Foto: Shutterstock
Garš kažoks un lielas darba spējas noteikti raksturo komandoru – suņu šķirni, kas ne īpaši labi sadzīvo ar citiem sugas brāļiem, taču ir radīti darbam ar mājlopiem. Lai saimnieks pievērstu suņa uzmanību, viņam ir jānodrošina gana interesantas aktivitātes, lai komandors negarlaikotos. Taču suns savu saimnieku un ģimeni aizstāvēs pret vismazāko ienaidnieku.

Liels suns ar lielu personību – tā tiek raksturota šī suņu šķirne. Sākotnēji audzēts kā mājlopu sargs, komandors ir ļoti labs un uzticams sargs. Tāpēc ģimenei, kura interesējas par uzticamu sargsuni, komandors būs īstā izvēle.

Komondora dzimtene ir Ungārija, kur lielu daļu laika suns pavadīja kā mājlopu sargs. Taču, līdzīgi kā citas šķirnes, arī komandoru izplatību būtiski ietekmēja Otrais pasaules karš, pēc kura entuziasti centās saglabāt komandorus. Ilgu laiku tās pārstāvji bija reti sastopami, pārsvarā tikai Ungārijā.

Aitu laukā var neatpazīt

Foto: Shutterstock
Šķirnes raksturojumā īpaši tiek uzsvērtas viņa aizsardzības spējas. Komandors pacietīgi sargās saimnieku pret jebkādiem ienaidniekiem, turklāt ar aizdomām skatīsies uz teju katru garāmgājēju.

Vidējais suņa svars ir aptuveni 60 kilogrami, taču vecums – 10-12 gadi.

Protams, viena no būtiskākajām šķirnes pazīmēm ir baltais kažoks. To nav nepieciešams ķemmēt, taču jāparūpējas, lai kažokā neiedzīvotos parazīti un lai tas būtu tīrs. Tā kā suņa spalva ir gara un sniedzas līdz zemei, saimniekam, kas dzīvo laukos, jāparūpējas, lai mīluļa spalvas apakšējā daļa nebūtu tik netīra. Pretējā gadījumā tā var izdalīt nepatīkamu smaku. Tāpat īpatnējā kažoka dēļ suņiem var rasties dažādas ādas slimības.

Foto: Shutterstock
Zīmīgais garais kažoks komandoriem turpina augt līdz aptuveni pieciem gadiem, taču jau divu gadu vecumā kažoks izveido ierasto pinkaino, nokareno formu.

Kažoka dēļ suns bieži tiek salīdzināts ar aitām, jo abiem dzīvniekiem ir līdzīgs apmatojums, tāpēc komandors gluži vai ieplūst aitu pūlī.

Prasīgs suns, kas aizstāv ģimeni

Foto: Shutterstock
Tiesa, šīs šķirnes suņus neiesaka izvēlēties kā pirmos mājdzīvniekus, proti, saimniekiem bez iepriekšējas pieredzes suņu audzināšanā un uzturēšanā komandors var būt izaicinājums. Saimniekam ir jābūt drošam un pārliecinātam par sevi, lai komandors viņu sāktu uztvert pietiekami nopietni.

Tāpat suns jau no mazotnes jāpieradina pie cilvēkiem, viņu nevajadzētu izolēt no sabiedrības, jo, kā jau minēts, sunim ir ļoti attīstītas sarga spējas, līdz ar to katru nepazīstamo cilvēku viņš var uztvert kā biedu. Ja mājās gaidāms kāds viesis, kuru suns līdz tam nav redzējis, protams, komandors savu māju sargās, taču viņš arī atcerēsies tos, kas mājās viesojušies, un pieradīs pie to klātbūtnes, kad tiksies ar viņiem nākamreiz.

Komandors vairumos gadījumu ir vienīgais mājdzīvnieks, un tas ir tāpēc, ka viņš ne īpaši labi sadzīvo ar citiem suņiem. Sastopoties ar sugas brāļiem, komandors var būt diezgan agresīvs. Vēsturiski šķirne radīta darbam ar mājlopiem, tāpēc tiek vēstīts, ka ar šiem dzīvniekiem komandors saprotas labi. Tiek ziņots, ka veiksmīga komunikācija komandoram izveidojas arī ar kaķiem.

Piemērots dzīvei laukos

Foto: Shutterstock
Lai arī komandors ir ļoti gudrs, viņam ātri apnīk rutīna, tāpēc saimniekiem jāpacenšas mīluļa ikdienu padarīt interesantāku. Suns ir viegli apmācāms, ja saimniekam padomā ir dažas idejas, kā pārsteigt mīluli, piemēram, ar kādu neierastu aktivitāti.

Vispiemērotākā dzīve komandoram būs privātmājā vai lielā teritorijā, ne pilsētas dzīvoklī. Protams, arī dzīvei šaurākā telpā suns pieradīs, taču tad saimniekiem jānodrošina regulāras un pietiekami garas pastaigas. Savukārt plašākā teritorijā, īpaši, ja tiek turēti arī mājlopi, komandors jutīsies vislabāk.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Dogtime.com un Dogbreedinfo.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!