Omulīgā kamīna meklējumos – kā nopirkt piemērotāko un kvalitatīvāko

Ja kamīns vajadzīgs jaunai mājai, kas vēl tiek būvēta, visbiežāk tam vieta tiek paredzēta jau projektēšanas stadijā. Tad vēlams pircējam kopā ar arhitektu meklēt piemērotāko risinājumu, vadoties pēc visiem tehniskajiem parametriem un pieejamās vietas.

Meklējot kamīnu esošajam mājoklim, būtiski zināt divas pamatlietas – kāds ir dūmvada diametrs un apsildāmās telpas kvadratūra. Ieteicams izsaukt skursteņslauķi un saņemt atzinumu, ka dūmvads ir darba kārtībā. Speciālists arī precīzi pateiks diametru – to būtiski zināt, lai piemeklētu atbilstošu kamīnu.

Ja kamīnu vēlaties izbūvēt jau esošā mājā, kur tas nekad nav bijis, jāsāk ar skursteņslauķi, kurš novērtēs, vai jūsu izvēlētā vieta ir piemērota no ugunsdrošības viedokļa.

Šie sagatavošanās darbi ir būtiski, jo kamīns ir ilgtermiņa ieguldījums un saistīts arī ar ugunsdrošību, tāpēc jāpievērš tiem pietiekami liela uzmanība un noteikti jāņem vērā meistaru teiktais.

Apsildāmās telpas kvadratūra ir pirmais jautājums, lai saprastu, kāds kamīns vajadzīgs. Piemēram, 100 m² lielas telpas apsildei nepieciešama 10kW jauda. Kamīna izvēli ietekmē arī funkcionalitāte – vai tas vairāk būs kā dizaina objekts vai arī sniegs praktisku apsildes funkciju, tiks pievienots apkures tīklam.

Pirms kamīna iegādes ir jāzina, cik liela ir apdzīvojamā platība un apsildāmā kvadratūra – vai tā ir viena istaba, vai visa māja. Ar kamīnu var apsildīt no 20 līdz pat 330 m² lielu platību, tā var būt viena istaba vai pat visa māja, ja izmanto, piemēram, centrālās apkures sistēmu. Arī kamīna dizains ietekmē siltuma atdevi – būtiski, lai kamīna dekoratīvajā apdarē tiktu izmantoti īpaši šim nolūkam paredzēti materiāli. Tie ilgāk uzturēs siltumu un labāk to atdos.

Vaicājot speciālistam, vai kamīns piemērots tikai lielām telpām, speciālists apgalvo, ka daļēji. Lai arī kamīnu var uzstādīt arī mazā telpā, tomēr visbiežāk kamīnus uzstāda lielākā telpā vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, kamīns aizņem vietu. Jāparedz arī, ka vismaz 60 centimetru attālumā no kamīna durtiņām nedrīkst būt koka konstrukcijas vai citi materiāli, kas viegli aizdegas. Arī malka, ko ziemā ienesam un noliekam pie kamīna, aizņem vietu.

Otrkārt, kamīns izteikti silda telpu sev apkārt. Mazā telpā tas radīs lielu karstumu.

Līdz ar kamīna iegādi neatsverami paliek jautājumi par kamīnu apkopi. Pie intensīvas kurināšanas, katru otro gadu tam jānomaina durtiņu blīvējums. Ja tas ir nolietojies, gaiss tiek garām un samazinās siltuma atdeve. Ja kamīnu lieto tikai vienreiz nedēļā, tad jāskatās pēc blīvējuma nodiluma.

Reizi piecos gados būtu vēlams nomainīt arī blīvējumu zem stikliem, tādējādi pasargājot to no plīšanas riska. Tikpat bieži jāapseko arī iekšējās tehniskās detaļas un rezerves daļas, kas aizsargā ārējo korpusu. Pie pareizas kurināšanas šīs detaļas jāmaina reizi piecos līdz astoņos gados.

Skurstenis jātīra divreiz gadā – sezonas sākumā un beigās. Ja to nedara, tas pārklājas ar kvēpiem un pazūd vilkme.

Tā noteikti ir skursteņa tīrīšanas vaina – tas aizsērē. Kā vēl vienu problēmu var minēt neatbilstošu dūmvada diametru. Ja pieejamais dūmvads ir mazāks nekā kamīnam, ir iespēja, ka dūmi nāks istabā. Ieteicams kamīnu izkarsēt ar skaliņu, jo kamēr skurstenis ir auksts, var veidoties spiediens un pretēja vilkme.

Jāpiemin, ka vasarā ir grūti kamīnu iekurināt, jo ir liels karstums un spiediens, kas neļauj malkai aizdegties. Arī gaisa nosūcēja atrašanās tuvumā kamīnam var traucēt vilkmi – pat izslēgts, nosūcējs velk sevī dūmus. Tam jābūt vismaz 3-4 metru attālumā.

Nevajadzētu atstāt kamīna durtiņas nedaudz pavērtas – lai krāsniņa ''rūc''. Tas ir nepareizi.

Vislabāk izmantot alkšņa un apses malku. Nevajadzētu izmantot tīru osi un ozolu. Tie ir stiprie un lielie koki, kas dod lielu karstumu, tāpēc, izmantoti tīrā veidā, ar laiku var sākt deformēt kamīnu. Bērzs arī nav labākā izvēle, jo ātrāk aizķepē skursteni. No priedes un egles rodas dzirksteles – atverot durtiņas, tās var iesprukt telpā. Tas gan nenozīmē, ka šo malku nedrīkst lietot pavisam – to var jaukt ar pamata malku. Dažas ozola pagales neko sliktu nenodarīs, vien vēlams lietot to tikai reizēm.

Reizēm ar vecā tipa krāsniņām laukos esam pieraduši malku piespiest ar durtiņām. Ja durvis ir stikla, tā nevajadzētu darīt. Stikls ir karstuma izturīgs un rūdīts, tomēr šādas darbības palielina plīšanas risku.

Tāpat malka pareizi jāsakārto, lai, izdegot tās apakšējai kārtai, augšējās pagales neveļas un nesastājas pret stiklu.

Informāciju portālam TavaMāja.lv sniedza ''Jotul'' krāsniņu tirgotājs Jānis Ošs.