Līdz šim interesenti varēja sekot līdzi notikumiem jūras ērgļa un melnā stārķa ligzdā, taču, atšķirībā no tām, vistu vanaga ligzda neatrodas dziļi mežā, bet gan pilsētā – rūpnieciskā zonā Rīgā. Šobrīd vistu vanaga mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavošanos olu dēšanai.
Ar tiešraides kameru aprīkotā ligzda ir atrasta 2013. gadā, kad to atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu divu, trīs gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija.
Pirmo reizi šī vistu vanaga ligzda ar tiešraides kameru tika aprīkota pērn, taču ligzdošana bija nesekmīga. Domājams tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Vēlāk pamestajā ligzdā viesojās vārna, kas olas izēda.
Latvijas Dabas fonds tiešraides kameras pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto jau piekto gadu. Īpašu popularitāti translācijas guva pagājušajā gadā, kad aizsargājamo putnu dzīvi tiešraidē vēroja 1,8 miljoni unikālo lietotāju. Šogad translāciju kopumā plānots nodrošināt no piecu aizsargājamu putnu sugu ligzdām – jūras ērgļa, melnā stārķa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdas.
Tiešraide no vistu vanaga ligzdas, kas ierīkota Rīgā, skatāma šeit.
Piedalīties Dabasdati.lv piedāvātajā forumā un lasīt tā dalībnieku novērojumus par vistu vanaga ligzdā notiekošo var šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
