Kas ilgi nāk, tas labi nāk jeb Augi, kas zied tikai vienu dienu

Tā kā augi, kas zied vien dienu vai divas nav visai plaši zināmi, portāls TavsDārzs.lv konsultējās ar Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas nodaļas vadītāju Zani Purni, kas iepazīstināja ar pieciem dažādiem telpaugiem, kas īpaši tieši ar neilgo ziedēšanu.

Kā stāsta augu pazinēja, pasifloru (Passiflora) daudzo sugu un šķirņu ziedi zied vien dienu, tāpēc tie ierindojas starp šiem augiem. Pasifloras nosaukums radies no latīņu valodas vārdiem passio - ciešanas, un flos - zieds. Nosaukums jau simboliski piestāv auga raksturīgākajai īpašībai, proti – retajai ziedēšanai.

Ja kāds izvēlējies šo eksotisko augu, tad jārēķinās ar reto ziedēšanu. Pasifloras mīl gaišu, saulainu un siltu vietu, turklāt temperatūrai jābūt ļoti omulīgai – vismaz +18 grādiem.

Kā telpaugs visbiežāk sastopama zilā pasiflora, kam raksturīgi lieli un skaisti ziedi. Pazīstamākā pasiflora vairumam varētu būt marakuja, kuras augļus var iegādāties veikalos. Lielākā daļa pasifloru ir vīteņaugi, bet sastopamas arī krūmveida pasifloras un kā zālaugi.

Šis ir viens no eksotiskajiem augiem, kas savu ziedošo daili atrāda pavisam neilgi, tomēr tik krāšņi, ka vienaldzīgam grūti palikt. Iemesls, kāpēc šis nav tas populārākais telpaugs, ir īpašie apstākļi, kas tam nepieciešami. Tā kā Ķīnas rozei (Hibiscus rosa-sinensis) tīk daudz saules, tad ne visur augs labi jutīsies, lai sagaidītu reto ziedēšanu. Jo vairāk gaismas, jo bagātīgāk augs ziedēs.

Parasti ziedu veikalos pārdošanā tiek piedāvāti hibiski, kas apstrādāti ar retardantiem, proti, ar vielām, kas veicina auga ziedēšanu un uz laiku aptur tā augšanu. Savukārt to, kā dabīgos apstākļos aug šis karaliskais augs, var redzēt pašā botāniskajā dārzā ar košiem, sārtiem ziediem.

Biežāk pieļautā kļūda Ķīnas rozes kopšanā ir pārlaistīšana vai auga novietošana tumšā vietā, tad ziedēšanu tā arī necerēt sagaidīt.

Mūžzaļās mandevillas aug ātri, bet, ja vien šiem tropu augiem visu gadu varētu nodrošināt pietiekami daudz siltuma un gaismas, tie ziedētu bez mitas.

Ja telpā nav tik daudz vietas, mandevillu var audzēt arī kā krūmu ar daudziem zariem – dzinumus nogriež, neļaujot tiem stiepties garumā un vīties. Ziedi attīstās tikai uz jaunajiem dzinumiem. Krūmam būs mazāk ziedu nekā vīteņaugam, tomēr pietiekami, lai piesaistītu uzmanību.
Visu gadu mandevillas jāaudzē siltā un saulainā telpā, gaisa temperatūra noteikti nedrīkst būt zemāka par +15 grādiem. Telpai jābūt labi vēdināmai, jo sasmacis, ļoti karsts, sauss gaiss izraisa pamatīgu lapu biršanu.

Peperomijām dzimtene ir Dienvidamerikas tropi un subtropi, kur vairāk nekā 1000 sugu savvaļā aug uz trūdošiem, nedzīviem kritušiem kokiem, klinšu spraugās, starp akmeņiem u.c. vietās, kur ir minimāls daudzums augsnes. Neskatoties uz to, augs sastopams arī mūsu platuma grādos kā telpaugs. Īpatnējā zieda dēļ peperomijas tautā sauc par peļastēm un žurkastēm. Katrai sugai ziedu vālītes garums ir atšķirīgs, vidēji ap 10 centimetriem.

Peperomiju (Peperomia) biezās, sulīgās lapas rāda līdzību ar sukulentiem, kas ir ūdens savācēji, krājēji, glabātāji, - ja augiem pietrūkst valgmes, iztērē vecajās lapās sakrātās ūdens rezerves jauno lapiņu attīstībai. Ne tikai peperomiju lapas, bet arī resnie, gaļīgie stumbri un zari glabā ūdens un barības rezerves.

Lai mūžzaļās un daudzgadīgās peperomijas gadu gadiem augtu un ziedētu telpās, jāievēro svarīgs faktors – laistīšana. Laistīšanas ūdenim jābūt vismaz pāris grādus siltākam par gaisa temperatūru. Peperomijas necieš stāvošu, lieku ūdeni saknēs. Tās ir īpaši jutīgas pret lieku mitrumu tad, kad telpa ir īpaši vēsa. Ja laikus nav pamanīts vēsums un slapjums, peperomija var sapūt 3-4 dienu laikā. Vēl ātrāk tas notiek, ja augs iestādīts plastmasas podā, kas neelpo un ilgi saglabā mitrumu. Labāk izvēlēties māla podu.

Starp augiem, kuru ziedi aplaimo vien dienu, ierindojas arī smaržīgā kalīzija (Callisia fragrans), kas dēvēta arī par zelta stīgu. Mūžzaļais lakstaugs labi jūtas kā siltās, tā vēsās telpās, arī laistīšanas ziņā šis nav kaprīzs augs. Tas daudz labāk pārcietīs sausuma periodu, nevis pārslaistīšanu, turklāt labi augs dažādās, sablīvētās augsnēs.

Zelta stīgas nosaukumu augs piesavinājies gan tāpēc, ka tas aug ar nokarenām stīgām, gan tāpēc, ka lapas iekrāsojas nedaudz sarkanīgas vai tumši violetas. Lapu pamatkrāsa ir gaiši zaļa, pēc formas tās izkārtojušās rozetē un aug ar nosmailotu galu. Savukārt retie ziedi šim augam ir balti pelēkā krāsā un izskatās kā vārpiņas, bet smaržo ļoti maigi un patīkami.

Zelta stīgas fanus Zane Purne aicina uz Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju. Teiksmainais telpaugs labos apstākļos izaudzis sevišķi ražens un, ja paveiksies, varēs aplūkot arī bagātīgo ziedēšanu.

Interesantus faktus par šo augu var iepazīt šeit.