Foto: Shutterstock
"Īstie situācijas ķīlnieki esam mēs," skaidro AS "Tukuma straume" valdes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums ražo arī suņu barību "Dogo", kas sabiedrībā minēta kā vainīgā suņu barības vada paplašināšanās slimībā. Uzņēmums ir gatavs iesaistīties pētījumā, kā arī to finansēt, turklāt ir ieinteresēts pētījuma rezultātos. Tiesa, par savas produkcijas kvalitāti uzņēmumam šaubu nav.

"AS "Tukuma straume" interesēs ir noņemt jebkādas šaubu ēnas no suņu barības, tādēļ ražotājs joprojām cer, ka visas procesā iesaistītās puses radīs kopēju valodu un dzīvnieku labad pētījumu iespējami īsākā laikā īstenos," portālam MansDraugs.lv atklāj AS "Tukuma Straume" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Podnieks atzīst, ka ražotājs ir pārliecināts par barības kvalitāti, bet galu galā der jebkurš pētījuma rezultāts, ja vien tas ievieš skaidrību.

"Īstie situācijas ķīlnieki esam mēs, jo, no vienas puses, visi esošie analīžu rezultāti apliecina, ka barība atbilst visām Eiropas Savienības normām un līdz šim tajā nav atklātas vielas, kas varētu izraisīt jebkādu saslimšanu, bet, no otras puses, barību publiski turpina saistīt ar šo slimību," skaidro Podnieks.

Līdz šim gan pētnieki, gan visas iesaistītās puses jau ir ieguldījuši būtisku darbu, lai sagatavotos otrajai pētījuma daļai. Lai uzsāktu pētījumu, Zemkopības ministrijai, AS "Tukuma straumei", zinātniskajam institūtam "BIOR" un pētnieku grupai bija nepieciešams vien noslēgt savstarpējos sadarbības līgumus.

"Līguma projekts paredz, ka mēs esam finansētāji, bet neietekmējam rezultātus un mēs esam tam gatavi. Mēs nekādā veidā neesam centušies pētniekus nedz ietekmēt, nedz diskreditēt. Mēs jau nodalījām budžetu, gaidot brīdi, kad būs noslēgts līgums un būs jāsāk maksājumi," skaidroja Podnieks.

Ja tomēr ražotājam neizdosies vienoties par kopīgu rīcību ar pētniekiem, tad uzņēmums, ievērojot Eiropas Savienības regulas un sadarbojoties ar atbilstošajām uzraugošajām institūcijām, ir gatavs atkārtoti padziļināti pārbaudīt gatavo produkciju un izejvielas neatkarīgās un sertificētās laboratorijās Eiropā vai citviet pasaulē.

"Mēs jau tagad ārējās un iekšējās laboratorijās pārbaudām katru saņemto izejvielu partiju, taču esam gatavi to darīt atkārtoti un papildus padziļināti pētīt gan izejvielas, gan gatavo produkciju. Tomēr es aicinu arī pētniekus, ja tiešām rūp suņu veselība, sadarboties un veikt nepieciešamos pētījumus iespējami ātrāk, uz to esam uzstājuši visās iepriekšējās sarunās," norādīja Podnieks.

AS "Tukuma straume", Latvijas Veterinārārstu biedrība un pētnieku grupa par koordinētu rīcību suņu barības vada paplašināšanās jeb megaesophagus saslimstības pētīšanā Latvijā vienojās šāgada janvāra beigās. Savukārt visas puses, tai skaitā Latvijas Veterinārārstu biedrība, Zemkopības ministrija, zinātniskais institūts BIOR un "Tukuma straume" februāra sākumā vienojās par to, ka pētījumu turpinās un ka uzņēmums ir gatavs piešķirt tam finansējumu.

Vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, "Tukuma straume" sāka ieviest HACCAP principus kvalitātes paškontroles sistēmā. Uzņēmuma laboratorija veic izejvielu kvalitātes kontroli, kvalitātes kontroli būtiskākajos ražošanas procesa punktos, gatavās barības kvalitātes pārbaudi. To kvalitātes rādītāju noteikšana, kuru neveic uzņēmuma laboratorija, notiek Pārtikas un veterinārā dienesta "BIOR" laboratorijā, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā Salaspilī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas zinātņu laboratorijā, "KEMIN inspired molecular solution" laboratorijā Beļģijā, "Eirofin" laboratorijā Vācijā.

Jau vēstījām, ka Latvijas Veterinārārstu biedrība nesaskata iespējas slimības pētīšanu turpināt. Tāpat Zemkopības ministrija nav radusi iespēju piešķirt finansējumu pētījuma turpināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!