Dabai draudzīgs remonts: kas ir dabīgās krāsas un kā tās izmantot  (3)

Vai maz ir iespējams mājas fasādē vai iekšdarbos izmantot dabīgas krāsas? Kā izrādās, šāda tehnoloģija nav nekas svešs, un arvien biežāk cilvēki izvēlas tieši šīs krāsas. Kā stāsta krāsu ražotāja ''Kreidezeit GmbH'' pārstāvis Latvijā Uldis Strauss, tad dabīgās krāsas tiek ražotas no dabā sastopamajiem iežiem un pēc senatnē izstrādātām un laika gaitā pārbaudītām receptēm un tehnoloģijām. Tieši tāpēc dabīgās krāsas nav nekas jauns, bet gan aizmirsta vērtība, kas pamazām atkal iegūst atzinību.

Dabīgās krāsas var notīrīt un nomazgāt, un tās ir ūdens tvaiku caurlaidīgas. Kā zināms, tad mitruma daudzums sienās, griestos un grīdā nemitīgi mainās, atkarībā no gaisa temperatūras un nokrišņiem, tāpēc tas nav maznozīmīgi. Ja apdares virsma pēc krāsošanas ''elpo", tad ir mazāka iespēja, ka tā plaisās un lobīsies.

Strādājot ar dabīgajām krāsām, nav organisko, sintezēto naftas produktu izgarojumu. Var remontēt atsevišķu telpu un pārējā dzīvokļa daļā dzīvot paralēli remontdariem vai remontēt bērnu klātbūtnē.

Dabīgo krāsu saistvielas un pigmenti, nonākuši apkārtējā vidē, to nepiesārņo un mikroorganismu iespaidā spēj pilnībā sadalīties. Tās neelektrizējas, tātad daudz mazāk piesaista putekļus.

Dabīgās krāsas pārsvarā pieejamas krāsošanai sienām un griestiem iekštelpās, un šajā gadījumā var izmantot kazeīna, kaļķa un līmes krāsas. Ārdarbu sienu krāsaošnai piemērotas būs kaļķa un silikātkrāsas, savukārt eļļas un vaskus var izmantot koka izstrādājumiem.

Starp citu, krāsu var pagatavot arī pats, un pamācību tam var atrast šeit.

Lai izvēlētos, ko un ar ko krāsot, jārīkojas sekojoši – vispirms jāsaprot, kāda ir krāsojamā virsma, un tad jāizvēlas, ar ko krāsot. Ja tā ir dzīvojamā istaba, var izmantot līmes vai kazeīna krāsu, skaidro speciālists. Šīs krāsas ir pulvera veidā, viegli pagatavojamas, samaisot ar ūdeni, un tonējamas ar krāsu pigmentiem. Viena kvadrātmetra krāsošana ar līmes vai kazeīna krāsu izmaksās aptuveni eiro, tāpēc šis krāsošanas veids noteikti ir arī maciņam draudzīgs.

Ja jākrāso lauku mājai mūrēta vai apmesta siena, tad labāk ir izmantot kaļķa krāsu. Kaļķu krāsa ir graudaināka par līmes un kazeīna krāsu, un labi nodrošina virsmai faktūru. Izmantojot atsevišķus amatnieku trikus, ar kaļķa krāsu var iegūt vecinātas virsmas efektu.

Ja vajag izcelt kādu virsmu, tad lieto špakteles, ar kurām var veidot interesantu noformējumu. Jārēķinās, ka katrai kārtai ir vajadzīgs apžūšanas laiks, pirms to veido ar gludināšanas ķelli.

Pirms jebkura krāsošanas darba jāzina, kāda krāsa būs piemērotākā virsmai, un šeit var noderēt speciālista padomi. Piemēram, kokmateriālu nav ieteicams krāsot ar līmes, kaļķa vai kazeīna krāsām. Koka apstrādei ir domātas krāsas uz lineļļas bāzes. Tās ir bezkrāsainas, caurspīdīgas un sedzošas.

Jāizvairās no ''krītojošām" un birstošām virsmām, bet jebkuru virsmu var sagatavot, lai tā būtu krāsojama ar dabīgajām krāsām.

Ja ir vēlēšanās iegūt vecinātu sienas efektu, tam paredzētas dažādas graudainības špakteļmasas un špaktelēšanas tehnikas. Var iegūt arī spoguļgludu ūdens atgrūdošu virsmu, kas saukta par venēciešu apmetumu. Venēciešu apmetuma gludināšanai lieto "venēciešu" ķelli ar asām ieapaļām malām un gludināmo akmentiņu. Te gan ir nepieciešamas apmetēja darba iemaņas.

Dabīgo krāsu izmantošanā svarīgi neļaut vienai darba slejai pilnībā nožūt, pirms tai pievieno nākamo krāsojamo sleju.

Krāsu tonēšanai pigmentus vispirms jāiejauc atsevišķi ūdenī un tikai tad kopējā apjomā.

Kazeīna gruntēšanu vajadzētu veikt tikai iekštelpās. Kazeīna krāsām pēc pagatavošanas ļauj 45 minūtes ievilkties. Kazeīna un līmes krāsas var krāsot ar rullīti.

Kaļķa krāsas nav ieteicams krāsot uzreiz uz riģipša plāksnēm. Tās vispirms ir jāšpaktelē vai jālieto armēšanas tapetes. Kaļķu krāsa (graudainā) jākrāso krusteniski ar ovālo otu.

Tonēšanai ir nepieciešami svariņi, jo, lai pievienotu procentuālo pigmentu daudzumu, krāsviela un kopējais krāsas apjoms ir jānosver.

Krāsojot ar kaļķa krāsām, obligāti jālieto aizsargbrilles un gumijas darba cimdi. Izmantojamie darba instrumenti ir parastā gludināmā ķelle un locītā špakteļlāpstiņa.