Pirmās ērces dabā jau ir pamodušās. Latvijā ērču aktivitāte sākas tad, kad apkārtējās vides temperatūra ir augstāka par +5 grādiem. Ērces var būt nāvējoši bīstamas ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem. Raidījums "Ķepa uz sirds" skaidro, kas jāzina par ērcēm un kādas mēdz būt dzīvnieka izturēšanās pazīmes, ja ērce ir piesūkusies.

Nikolajs Saviņkovs, Latvijas Dabas muzeja entomologs, stāsta, ka ērces nekrīt no kokiem, kā daži cilvēki domā. "Parasti ērces uzturas līdz pat pusmetra vai metra augstumam, tur, kur ir nelieli, biezi krūmi un/vai bieza zāle," tā muzeja pārstāvis.

Ērces var būt sastopamas it visur, tai skaitā pilsētas parkos un piemājas dārzā. Ar īpašu orgānu palīdzību ērces uztver amonjaku, oglekļa dioksīdu un citas gaisīgas skābes, ko potenciālais saimnieks izdala ar elpu un sviedriem, un pēc tam upurim uzbrūk.

Neviena ērce uzreiz nekož, stāsta entomolgs. Ērce visbiežāk pat vairākas stundas rāpo pa ķermeni, meklējot piemērotāku vietu.

Ja suns tiek pārmeklēts uzreiz pēc pastaigas, tad pastāv liela iespēja, ka ērce vēl nebūs piesūkusies. Latvijā suņiem bīstamas ir trīs ērču pārnēsātās slimības. Viena no tām ir babezioze, ar kuru pēdējos gados saslimst aizvien vairāk suņu. Babezioze sunim var būt nāvējoša.

Veterinārārste Daiga Bokvalde stāsta, ka ērce pārnēsā asins parazītu. Līdz ar to tad, kad ērce piesūcas sunim, piesūkšanās brīdī viņa inficē suņa asinsrites sistēmu. "Suņa asinīs sāk vairoties sarkano asinsķermenīšu parazīti, kuri straujā tempā sagrauj sarkanos asinsķermenīšus," stāsta Bokvalde.

Ir speciālisti, kuri uzskata, ka ērce dzīvnieku inficē piesūkšanās brīdī, taču daudzi uzsver tieši pretējo.

Oksana Kostuņeca, veterinārārste, raksturo: "Ērcei jābarojas apmēram divas, trīs dienas, lai pietiekamā daudzumā asinsrites sistēmā iekļūtu babēzijas. Inkubācijas periods, laika posms no babēziju iekļūšanas organismā līdz klīnisko pazīmju parādīšanai, varētu būt no vienas līdz trīs nedēļām."

Tas nozīmē – jo ātrāk ērce tiks pamanīta un izrauta, jo lielāka iespēja, ka suns netiks inficēts. Ērce ir jānoņem ļoti uzmanīgi, lai tās radītais šķidrums neiekļūtu dzīvnieka ķermenī.

Slimības simptomi ir vispārējs vājums, paaugstināta temperatūra, drudzis, dažkārt audu dzelte un sarkanas vai oranžas krāsas urīns. Vismaz 50 procentos gadījumu dzīvniekam nepieciešama asins pārliešana, jo iestājas smaga anēmija.

Latvijā nav pieejama vakcīna pret babeziozi. Vislabākā aizsardzība pret inficēšanos ir ērču kontrole. Ir pieejami dažādi aizsardzības mehānismi, piemēram, skaustā pilināmi medikamenti, spreji, speciāli apstrādātas kaklasiksnas, kā arī iekšķīgi lietojamas tabletes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!