinās.''

Par to, kas iepriekš pašiem jāzina, lai darbs ritētu raitāk, arī vaicājam speciālistam. Arhitekts atzīst, ka noder pilnīgi visa informācija, ko klients sniedz, vēl pie tam – jo vairāk, jo labāk. Pats svarīgākais, lai cilvēkam būtu vismaz aptuvena skaidrība par galvenajiem plānotās ieceres raksturlielumiem – ēkas kopējo platību, istabu skaitu, sanmezglu skaitu, garāžas nepieciešamību, u.tml. Jābūt sapratnei arī par to, kādas ir emocionālās vēlmes, piemēram, gaismas daudzums telpās, vēlme pēc plašuma, kompaktuma, kādi ģimenei specifiski paradumi, prasības. Šīs pārdomas un vēlmes var izrunāt mutiski, bet var arī iepriekš sarakstīt uz lapiņas, lai nekas neaizmirstas, skaidro arhitekts.

Vēlams aptuveni saprast, kādās konstrukcijās ēku vēlētos, taču tas nav obligāti – šeit arhitekts var arī dot savu ieteikumu. Svarīgi arī katram apzināties aptuvenās izmaksas, ar kādu budžetu pasūtītājs rēķinās. Šo aspektu arhitekts min kā sensitīvu jautājumu, jo klienti par to nelabprāt runājot.

Ikvienam savā darbā nākas saskarties ar biežāk uzdotajiem jautājumiem, tad nu iztaujājām arhitektu, ko bieži vaicā šajā jomā. Arhitekts stāsta, ka vislielāko izbrīnu rada, ja pirmais jautājums no klienta puses ir – cik maksā projekts? Ir grūti nosaukt konkrētu summu projektam, pirms izrunātas projekta detaļas, novietojums, vēlmes, prasības utt..

Šāds jautājums arhitektus mulsina, jo privātmājas projekts pēc būtības ir izteikti individuāls – tāda vienota, standartizēta izcenojuma īsti nav. Jāzina vieta, vēlmes, projekta sarežģītība, un tikai tad, kad šīs lietas ir noskaidrotas, var saprast projekta izmaksas. Ir, protams aptuvens cenu līmenis, taču, ja izmaksu jautājums tiek pozicionēts kā pats pirmais, visticamāk, klientu arhitektoniskās kvalitātes neinteresēs un attiecīgi arī ēkas projektēšana nebūs interesanta un iedvesmojoša, skaidro arhitekts.

Gandrīz katrā projektā arhitekts sastopas ar jautājumu - būvēt no koka vai mūra? Šeit viennozīmīgas atbildes nav, jo gan koka, gan mūra ēkām ir savas priekšrocības un trūkumi, un tas atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču var teikt, ka koka ēkas Latvijā kļūst arvien populārākas.

''Aktuāls un būtisks jautājums ir arī par ventilāciju - vai ēku atstāt tikai ar dabīgo ventilāciju (atverami logi, ventilatori vannasistabā), vai veidot kompleksu mehāniskās ventilācijas sistēmu visai ēkai. Varu droši teikt, ka vairumā gadījumu izvēle krīt par labu pēdējam variantam, un tas ir labi - telpās tiek nodrošināts stabilāks mikroklimats un tiek taupīts arī siltums,'' stāsta arhitekts.

Vaicājot, vai katram šīs jomas speciālistam ir savs rokraksts, pēc kā tad arī klienti izvēlas arhitektu, Riekstiņš apgalvo – kā jau katram cilvēkam, arī arhitektam ir sava darba pieeja un stilistiskā ievirze. ''Tomēr es uzskatu, ka patiešām talantīgam arhitektam būtu jāspēj radīt ēkas ne tikai savā stilā, taču spēt veiksmīgi realizēties dažādu ēku tipos – jaunbūvēs, rekonstrukcijās, restaurācijās, kā arī – gan izteikti mūsdienīgu ēku, gan vairāk tradicionālu ēku risinājumos, iemiesot tur savu individuālo rokrakstu.

Par pielāgošanos klienta gaumei – ''skaidrs, ka klientu gaumes ir ļoti dažādas. Mana pieeja ir sekojoša, ja jau sākumā ir redzams, ka klients vēlas kaut ko tādu, kas kādu apsvērumu dēļ nebūs pieņemams,no pasūtījuma jāatsakās. Būs kāds, kuram ar klientu saskanēs, klientam tikai jāsameklē īstais speciālists. Piemēram, ja klients vēlas tradicionālu māju ar slīpiem jumtiem, lielām jumta pārkarēm – nav jāpārliecina, ka par katru cenu nepieciešams askētisks kubisks "klucītis".''

Nav šaubu, ka patīkamāk ir strādāt ar stilistiski tuvākām ēkām, tomēr ir arī jāņem vērā, ka bieži vien projektēšanas gaitā arhitekts var uztaustīt ko tādu, kas klientam līdz šim nav paticis, bet procesa gaitā iepatīkas un konstatē, ka tieši to īstenībā vēlas. Tādi gadījumi ir diezgan bieži, skaidro arhitekts, un šis patiesībā ir jautājums par uzticēšanos arhitektam, viņa sajūtai un ieteikumiem.

Izdevies mājas projekts ietver trīs būtiskus stūrakmeņus: